Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq159> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq159 type Speech.
• 1996_05_02-seq159 number "159".
• 1996_05_02-seq159 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq159 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq159 spokenAs 38.
• 1996_05_02-seq159 spokenText "Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es saprotu, ka šī tribīne tiek izmantota, lai dotu padomus, ko kurš drīkst runāt un ko kurš nedrīkst runāt. Arī es tikko kā saņēmu no viena iepriekšējā runātāja, ka nedrīkstot tā runāt. Bet es domāju, ka man ir tiesības. Nav šaubu par to, ka valsts aizsardzība un līdz ar to armija mums ir nepieciešama. Neviens to neapšauba. Nav šaubu arī par to, ka daudzinātie studenti nav tie, kas ir kādreiz kritiskos brīžos sēdējuši malā. Es domāju, ka tie, kas zina Latvijas vēsturi, labi atceras arī studentu rotu un, saprotams, zina arī tās nozīmību Latvijas vēsturē. Zina varbūt arī to, ka Rīgas Tehniskajā universitātē ir zemessargu organizācija - un tā tālāk, un tā tālāk. Es domāju, ka te par kaut kādiem mīkstpēdiņiem laikam būtu pāragri runāt. Bet kāpēc tagad mēs runājam citādi? Uzskatu, ka te nav runa par vērtību pārvērtēšanu, bet tikai par jautājuma nepietiekamo sagatavotību. Druvas kungs man teica, lai es pasakot atklāti. Es pateikšu atklāti, par ko ir runa. Neaizmirsīsim kaut vai to, ka šodien no Latvijas valsts augstskolām šobrīd Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija ir vienīgā, kurai nav apstiprināta Satversme, un tas nevienu neuztrauc. Mierīgi mēs to apciemojam un novēlam tai labas sekmes. Bet kāpēc tas tā ir noticis? Latvijas Universitāte ir daudzreiz izteikusi savu gatavību līdzdarboties mūsu Aizsardzības spēku veidošanā. Mūsu jaunajā Izglītības likumā būtu jāparedz pat īpaša iedaļa par militāro izglītību, un tad tas būs skaidrāk nekā tās frāzes, kas mums pašlaik tur ir, vienkārši nav atšifrēts tāds jēdziens. Šāds atšifrējums ir daudzās Eiropas valstīs (piemēram, Rumānijas likumā ir ļoti skaista liela nodaļa par to). Virsnieku izglītība mums ir viena no augstākajām, par ko būtu jādomā, un es brīnos, ka šeit starp mums ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem nav jābūt akadēmiski izglītotiem. Akadēmiski neizglītoti virsnieki ir tieši tie, kas, man liekas, pašlaik bojā mūsu armijas prestižu un stāvokli tajā. Tā, garām ejot, es gribētu pieminēt, ka, runājot par medicīnisko izglītību, mums visiem pazīstams ir doktors Kegi. Vienreiz pieminēja, ka, pirms kļūt par medicīnas darbinieku, viņš ir trīs gadus studējis franču romānu. Mēs varētu teikt: "Vai, vai, kā viņš ir zaudējis trīs gadus no savas dzīves!" Es personīgi šo piemēru izmantoju, jo es domāju, ka neviens ārsts sievieti nevar izārstēt, pirms nav izstudējis franču romānu. Tur ir par sievieti aprakstīts daudz vairāk nekā medicīnas grāmatās. Es domāju, tas pats attiecas uz virsniekiem un armiju, ja kāds domā, ka tā fiziskā sagatavošana ir tā pati galvenā. Visbeidzot - par metodēm. Kādas metodes mēs lietojam šodien? Padomju Savienība jau parādīja, ko nozīmē studentu iesaukt no studiju sola. Jūs zināt, ka "ģedovščina" pēc tam plauka vēl vairāk. Tas nebija atrisinājums. Amerikas Savienotajās Valstīs es pats biju klāt tajā laikā, kad iztaisīja to, kā viņi to sauc, "draft lottery", to iesaukšanas loteriju, un zinu, ar ko tas viss beidzās. Mēs visam tam pašlaik ejam cauri, un nav jābrīnās, ka mums tas ne visai izdodas. Par studentu it kā uztraukumiem par to, ka gada laikā var visu aizmirst. Es atvainojos, ne par to ir runa! Varbūt studenti nemāk to noformulēt. Tikko kā bija "karjeras dienas", šis pasākums, kurā bija aicināti piedalīties arī deputāti, bet nebija gan viņi tur sevišķi manāmi. Tika uzdoti jautājumi, kā veidot karjeru, un mūsu cienītie kolēģi, kas ir ārzemju pieredzi apguvuši, teica, ka students, ieejot savā pirmajā darbavietā, vispirms parāda savu spēju vai nespēju nākotnē veidot savu karjeru. Šī iespēja viņam tagad tiks atņemta. Tā nav aizmiršana! Man liekas, nevajadzētu šeit spēlēties ar vārdiem. Viņi neaizmirsīs tik ātri to, ko viņi ir mācījušies, bet viņu karjera gan būs sabojāta. Es domāju, ka mums Latvijā šodien ir vajadzīgs daudz kas vairāk, nekā tikai tas, par ko mēs šeit runājam. Un visbeidzot. Nevarētu nerēķināties ar to, kas Latvijā notiek. Tie nav tikai studenti, kas protestē pret šo. Tā ir Latvijas Augstskolu rektoru padome. Man būtu ļoti patīkami, ja arī mūsu Aizsardzības ministrija ar viņu kaut reizi aprunātos, mēs aicinājām un gribējām, lai tas tā notiktu. Bija parlamentārā sekretāra Līgotņa uzstāšanās, kurš teica, ka armijas lielumu turpmāk izteikšot latos. Es atvainojos, - varbūt mums arī Saeimas sastāvu vajadzētu izteikt latos un studentu skaitu izteikt latos? Tas bija vienkārši bezatbildīgi. Ir runa par armijas lielumu, un par to vajag runāt atklāti. Tālāk. Man liekas, ka negaidīsim ne skolotāju streikus, ne studentu streikus... studentu piketus, es atvainojos! Skolotāju streiks bija tas, pēc kura Latvijas valdība pirmo reizi mani uzaicināja, lai aprunātos par stāvokli augstskolās. Man liekas, negaidīsim, vajadzētu savlaicīgi to darīt. Negaidīsim arī, ka mūsu "spēka ministrijas" būs vienīgās, kas risinās stāvokli valstī. Mani ļoti izbrīnīja, ka mēs tā kā viduslaikos runājam par "spēka" un "nespēka ministrijām", un "nespēka ministrija" ir laikam arī Izglītības ministrija, un, cik es saprotu, Labklājības ministrija un visas pārējās. Es domāju, ka mums ir laiks pasēdēt kopā un pienācīgi sagatavot šo likumprojektu - ne tikai šeit, tikai starp deputātiem, bet arī starp speciālistiem, un es ceru, ka tas notiks. Paldies.".
• 1996_05_02-seq159 language "lv".
• 1996_05_02-seq159 speaker Juris_Zakis-1936.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q2660080.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q193089.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q4459436.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q4294480.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q15180.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q218.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q498407.
• 1996_05_02-seq159 mentions Q11989566.