Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq128> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq128 type Speech.
• 1996_05_02-seq128 number "128".
• 1996_05_02-seq128 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq128 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq128 spokenAs 29.
• 1996_05_02-seq128 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Domāju, ka mēs par šo jautājumu, protams, dzirdēsim ne vienu vien viedokli, arī gluži pretējus jautājumus, bet vai, apspriežot to racionāli, mēs spēsim atrast zelta vidusceļu? Es domāju, nevar noliegt to, ka līdz šim nebijis notikums ir studentu akcija pie Saeimas, un, patīk tas vai nepatīk, tā tomēr demonstrēja zināmu spēku, un tas, ka jaunieši protestēja pret šo studentu iesaukšanu obligātajā valsts dienestā, es domāju, arī mums, likumdevējiem, ir viela pārdomām. Studenti skaidri izteica savas prasības: Latvijā vajadzīga profesionāla armija! Es faktiski no sirds apsveicu studentus par šo uzdrīkstēšanos, un ir iespējams, ka šī studentu akcija pārtrauks to ieilgušo sabiedrības politiskās pasivitātes posmu, kas zināmu laiku šeit valdīja. Acīmredzot politiķi un valstsvīri tomēr nevarēs rīkoties netraucēti - tikai tā, kā viņiem gribas, neieklausoties sabiedrības viedoklī. Es domāju, ka, apspriežot šo likumprojektu, mums vajadzētu ņemt vērā šīs ievērojamās sabiedrības daļas domas. Aizsardzības ministrija prasa palielināt jauniesaucamo skaitu. Es nedomāju, ka šī nepieciešamība būtu pamatota. Tiek minēts un apgalvots, ka likumprojekta mērķis esot nodrošināt robežapsardzību, jo robežapsardzības spēkiem it kā trūkst personāla, tiek arī minēts, ka nepieciešams uzlabot "klimatu" Nacionālajos bruņotajos spēkos."Ģedovščinas" likvidēšanai it kā vajagot iesaukt inteliģentus. Un visbeidzot, treškārt, katra Latvijas pilsoņa pienākums taču esot pierādīt patriotismu, un, pēc Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Līgotņa domām, katram patriotam ir jādien armijā, nevis tikai jāiziet militārā apmācība. Uzskatu, ka visas šīs nostādnes un argumenti ir absurdi. Jā, tiesa, uz Latvijas robežas nav vajadzīgās kārtības, tā ir "caura" kā Šveices siers, un kontrabanda pa to netraucēti nāk iekšā valstī. Un tieši uz robežas valsts budžetam garām aizplūst ļoti lieli līdzekļi, taču problēmas atrisinājums nav vis robežsargu skaitā, bet ir meklējams kur citur. Un tas ir: nav iezīmēta un aprīkota valsts robeža, nav uzcelts neviens aprīkots robežkontroles punkts uz valsts austrumu robežas un neviens pat nedomā to darīt arī šogad. Uz robežas nav viena saimnieka, bet tam būtu jābūt robežsargam, taču tas tā nav. Un tādējādi ir izveidojusies situācija, ka valstī ienāk kontrabanda un, kā tiek minēts, pat vairāk nekā 95% no šīs kontrabandas ienāk caur robežšķērsošanas punktiem, pa sauszemes ceļiem, dzelzceļiem, caur ostām pretēji plaši izplatītajam mītam, ka kontrabanda ienāk caur mežiem, purviem, krūmiem, tas ir, caur tā saukto zaļo robežu, taču tas tā nav. Un it kā tāpēc vajagot vairāk jauniesaucamo, lai varētu patrulēt gar "zaļo" robežu. Likumprojekts neievēro arī cilvēktiesības, jo neparedz iespēju dienēt alternatīvajā dienestā tiem, kuriem reliģiskā vai pacifistiskā pārliecība liedz pacelt ieroci pret citiem. Cik zināms, visās valstīs respektē šādu cilvēku pārliecību un neliek viņiem piespiedu kārtā rīkoties pret to. Nepieņemama ir arī likuma norma, kas ierobežo jauniesaucamo izbraukšanu no Latvijas. Es gribētu minēt tagad dažas konkrētas piezīmes par likumprojektu. Vispirms gribu rezumēt, ka Aizsardzības ministrijas likumprojekts ir kārtējais neveiksmīgais mēģinājums īslaicīgi "lāpīt caurumus", nosegt "vājās vietas", neizprotot stratēģiskos militārās politikas orientierus. Šis likumprojekts vēlreiz pierāda nepieciešamību izskatīt Saeimā nacionālās drošības un aizsardzības koncepciju. Tad būtu iespējams arī atbildēt uz jautājumiem, kāda armija mums ir vajadzīga, pēc kādiem principiem jākomplektē armija - pēc obligātā vai pēc profesionālā, brīvprātīgā dienesta principa, vai to savienojuma. Ja armiju komplektējam pēc savienojuma principa, tad kādās proporcijās jābūt šiem brīvprātīgajiem profesionāļiem un obligātā dienesta karavīriem? Gribētu minēt sekojošo. Pirmkārt, ir grūti saprast, kāpēc likumprojekta nosaukums ir "Par obligāto valsts dienestu", ja 3. pantā ir skaidri pateikts, ka obligātais militārais dienests ir aktīvais militārais dienests. Vai tā ir nevajadzīga kautrība vai vienkārši viltība? Loģisks likumprojekta nosaukums būtu "Par obligāto militāro dienestu". Otrkārt, nav saprotams, kāpēc Aizsardzības ministrijai nepieciešams Valsts dienesta iesaukšanas centrs (varat skatīt to 7. pantā). Ministrijā ir attiecīgs departaments, un tam pakļautajām pārvaldēm tad arī ir jānodarbojas ar šīm problēmām. Nav saprotams, vai tā ir departamenta vai pārvalžu izkārtnes maiņa vai jaunas institūcijas izveidošana, tā radot vēl vienu birokrātijas slāni, kas sarežģīs šīs problēmas risināšanu. Treškārt, nav saprotama arī ideja, ka Aizsardzības ministrija veidos kontroles komisiju, jo 29., 30., 31., 32. pantā tas ir pieminēts, kas darbosies Valsts dienesta iesaukšanas centrā. Tas rada daudzus jautājumus, uz kuriem likumprojektā nav rodama atbilde. Vai ar šādas komisijas izveidošanu Aizsardzības ministrija nemēģinās atbildību par iesaukšanu uzvelt Ministru kabineta pleciem? Darbojoties Valsts dienesta iesaukšanas centrā, komisija dublēs vai arī traucēs Iesaukšanas centra darbību. Tad visbeidzot: no kādiem līdzekļiem tiks apmaksāts šādas komisijas darbs? Kādēļ komisiju veidos persona, kuru iesaka Aizsardzības ministrija? Kāpēc šīs komisijas izveide jānosaka likumā, ja Ministru kabinets ir tiesīgs izveidot jebkuru komisiju ministriju un valsts institūciju pārbaudei? Uzskatu, ka šī ideja par komisijas izveidi ir noraidāma. Ceturtkārt, ir skaidrs, ka 27. pants, kur ir uzskaitīts, ko var neiesaukt militārajā dienestā, ir radies attiecīgu institūciju un sabiedrības spiediena rezultātā, bet šā panta esamība vēlreiz norāda uz vienotas konceptuālās pieejas trūkumu, jo ar ko tad sportisti, baleta mākslinieki un pedagogi ir labāki vai sliktāki par citu profesiju pārstāvjiem, ka viņi var pretendēt uz neiesaukšanu dienestā? Kādēļ tikai atsevišķas ministrijas var ierosināt neiesaukt pilsoņus dienestā? Piektkārt, strīdīga ir 40. pantā izteiktā ideja, ka rezerves karavīri pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas ir jānoņem no militārā dienesta uzskaites. Pirmkārt, šie vīri vēl ir spēka gados, un, otrkārt, šī ideja ir pretrunā ar valsts totālās aizsardzības pamatprincipu un idejām, kas ir ieliktas zemessardzes veidošanā. Sestkārt, nevar atbalstīt 52. panta saturu, ka valsts dienesta pārvaldēm nedrīkst piešķirt... uzskatu, ka valsts dienesta pārvaldēm nedrīkst piešķirt pilnvaras atļaut vai neatļaut izbraukt no Latvijas uz citu dzīvesvietu dienesta vecuma jauniešiem, jo tas ir pretrunā ar ANO Cilvēktiesību deklarāciju un vairāk atgādina dzimtbūšanas laikus. Nav atbalstāma arī kartīšu uzrādīšana uz robežas, tā mēs vispār kļūsim smieklīgi pasaules acīs. Septītkārt, strīdīgs ir 53. panta ieteikums, kurš nosaka, ka visiem iesaucamajiem līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā no ārvalstīm militārā dienesta pildīšanai. Astotkārt, likumprojektā nekas nav teikts par personām, kurām ir dubultpilsonība. Šīs personas piedalās vēlēšanās, bet kā ir ar viņu dienestu Latvijas labā? Uzskatu, ka likumprojektam jāatbild arī uz šiem jautājumiem. Secinājums: šādā redakcijā likumprojektu mēs nedrīkstam pieņemt un nodot šodien komisijām, bet pēc trūkumu novēršanas, protams, mēs to varam izskatīt atkārtoti Saeimā, taču lietderīgāk būtu šādu likumprojektu izskatīt pēc tam, kad Saeimā būs akceptētas nacionālās drošības un aizsardzības koncepcijas. Nekāda steiga neliek mums dzīt uz priekšu šobrīd šādu likumprojektu - jēlu un negatavu, jo valstī šobrīd jau ir likums par obligāto dienestu, kas ir spēkā un darbojas. Ja mums nebūtu vispār nekāda likuma, tad varētu teikt, ka mums tāds ir steidzami jāpieņem, taču mums jau ir likums, kas darbojas. Tātad mēs varam piestrādāt un pieņemt tiešām labu un kvalitatīvu valsts aizsardzībai un sabiedrības interesēm atbilstošu dokumentu. Tautas kustība "Latvijai" iestājas par profesionāli sagatavotu armiju un uzskata, ka jārīkojas pilnīgi citādāk, nekā piedāvā Aizsardzības ministrija, nekā to grib darīt LNNK vadonis, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš. Mēs uzskatām, ka robežstabiņu vietā gar robežu nav jāizvieto zaldāti patriotiņi, kā to grib uzsvērt, bet gan ir beidzot jāuzceļ aprīkoti robežkontroles punkti ar robežšķērsotāju un muitā deklarēto kravu uzskaites kompjuterizētu datu bāzi. Nav vajadzīgi robežsargu bari, bet personāls robežkontroles punktos jākomplektē tikai no profesionāļiem. Ja būs nepieciešams, gar "zaļo" robežu var patrulēt arī pierobežas rajonu zemessargi, kas to ir darījuši ne reizi vien un darīs to arī turpmāk, ja valsts lūgs to darīt. Nākotnē to var aizstāt ar "zaļās" robežas novērošanu ar tehniskiem līdzekļiem, tad, kad to atļaus finansiālais stāvoklis. Iesaucot armijā studentus pēc augstskolas beigšanas, neizdosies uzlabot morālo klimatu un izskaust "ģedovščinu". Tas, ka armijā valda visādas nebūšanas, piemēram, iedzeršana, zādzības, huligānisms, patvaļīga dienesta vietas atstāšana un tā tālāk, - tas vienkārši ir virsnieku nepadarītais darbs. Jā, no vienas puses, vairākums virsnieku uzskata par normālu parādību to, ka ar dresūras elementiem, ar dūrēm un teroru iespējams panākt, ka karaspēka daļā valda bailes un pakļaušanās. Viņi pat neiedomājas, ka nevis iebiedēts un pazemots karavīrs, bet gan apzinīgs un domājošs karavīrs nosaka mūsdienu armijas kvalitāti. No otras puses, virsnieku atalgojums ir tik niecīgs, ka viņi spiesti meklēt papildu iztikas avotus, nepārstrādājoties pamatdarbā. Viņiem arī vispār nav laika, ko veltīt audzināšanas darbam apakšvienībā, jo visu laiku jādomā, piemēram, kur dabūt krāsu sienu krāsošanai kazarmās, kā saremontēt katlumāju. Virsnieki ir pārvērtušies par būvdarbu un remontdarbu vadītājiem, par sagādniekiem. Un tikai pēc tam, ja atliek pietiekami daudz laika, viņi var būt par virsniekiem. Lai novērstu armijā trūkumus, nav vajadzīgs iesaukt studentus. Nenovēršot trūkumus, neizdosies sagaidīt neko vairāk par tā saukto "intelbeņķu" masveida piekaušanu, viņu "audzināšanu par cilvēkiem" (pēdiņās) ar rungas un zābaka spēriena palīdzību. Kam vajadzīga armija? Es nekādi nevaru piekrist Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Līgotņa ģeniālajai tēzei, ka mūsu uzdevums nav iesaukt armijā tāpēc, lai apmācītu, bet gan tāpēc, lai karavīri dienētu, pildītu konkrētos armijas uzdevumus. Šeit uzskatāmi redzams Aizsardzības ministrijas un arī tās vadītāja Krastiņa un parlamentārā sekretāra Līgotņa greizais, izkropļotais priekšstats par valsts aizsardzību. Latvijas armija netiek veidota, balstoties uz valsts aizsardzības koncepciju. Armija netiek apbruņota un apmācīta tā, lai spētu izpildīt valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumus. Nē, tāds plāns vispār nav pat izstrādāts. Viss tiek darīts tādēļ, lai vienkārši būtu armija. Un nav svarīgi, kāda armija, nav svarīgi, kādam nolūkam. Pavisam vienkārši - tādēļ, lai armijā kāds dienētu, tāpat, dienēšanas pēc. Un, ja kāds nesaprot ministrijas darbošanos vai to apstrīd, sakot, ka tādai pieejai armijas formēšanā nav jēgas, tad tas uzreiz kļūst par valsts ienaidnieku, mīkstpēdiņu, komunistu, viņam neesot patriotisma un tā tālāk. Īstenībā, kā jau uzsvēru, jārīkojas citādi: jāveido nelieli, bet mobili profesionāli ātrās reaģēšanas spēki un brīvprātīgie teritoriālās aizsardzības formējumi - Zemessardze. Tas nav izdarāms uzreiz. Šobrīd tiešām trūkst lielu finansu līdzekļu. Bet iespējams jau tūlīt katrā mobilo strēlnieku bataljonā izveidot pa vienai rotai no profesionāļiem, pakāpeniski palielinot profesionālo rotu daudzumu. Jānostiprina arī sevišķu uzdevumu vienība un izlūkdesanta bataljons, komplektējot tos no profesionāliem karavīriem. Nelieli profesionāli mobilie spēki un brīvprātīgie Zemessardzes formējumi - tieši tas ir aizsardzības pamats un būs mūsu valsts aizsardzības pamats. Nevis obligātais dienests pēc principa - apmācības nav galvenais, galvenais ir dienēšana dienēšanas pēc. Frakcija "Latvijai" obligāto valsts dienestu redz tikai kā līdzekli pilsoņu elementārai militārai apmācībai, dodot viņiem nepieciešamās karavīru iemaņas valsts aizsardzībai. Lai tās nostiprinātu, karavīri uz papildapmācībām regulāri iesaucami ik pa dažiem gadiem. Līdztekus tam jāievieš militārās apmācības kursi skolās, jānostiprina jaunsargu kustība. Savukārt studējošās jaunatnes militārajai apmācībai jāievieš attiecīgās programmas vai kursi, kā nu mēs to nosauksim. Nebūt nav obligāti uzreiz jāveido kara katedras, kur gatavot rezerves virsniekus. Tas būs dārgi un arī nekvalitatīvi. Pietiks ar elementāru kareivja iemaņu apgūšanas programmu studiju laikā, arī īslaicīgu praktisko nodarbību organizēšanu tās apguvei. Tas saglabās un veidos studentu patriotisku attieksmi pret valsts aizsardzību, jo ar varu nevienu nevar iemācīt mīlēt dzimteni. To nevar panākt, demagoģiski deklarējot, ka galvenais esot dienēšana dienēšanas pēc un ka tieši tas esot patriotisma rādītājs. Tas tā nav. Likuma darbības sekas ir acīm redzamas, likumprojekts radījis negatīvas sekas, šā likuma pieņemšanas un darbības rezultātā neuzlabosies armijas kvalitāte, bet problēmas radīsies daudziem cilvēkiem, jo viņi zaudēs darbu, zaudēs iegūto kvalifikāciju, zaudēs karjeras iespējas un tā tālāk. Ne mazāk svarīgi ir arī likuma darbības dēļ radušies morālie zaudējumi. Šādā veidā nevar vairot cilvēku patriotismu. Notiks tieši pretējais - pieaugs cilvēku nepatika un riebums pret dienestu armijā. Tas graus, nevis vairos valsts drošību un aizsardzību. Aizsardzības ministra Krastiņa nepārdomātā un bezatbildīgā darbošanās liks šķēršļus arī nākamajām valdībām, liedzot veidot pārdomātu aizsardzības politiku un sakārtotus Nacionālos bruņotos spēkus, jo sabiedrībā diemžēl būs izveidojusies krasi negatīva nostāja pret visu, kas saistīts ar valsts aizsardzību. Tāpēc ir pienācis pēdējais laiks politiķu un valstsvīru dialogam ar sabiedrību. Esmu pārliecināts, ka iespējams atrast visiem, gan valstij, gan valdībai, gan jauniešiem, pieņemamu risinājumu - zelta vidusceļu, un ļoti ceru, ka valdība spēs pārkāpt pāri savam paštaisnumam un ieklausīsies cilvēku izteiktajos viedokļos, ieklausīsies opozīcijas - kustības "Latvijai" - konstruktīvajos priekšlikumos. Tāpēc aicinu šodien balsot pret likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" nodošanu izskatīšanai komisijās.".
• 1996_05_02-seq128 language "lv".
• 1996_05_02-seq128 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q6112266.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q4294480.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q39.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q16351278.
• 1996_05_02-seq128 mentions Q16351393.