Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_05_02-seq126> ?p ?o. }

• 1996_05_02-seq126 type Speech.
• 1996_05_02-seq126 number "126".
• 1996_05_02-seq126 date "1996-05-02".
• 1996_05_02-seq126 isPartOf 1996_05_02.
• 1996_05_02-seq126 spokenAs 46.
• 1996_05_02-seq126 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Saeimas kārtības rullī piešķirtās tiesības deputātam paust savu attieksmi "pret" vai "par" to vai citu likumprojektu, pirms Saeima lemj par attiecīgā dokumenta nodošanu komisijām, zināmā mērā liek runāt par likumprojektu kopumā, nekomentējot atsevišķus tā pantus. Tātad nerunāšu šobrīd specifiski par studentu, sieviešu vai pacifistu tiesībām vai pienākumiem saistībā ar obligāto valsts dienestu, bet gan šo laiku izmantošu, lai pievērstu deputātu uzmanību vairākiem konceptuāliem trūkumiem šajā dokumentā. (No zāles deputāts A. Saulītis: "Tieši to specifisko gribējās dzirdēt...") Būtiskākā šā likumprojekta problēma ir absolūts koncepcijas trūkums par mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku tālāko attīstību šā apspriešanai piedāvātā dokumenta kontekstā. Tā ir tā saucamā ugunsdzēsēju metode - tiek konstatēts, ka kaut kur deg, un tad tiek meklēti spaiņi. Pieņemot sasteigtus lēmumus gluži kā dzēšot ugunsgrēku, nav brīnums, ka par kopējo reformu līniju Aizsardzības ministrijas cilvēkiem domāt nav atlicis laika. Situācija ārēji atgādina to laiku, kad Aizsardzības ministrija pati vēl bija tapšanas stadijā. Toreiz steigā tika organizēts pirmais iesaukums, jo vajadzēja nomainīt cietuma apsardzi un bija jādomā par robežu pārņemšanu. Tā bija apstākļu uzspiesta steiga, kad nebija laika domāt par koncepcijām. Galvenais bija nodrošināt to, bez kā nevar iztikt, un tad rūpīgi pārdomāt, kādi būs šie Latvijas aizsardzības spēki, uz kā tie balstīsies un kādu skaitlisko sastāvu būs iespējams kvalitatīvi nodrošināt ar visu nepieciešamo. Tagad, pēc vairākiem gadiem, mēs esam turpat, kur bijām iepriekš - joprojām neviens nav atbildējis uz jautājumu: cik skaitliski lieli bruņotie spēki Latvijai ir vajadzīgi? Mūsu valsts Satversmes 67. pants nosaka, ka Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā. Tas, ka pa visiem šiem gadiem Aizsardzības ministrija Saeimā apstiprināšanai nav iesniegusi nevienu dokumentu, kurā būtu fiksēts nepieciešamais Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, ir ne vien izraisījis situāciju, ka gadu no gada Aizsardzības ministrijas ierēdņi, pieņemot lēmumus, pārkāpj savas valsts Konstitūciju, bet arī skaidri pierāda pašu šo militāro ierēdņu un līdzšinējo ministru nolaidību. Jaunā likuma bīdīšana "ugunsdzēsības" režīmā, neskatoties uz daudziem nopietniem iebildumiem, drīzāk ir mēģinājums saglābt pašu nolaidības sekas un attaisnot nesamērīgi lielo civilo un militāro ierēdņu skaitu. (Starpsauciens no zāles: "Armijā Vītolu Māri!") Izskatot šo likumprojektu pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas par Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko sastāvu, Saeima lielā mērā kā likumdevējs leģitimē un veicina situāciju, kurā valdība, pieņemot lēmumus parlamenta vietā, pati pārkāpj savas valsts Konstitūciju. Vēl vairāk. Atļaujiet man citēt aizsardzības ministra Andreja Krastiņa teiktos vārdus intervijā laikrakstā "Diena" šā gada 30. aprīļa numurā, kurā viņš tika lūgts komentēt armijas skaitliskā sastāva noteikšanas principus. Ministrs atbild sekojošo. Izrādās, ka Nacionālo bruņoto spēku skaitlisko lielumu nenosaka vis noteikti aprēķini, kas balstītos uz mūsu valsts militārajām vajadzībām, minimālo nepieciešamo skaitu, lai nodrošinātu mūsu robežkontroli pa perimetru, vai iedzīvotāju sociāli demogrāfiskā analīze un citas lietas, bet ka viss notiekot daudz vienkāršāk. Pēc ministra domām, karavīru skaitu nosaka likums par valsts budžetu, izejot no loģikas, ka dienēt varot vienīgi tāds skaits cilvēku, cik štata vienībām ir piešķirti finansiālie līdzekļi. Šāda pieeja skaidri norāda ne vien uz to, ka ministrijai nav skaidras koncepcijas šajā jautājumā, bet tā ir absurda arī pēc būtības, jo no tās izriet - ja būtu nauda, varētu taisīt likumu un iesaukt dienestā vai pusi Latvijas un, kas zina, izveidot, un uzturēt lielāko armiju kopš pēdējā pasaules kara laikiem. Vadoties pēc šādas loģikas, var saprast arī lielo satraukumu par šo likumprojektu. Galvenais tā iemesls, balstoties uz šādu loģiku, varētu būt tāds, ka Aizsardzības ministrijai šogad ir iedots vairāk naudas, nekā tā spēj uz esošā likuma pamata notērēt. Ja runājam nopietni, iecerēto obligātā valsts dienesta reformu es drīzāk nosauktu par eksperimentu ar devīzi: "Redzēs, kas sanāks!", un šajā aspektā man ir pilnīgi jāpiekrīt Panteļējeva kungam tajā ziņā, ka diezin vai Latvijai šobrīd vairs ir palicis laiks eksperimentiem. Diezin vai mēs šajā laikā varam pieņemt lēmumus un likumus, kuru darbības perspektīvais termiņš ir pusgads, pusotra gada, divi gadi, tādēļ es aicinu deputātus noraidīt šī likumprojekta nodošanu komisijām un vēršos pie valdības ar aicinājumu iesniegt Saeimā dokumentu, kurā būtu fiksēts Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, izstrādāt un iesniegt Saeimā jaunu, ilgākai perspektīvai piemērotu likumprojektu, kurā būtu iestrādāti tie principi, kuri ir valdības deklarācijā, (No zāles deputāts A. Saulītis: "Demisiju!") bet kuru nav šajā dokumentā. Es izteikšu... vai es citēšu dažas frāzes no mūsu valdības darbības deklarācijas, lai norādītu uz to, kas ir šajā deklarācijā, bet kā nav šajā likumā. Pirmkārt, mūsu valdības deklarācijā aizsardzības sadaļā ir noteikts, ka obligāto valsts dienestu nepieciešams veidot kā militārās pamatapmācības bāzi, militāro apakšvienību specifisko uzdevumu pildīšanā obligātā dienesta karavīrus iesaistot tikai obligātā dienesta pēdējos trijos līdz sešos mēnešos. Šajā likumā par pamatapmācību nav ne vārda. Otrkārt, kā šis likums atspoguļo mūsu valdības apņemšanos pakāpeniski ieviest profesionalizāciju Nacionālo bruņoto spēku formējumos? Un vai šis likums atspoguļo mūsu valdības apņemšanos savā deklarācijā nodot robežkontroles funkcijas reformētās Imigrācijas policijas pārziņā? Ministrs jau atzīst to, ka, pārņemot lietas savās rokās, viss jāsāk no gala, bet galvenais jautājums ir tāds: no kura gala sākt? Es nezinu, vai mūsu aizsardzības ministram izdosies ielikt jaunus pamatus, neizkustinot veco jumtu. Tautas paruna, ka zivs pūst no galvas, uz mūsu esošo Nacionālo bruņoto spēku formējumiem ir attiecināma vistiešākajā veidā. (Starpsauciens no zāles: "Krastiņu demisijā! Pareizi Māri! Aplausi.) Es ceru, ka, izskatot šo jauno valdības izstrādāto likumprojektu, kuru tā sagatvos un iesniegs, būs izpildīti arī tie valdības deklarācijas punkti, kuri paredz, es vēlreiz citēju: "... samazināt Aizsardzības ministrijas kā politiskās vadības un kontroles iestādes apjomu, būtiski samazināt Aizsardzības ministrijas atestēto ierēdņu skaitu". Ja šie punkti būs izpildīti tajā brīdī, kad mēs, iespējams, izskatīsim jauno likumu, tad arī varēsim iegūt tos līdzekļus, kas nepieciešami, lai palielinātu profesionāļu īpatsvaru Nacionālajos bruņotajos spēkos un tagadējās deficīta vietas robežu un cietumu apsardzē aizstātu ar brīvprātīgajiem. Saeimas deputāti, balsojot pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, jūs lielā mērā veicināsit to brīdi, kad mēs pāriesim uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem, kādi ir visu Kristīgo demokrātu savienības deputātu sapnis. Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1996_05_02-seq126 language "lv".
• 1996_05_02-seq126 speaker Maris_Vitols-1972.
• 1996_05_02-seq126 mentions Q822919.
• 1996_05_02-seq126 mentions Q211.
• 1996_05_02-seq126 mentions Q4294480.
• 1996_05_02-seq126 mentions Q16351278.