Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_25-seq6> ?p ?o. }

• 1996_04_25-seq6 type Speech.
• 1996_04_25-seq6 number "6".
• 1996_04_25-seq6 date "1996-04-25".
• 1996_04_25-seq6 isPartOf 1996_04_25.
• 1996_04_25-seq6 spokenAs 77.
• 1996_04_25-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Brīvostas jautājums nav jauns. Viņa pamatmeklējumi iesniedzas ļoti tālā pagātnē, jau tajos laikos, kad uz sagrautās Romas lielvalsts drupām sāka organizēties jaunas nacionālās valstis. Tas ir brīvostu sākums desmitajā un vienpadsmitajā gadsimtenī. Vispirms radās tā sauktais portofranko brīvostas tips, blakus viņam - brīvās noliktavas, un tikai apmēram pēc 60-70 gadiem parādījās pirmās brīvostas tagadējā nozīmē. Ar portofranko saprot veselas ostas pilsētas, bieži vien ar lielu pie viņām piederošu teritoriju, kurā bez muitas nodokļa atļauj ievest, apstrādāt un izvest, kā arī šī apgabala iedzīvotājiem patērēt no ārzemēm ievestās preces. Par brīvostu šolaiku nozīmē sauc atdalītu zināmu ostas rajonu, kurā atļauj ievest un izvest ārzemju preces bez muitas. Šajā rajonā ievestās preces var palikt nenoteikti ilgi, tāpat tur viņas var pārstrādāt, pārsaiņot un sašķirot, bet viņas nevar šajā rajonā patērēt, kā tas bija portofranko pilsētās. Brīvostas mērķis ir pēc iespējas atvieglot preču sadalīšanu starptautiskajā tirgū. Brīvostas nepieciešamas tur, kur valsts savu finansiālo apstākļu dēļ nevar atļaut brīvo tirdzniecību, tām valstīm, kur muita tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem valsts ienākumiem. Ja mēs runājam par brīvostu kā tādu, to, ko mums piedāvā tagad Ministru kabinets, es gribētu izskatīt šo jautājumu kā no pozitīvās, tā arī no negatīvās puses, tātad pavērtēt tos mīnusus un sekas, kādas var iestāties, ja mēs šo likumprojektu nododam komisijām. Pirmkārt, brīvostai jāiekļaujas jau esošajā ostu sistēmā kā vienai no tās sastāvdaļām. Arī brīvostā jāievēro vienoti ostas noteikumi, jānodrošina kuģošanas drošība, jāievēro Valsts kontroles dienesta prasības. Attiecības starp Rīgas ostas pārvaldi un brīvostas administrāciju regulēs savstarpējs līgums, kurš risinās zemes un valsts īpašuma nomas nosacījumus. Nav pieļaujama Rīgas pārvaldes funkciju un pienākumu nodošana vienai valsts akciju sabiedrībai - "Rīgas tirdzniecības ostai". Rīgas tirdzniecības osta vēsturiski ir tranzītuzņēmums ar šim nolūkam attīstītu nepieciešamo infrastruktūru. Galvenais tranzītbiznesa nosacījums - vairāku kravu pārkraušana un nosūtīšana, vislabāk pa tā saukto tiešo variantu, no kuģa uz dzelzceļa vagoniem, uz autotransportu vai otrādi. Brīvostas izveide jāsaista ar ražošanu, kravu komplektēšanu, šķirošanu, pakošanu. Kravas struktūra valsts akciju sabiedrībā "Rīgas tirdzniecības osta" ir galvenokārt konteineri, metāls, ogles, kokvilna, kas pēc būtības ir tīras tranzītkravas. Par brīvo zonu varētu izveidot kravas sadales centrus, kuri izvietoti blakus ostas pārkraušanas termināliem. Pasludinot vienu atsevišķas ostas daļu par brīvostu, vienam uzņēmumam tiek radīti īpaši labvēlīgi apstākļi, to skaitā arī nodokļu maksājumu atlaides, nostādot pārējos uzņēmumus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos. Muitas liberalizācija veicinās kontrabandu, iekšējā tirgus destabilizāciju un mazinās starptautisko uzticību mūsu valstij. Apgalvojums par investīciju iesaistīšanu Rīgas tirdzniecības ostā, pārveidojot to par brīvostu, ir šaubīgs. Kas investēs? Ārzemju kravu īpašnieki, kravu pārvadātāji, kravu saņēmēji - visi tie ir ieinteresēti visātrākajā kravu virzībā. Vēsturiski 30. gados Latvijā jau pastāvēja vairāki brīvostu tipi, to skaitā Rīgā un Ventspilī, bet kā nepieņemami viņi tika noraidīti tāpēc, ka brīvostas tiek dibinātas tikai tādā gadījumā, kad tik tiešām ir nepieciešams piesaistīt kaut kādas investīcijas. Un tajā variantā, ko mums piedāvā Ministru kabinets, nav runāts par brīvostu vispār, bet ir runa par vienu lielu, milzīgu muitas noliktavu, kuras platība sastāda 197 hektārus. Diemžēl šeit nav pievienots arī Rīgas... tās brīvostas plāns. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, tur tiek iekļauts arī Kundziņsalas dzīvojamais masīvs. Es gribētu arī, pirms pāreju pie šiem noteikumiem, uzsvērt un uzdot kā jums, tā arī pats sev atsevišķus jautājumus: cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši, parlamenta pārstāvji, kā arī šī valdība pastāvīgi pārkāpj iepriekš pieņemtos likumus? Šie noteikumi, kuri ir pieņemti 81. panta kārtībā, nav saskaņoti ar Rīgas Domi, Rīgas Domes lēmums šajā sakarā nav pieņemts. Tie nav saskaņoti ar Rīgas ostas pārvaldi, nav saskaņoti ar Latvijas Ostu padomi. Latvijas Ostu padome arī nekādu lēmumu nav pieņēmusi. Es atgādinu Likuma par ostām 10. pantu. Latvijas Ostu padomes uzdevumi. Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdots ostu pārvaldēm. 11. pants. 11. panta 1. punkts. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir: 1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu; 2) koordinēt ostu darbības specializāciju un attīstību; 3) izvērtēt ostu ilglaicīgu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai; 4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostām un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai. Diemžēl, kā es jau teicu, Ministru kabinets, pieņemot šos noteikumus, nav tos saskaņojis vismaz formālā līmenī ar Ostu padomi. Šis noteikumu projekts ir saskaņots tikai neoficiālā līmenī. Nākamais. Visas šeit pārstāvētās politiskās partijas piekrita, ka mums jāintegrējas Eiropā. Pagājušajā gadā tika parakstīts līgums - līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem - starp Eiropas kopienu, Eiropas Atomenerģētikas kopienu un Eiropas Ogļu un tērauda kopienu no vienas puses un Latvijas Republiku no otras puses. Ar jūsu atļauju atgādināšu šā līguma 21. panta 2. punktu. Tajā ir teikts, ka pušu konsultācijas par līgumiem, kas nodibina šādas muitas savienības, brīvās tirdzniecības telpas, un, pēc pieprasījuma, par citiem svarīgākajiem jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecības politiku attiecībā pret trešajām valstīm, notiks Kopīgās komisijas ietvaros un ka it īpaši gadījumā, ja trešā valsts pievienosies kopienai, šādas konsultācijas tiks nodrošinātas, lai tiktu ievērotas abpusējas - gan kopienas, gan Latvijas - intereses, kas noteiktas šajā l��gumā. Nekādas komisijas un nekādas konsultācijas, cik es esmu informēts, nav notikušas, un arī netiek plānots tādas veikt. Tagad pāreju pie noteikumu būtības. Manā uztverē, šajos noteikumos vispār nav definēts brīvostas princips kā tāds. Es esmu ticies ar cilvēkiem, kuri pārstāv tā saucamo pozīciju un kuri "bīda" šo noteikumu projektu. Es esmu ticies arī ar tiem, kuri ir pret šā projekta pieņemšanu, it sevišķi Satversmes 81. panta kārtībā. Es esmu saņēmis atbildi no tā saucamās pozīcijas. Maksimums, ko viņi varētu izdarīt, ja tiktu pieņemti šie noteikumi, ir tas, ka Rīgas tirdzniecības ostā - brīvostā - tiks veidots viens milzīgs "banānu termināls". Ne par kādu ražošanu, ne pārstrādi vispār nav runa. Tātad varētu būt runa tikai par tranzītkravu pārsūtīšanu no viena punkta uz otru. Nekas šodien netraucē arī Rīgas tirdzniecības ostai visus šos jautājumus risināt un šos uzdevumus normāli pildīt. Kravu apgrozījums, ko ir veikusi Rīgas tirdzniecības osta pagājušā gada laikā, ir 3,19 miljoni tonnu. Plānotais, kurš bija paredzēts vēl "padomijas" laikos, kad cēla šo ostu, bija 8,2 miljoni tonnu. Pieauguma praktiski nav nekāda. No gada uz gadu tas tā paliek. Konsekventi. Tātad rezerves ir vismaz 5 miljoni tonnu, ko varētu normāli pārkraut un attīstīt tranzīta biznesu. Piemēra labad mēs varam minēt tā saucamo Rīnūžu ostu - tautā pazīstamo zvejas ostu."Padomijas" laikos plānotais kravu apgrozījums bija 400 000 tonnu. Kravu apgrozījums pašlaik tur ir šāds: pagājušajā gadā - pusotra miljona tonnu. Tātad, ja ir vēlēšanās, var piesaistīt kravas un normāli nodarboties ar tranzītbiznesu. Tagad vēlreiz apskatīsim šos noteikumus pēc būtības. 3. pants."Brīvosta ir noteikta Latvijas Republikas sauszemes daļa un tai pieguloša iekšējo ūdeņu daļa saskaņā ar pievienoto pielikumu. Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Latvijas Republikas Muitas kodeksa izpratnē." Tālāk. Ir arī runa par to, ka iekšējās apsardzes dienests uzņemsies iekšējo ūdeņu apsardzes funkcijas. Tad man ir jautājums... Dibināsim vēl vienus robežapsardzes spēkus, jūras spēkus, kuri pilnībā atbildēs par šo iekšējo ūdeņu apsardzi. Tas pats skar arī glābšanas dienestu. Diemžēl man atvēlētais laiks iet uz beigām. Es aicinu jūs visus uzmanīgi iepazīties ar šiem noteikumiem, kuros viens pants pastāvīgi ir pretrunā ar otru. Satversmes 81. pants nosaka, ka valdība nav tiesīga pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas skar muitas tarifus, nodokļus, nodevas un tamlīdzīgi. Šeit 4. panta 12. punkts nosaka: "nodrošina tonnāžas nodevas iekasēšanu no kuģiem, kuri izmanto brīvostas valdījumā esošās piestātnes, un ir tiesīga 30% no iekasētās tonnāžas nodevas izmantot ar brīvostas darbību saistītās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai;". Nezin kāpēc arī šajos noteikumos ir vēlreiz pateikts, ka Latvijā pastāv tāda Latvijas Ostu padome, un ir noteiktas šīs padomes funkcijas, kas atkal ir klajā pretrunā ar to, kā šie noteikumi tika pieņemti. Šajā sakarībā es gribu uzdot jautājumu arī jums: cik ilgi mēs pieļausim, ka mēs paši pārkāpjam jau agrāk pieņemtos likumus, pieņemto kārtību, un atbalstīsim kā sevi, tā arī valdību nelikumīgu tiesībaktu pieņemšanā? Es gribu kā tādu klasisku piemēru jums minēt to, ka valdība pieņēma noteikumus par Valsts īpašuma fonda likvidāciju. Es pilnīgi piekrītu, ka Valsts īpašuma fonds savu laiku bija nokalpojis un tam vairs nebija nepieciešamības ilgāk pastāvēt. Bet man izraisa dziļas pārdomas tas, ka valdība ar vienu noteikumu vai lēmumu var atcelt veselus likumus, arī tādus likumus, kuri skar budžeta saistības. Šodien absolūti nav skaidrs, kurš tad ir pārņēmis Valsts īpašuma fondu, fonda tiesības un arī budžeta saistības. Šā iemesla dēļ es aicinu cienījamos kolēģus noraidīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, atdot to valdībai. Lai šis likumprojekts iet normāli savu gaitu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_04_25-seq6 language "lv".
• 1996_04_25-seq6 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q211.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q2660080.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q193089.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q3018073.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q220.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q52847.
• 1996_04_25-seq6 mentions Q161549.