Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_25-seq383> ?p ?o. }

• 1996_04_25-seq383 type Speech.
• 1996_04_25-seq383 number "383".
• 1996_04_25-seq383 date "1996-04-25".
• 1996_04_25-seq383 isPartOf 1996_04_25.
• 1996_04_25-seq383 spokenAs 68.
• 1996_04_25-seq383 spokenText "Cienītie kolēģi! Es tomēr labprāt aicinātu jūs ieskatīties tajā balsojuma rezultātu izdrukā: savulaik gandrīz puse Saeimas deputātu nobalsoja vispār pret šā projekta virzīšanu uz komisijām, visi labi saprazdami, ka ir vajadzīgs šāds projekts. Bet, tā kā te bija tie bloki un tā pārošanās, tad svarīgāk toreiz bija pārkāpt jebkurus politiskos principus, atzīt LPSR likumus. Bija šeit tāds vienots viedoklis - par katru cenu neļaut iet uz priekšu nekam tādam, kas nāk no Nacionālā bloka. Nu ir nākuši pie prāta, paldies Dievam, - labāk vēlāk nekā nekad! Tā ka šad un tad vajag atcerēties savus sliktos darbus arī! Tālāk. Šodien, tagad, kad galvenais ir panākts un esam vienojušies par to, ka šāds likums ir noteikti vajadzīgs, es ceru, ka tālākā diskusija būs ļoti konstruktīva un mierīgā garā apspriedīsim visus tos punktus. Tas, protams, būs otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemts viens vai otrs variants, - šo jautājumu mēs turpināsim izskatīt konstruktīvi. Tas ir tas galvenais, par ko es personīgi esmu ļoti priecīgs. Gribu tikai atgādināt, ka par mums naidīgu iekārtu simbolikas plivināšanu vispār nav iespējams nevienu saukt pie atbildības pirms šā likuma pieņemšanas. Jo likums neparedz nekādu sodīšanu par šādas simbolikas plivināšanu. Te nav runa par tiem ordeņiem. Lai nu karina katrs, ko grib, - jo vairāk ordeņu, jo smieklīgāks viņš izskatās. Es ceru, ka Latvijas Republika neaizrausies ar šo idiotisko ordeņu karināšanas tradīciju. Katrā ziņā tā ir katra personīga darīšana. Bet, kad sāk plivināt šitos sarkanos karogus ar sirpi un āmuru, nu tad, atvainojiet, tas ir ļoti daudziem Latvijas patriotiem publisks apvainojums. Tādas lietas ir jāaizliedz vismaz Latvijas teritorijā. Tagad, protams, balsojums izšķirs, kurš projekts tiks virzīts tālāk, bet es tiešām neredzu lielas atšķirības starp tiem. Viens ir juridiski korektāks, bet otrā ir vairākas tādas normas, kuras tomēr būtu jāievēro. Es, protams, aicinu balsot par mūsu variantu, tāpēc ka pats esmu viens no tā autoriem, tas ir normāli. Izmantošu šo laiku un vēl nedaudz pieskaršos dažiem punktiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību tādā gadījumā, ja pieņem Juridiskās komisijas variantu. Jūs jau dzirdējāt par šo nepieciešamo rakstveida izziņu, ar ko pašvaldībai it kā būtu jādod piekrišana rīkot attiecīgo pasākumu un kas ir minēta 15. pantā, un kas tiešām nav īpaši vajadzīga. Tā ir lieka birokrātija, pēc manām domām. Īpašs, protams, ir jautājums par piketiem. Man arī ir neliela pieredze šajā darbībā dažu gadu garumā, es atceros, ka 80. gadu vidū un otrajā pusē mēs bez savas jēgas rīkojām šos piketus, mums bija dažādi interesanti starpgadījumi ar toreizējo miliciju un it īpaši ar Viktoru Bugaju, kurš joprojām, pateicoties mūsu iekšlietu ministra lielajai mīlestībai pret viņu, ir Latvijas galvaspilsētas - Rīgas - Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks, būdams nepilsonis un ne sevišķi labi prazdams latviešu valodu. Toreiz viņš tā diezgan krietni strādāja, lai mums būtu grūtības šo piketu organizēšanā, bet jebkurā gadījumā ne ar kādu speciālu atļauju noformēšanu mēs toreiz nenodarbojāmies. Ir, protams, viena lieta, par kuru vajadzētu padomāt. Kas šodien vairāk piketē? Bieži vien piketē mums ne sevišķi draudzīgās Latvijas komunistu savienības un līdzīgu organizāciju pārstāvji, un par šiem piketiem viņus regulāri informē īpaša prese krievu valodā. Tas ir tur ierakstīts: mēs jūs visus aicinām uz piketu, uz turieni un turieni. Tagad, ja tas absolūti netiek nekādā veidā iepriekš saskaņots, tad tur var salasīties viens labs tūkstotis cilvēku - un ļoti nevainīgi... visi ir atnākuši uz piketu. Lūk, par to, kā šo lietu novērst, - par to, es domāju, vajadzētu padomāt. Par to, kur beidzas vai sākas cilvēktiesību ierobežošana un kur tomēr parādās absolūta patvaļa. Viena cilvēka tiesības ir piketēt, bet otra cilvēka tiesības ir iet pa pilsētu tā, lai citi viņam neuzbāztos un netraucētu. Tātad šis ir tas jautājums, kas tiešām ir jārisina. Es tomēr esmu pret to, ka jebkurš pikets ir jāpiesaka. Tas man nav pieņemams. Tālāk. Mēs varētu vēl parunāt te par dažiem punktiem, par kuriem būtu vēlams vismaz izteikt dažas piezīmes. Ņemsim 6. pantu. Tajā ir teikts, ka slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās telpās, kas nav sabiedriskā lietošanā. Nu, ziniet, vai nu tīri tā būs? Ir jau dažādas sabiedriskas organizācijas, kurām arī ir savas telpas, un es nezinu, vai tas būtu pieņemami - liegt tur rīkot šādas sapulces? Tas arī ir jautājums, par kuru vajadzētu padomāt. Tālāk. Vēl ir viens interesants punkts - 7. pants. Ziniet, cienījamie Juridiskās komisijas pārstāvji, nu tāds panaivs tas pantiņš jums ir sanācis."Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts ir jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta kustību." Ko tas nozīmē - "pēc iespējas mazāk"? Kurš tad to iespēju noteiks un kurš pateiks, vai tur drīkst braukt trolejbuss, autobuss, vai tur drīkst lidot lidmašīna? Tas ir diezgan tā... Man pat liekas, ka vispār tas pants nav vajadzīgs. Es personīgi ieteiktu šādu pantu vienkārši izņemt ārā. Tas ir vienkārši nevajadzīgs. Tālāk. Bija laikam kas sakāms par vēl vienu pantu... Lai gan atskaitē pēc mūsu pagājušās sesijas tika rakstīts, ka es cenšoties katrā uzstāšanās laikā izmantot visas piecpadsmit minūtes, es tomēr šajā sesijā to vēl ne reizi neesmu darījis un, nebaidieties, es nedarīšu to arī šodien. Tātad - 19. pants. Paņemsim 19. pantu. Arī tur ir diezgan amizants teksts. Paņemiet, lūdzu, un apskatieties! "Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos drīkst būt klāt pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki." Tātad, cienījamie Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, nebāziet savu degunu atklātās sapulcēs, gājienos un piketos, jo likums jums to neatļauj! Man liekas, ka par to arī vajadzētu padomāt, jo šīs lietas... nu tas nu atkal... vai nu vienādi, vai otrādi, bet šis formulējums nav sevišķi precīzs juridiskā ziņā. Protams, neviens no mums te nav nekāds lielmeistars, un es vispār aicinu kolēģus katrā ziņā atbalstīt visus tos, kas izrāda iniciatīvu, un īpaši nevērsties pret kādu. Taču runāt par šādām problēmām vajadzētu. Kas attiecas uz pašvaldības policijas spēju iejaukties un rīkoties likumīgi, redziet, mēs jau esam šos policistus nostādījuši tādā diezgan neglītā stāvoklī, jo faktiski nepastāv nekādas nopietnas likumu normas, kuru ietvaros viņi šodien varētu aktīvi darboties. Tad ir jāizrāda iniciatīva, kāda nu tā sanāk, atkarībā no tā, kāds ir raksturs tam policistam un kāds ir raksturs tam piketētājam. Kā kurā vietā. Tātad: jo precīzākas instrukcijas un jo precīzāks likums viņiem būs, jo mierīgāka būs visa tā lieta. Katrā ziņā es varu pateikt vienu - kopš pašvaldības policijā strādā puiši ar sarkanām beretēm, šo piketētāju, to īpatnējo piketētāju, skaits ir stipri samazinājies, un arī 22. aprīlī, kas pēc Hitlera dzimšanas dienas ir otra, tā sacīt, ievērojamākā diena aprīlī, šis pulciņš stingri saruka, kad ieraudzīja sarkanās beretes, un uz Vērmaņa dārzu aizgāja trīsreiz mazāk, nekā viņiem bija ieplānots. Tātad katrā ziņā ietekmēt šos procesus vajag, likumā tiem savai vietai ir jābūt. Nobeigumā es pateikšu, ka nevajadzētu aizmirst, ka mums nav arī nopietnu likuma normu par pretvalstisku darbību Latvijā. Ja mēs paskatāmies Kriminālkodeksā, tad redzam, ka tur ir pieminēta tikai vardarbīga iekārtas gāšana. Vardarbīga. Ja to dara ar citiem paņēmieniem, tad valstij gar to nav nekādas daļas. Bet tas ir cits jautājums, protams, par to būs arī cits likumprojekts. Tā ka, lūdzu, cienījamie kolēģi, balsojiet, par kuru likumprojektu un kā nu jūs katrs gribat, bet es uzskatu, ka uzvarējuši mēs esam visi, jo šo lietu mēs esam sākuši sakārtot. Paldies.".
• 1996_04_25-seq383 language "lv".
• 1996_04_25-seq383 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_04_25-seq383 mentions Q822919.
• 1996_04_25-seq383 mentions Q211.
• 1996_04_25-seq383 mentions Q2660080.