Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_25-seq24> ?p ?o. }

• 1996_04_25-seq24 type Speech.
• 1996_04_25-seq24 number "24".
• 1996_04_25-seq24 date "1996-04-25".
• 1996_04_25-seq24 isPartOf 1996_04_25.
• 1996_04_25-seq24 spokenAs 29.
• 1996_04_25-seq24 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es iebilstu pret šā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodošanu izskatīšanai komisijām, un argumenti būtu sekojoši. Iepazīstoties ar paredzamajiem grozījumiem likumā "Par valsts civildienestu", pārsteidza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas plānotās izmaiņas. Piemēram, izmaiņu skaitā mēs redzam, ka komisija piedāvā izslēgt no likuma 26. un 27. pantu. Ko tas īsti nozīmē? Paskatīsimies tekstā! 26. pants - "Ierobežojumi piedalīties sabiedriskajā darbībā". Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts ieņemt vēlētus amatus politiskajās organizācijās un to apvienībās, kā arī vēlēšanu apvienībās. Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu politisko organizāciju un to apvienību, kā arī vēlēšanu apvienību uzdevumus. Un 27. pantā skan citi ierobežojumi - ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav atļauts valsts civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša, viņa radinieku (līdz trešajai pakāpei) un svaiņu (līdz otrajai pakāpei) personiskajām interesēm. Ierēdnim, ierēdņu kandidātam nav tiesību streikot gadījumā, kad notiek citu valsts civiliestāžu darbinieku streiks. Ierēdnim ir pienākums aizstāt šādus darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās iestādes darbības uzturēšanai. Ierēdnim nav atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Ārvalstu titulus, goda zīmes un ordeņus ierēdnis drīkst pieņemt tikai ar Ministru prezidenta atļauju. Tāds, izrādās, ir 26. un 27. pants. Tātad, ja mēs šos pantus svītrojam, tad ierēdnis turpmāk varēs ieņemt arī vēlētus amatus partijās. Līdz ar to kādas ministrijas, piemēram, departamenta, vadītājs būs arī kādas attiecīgas partijas priekšsēdētājs, un tātad mēs redzam, ka mums būs politizēta ierēdniecība, nevis neatkarīga no politiskajiem strāvojumiem, neatkarīga no tā, kādas politiskās partijas veidos valdību un tā tālāk. Mums būs politizēta ierēdniecība. Šobrīd mēs nosakām to, ka valdība, ministri, protams, tās ir politiskas figūras, bet tagad mēs gribam tieši to pašu atļaut un izdarīt ar visu mūsu ierēdniecības aparātu. Tad kādu ierēdniecību mēs tādā gadījumā gribam veidot? Atcerieties, ka šobrīd Latvijā ir pāri par 30 partijām, kurām ir dažādi vadītāji, prezidenti, priekšsēdētāji, valžu priekšsēdētāji, "genseki", ģenerālsekretāri un tamlīdzīgi. Nu tad iedomājieties: kad jūs iesit kā apmeklētājs uz Uzņēmumu reģistru, tur priekšā jūs sagaidīs nevis attiecīgais ierēdnis, bet Maznodrošināto politiskās apvienības, teiksim, ģenerālsekretārs un tā tālāk, kas jums skaidri pateiks savas partijas politiskās nostādnes, un, ja jūs atbalstīsit viņu partiju, tad tādā gadījumā varēs sākt risināt tālāk jūs interesējošo jautājumu. Šokējoša ir arī Saeimas komisijas pārliecība, par normālu uzskatot situāciju, ka tad, ja svītro šo pantu, ierēdnis turpmāk varēs izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu partijas uzdevumus. Nu ļoti jauki! Varam iedomāties, piemēram, ka mums dažādās pašvaldībās ir dažādi politiskie spēki un ka viņi nodarbinās savus attiecīgos darbiniekus savas partijas uzdevumu veikšanai, jo likums to nebūt vairs neaizliegs. Piemēram, LNNK, teiksim, ir uzvarējusi Rīgas Domē, tad nāks jaunas pašvaldību vēlēšanas, un tad būs jāpilda jauni partijas uzdevumi. Tātad ļoti skaisti varēs priekšvēlēšanu plakātus līmēt, organizēt mītiņus, piketus, un visu to darīs paši Rīgas Domes darbinieki, ierēdņi un par to saņems arī oficiālu algu kā ierēdņi, jo tas vairs nav aizliegts. Viņi tātad mierīgi var partijas uzdevumā jau veikt vajadzīgās lietas. Tāpat būs interesanti redzēt, kā Izglītības ministrijas darbinieki garāmgājējiem izplatīs lapiņas ar frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" saukļiem par tautas nacionālo tīrību, šim darbam saņemot paša izglītības ministra Māra Grīnblata svētību. Tāpat 27. pants - citi ierobežojumi. Var redzēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pārliecināta, ka ierēdnis drīkst un viņam droši vien arī vajag noteikti civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša un viņa radinieku personiskajām interesēm, jo tas taču, dabīgi, ir galvenais - savs krekls pašam tuvākais! Turpmāk ierēdnim jākārto savas un savu radinieku ģimenes lietas, un tad, ja viņam paliks vēl kāds brīvs brīdis, varēs nodarboties arī citām darba lietām. Ierēdņiem tagad ir atļauts streikot. Kolosāli! Tagad ierēdņi, ja viņiem nepatiks, piemēram, sava priekšnieka deguns, sarīkos streiku un teiks: "Mēs vēlamies priekšnieku ar citu degunu!" Nu ir skaidrs, ka tagad ierēdņiem Latvijā būs ieviesta pilnīga demokrātija. Bet pats labākais ir tas, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas, ja šos pantus mēs svītrojam, ierēdņiem būs atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu. Es saprotu, ka tas ir pats progresīvākais solis, ko Latvija šobrīd var izdarīt, jo tad mēs beidzot likvidēsim visādas muļķīgas runas, kas te skan par korupciju, par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu. Vienkārši viss ir kārtībā, tie ir normāli dāvinājumi, vienalga, vai tur tūkstotis dolāru vai 10 000 atkarībā no tā, kāds paraksts uz vajadzīgā dokumenta ir nepieciešams. Viss ir normāli un lietišķi nokārtojams saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem. Nu var jau saprast, cik grūta dzīve šodien ir, piemēram, privatizācijas komisiju darbiniekiem vai muitniekiem, viņiem visu laiku ir jādomā, kā diplomātiski pieņemt kukuļus, lai citi par to neuzzinātu, un vai gadījumā tā nav atkal kāda kārtējā pārbaude. Tagad viņiem vairs nevajadzēs pazemot savu pašcieņu, viņi varēs ar lepnumu pieņemt pelnītās naudas balvas, dāvinājumus un citus materiālus labumus no pateicīgajiem klientiem, no pateicīgās Latvijas tautas. Var jau būt, ka tas pat uzlabos ierēdņu darba kvalitāti un turpmāk visi iedzīvotāji redzēs, cik augsta būs kļuvusi apkalpošanas kultūra: atnāc, iedod dāvanu, un viss ir kārtībā! Bet vienīgi nav saprotams, kā tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varēja paredzēt šādus tik absurdus grozījumus likumā "Par valsts civildienestu". Es domāju, ka tas liecina par ļoti formālu, nenopietnu pieeju izskatāmajiem jautājumiem, tāpēc frakcija "Latvijai" kategoriski noraida šādus grozījumus likumā "Par valsts civildienestu", ir pret šo pantu svītrošanu un uzskata, ka tādā veidā, kā šis dokuments tagad ir, viņš nav nododams komisijām.".
• 1996_04_25-seq24 language "lv".
• 1996_04_25-seq24 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q822919.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q211.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q2660080.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q8436.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q3899540.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q11989566.
• 1996_04_25-seq24 mentions Q6111458.