Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_25-seq22> ?p ?o. }

• 1996_04_25-seq22 type Speech.
• 1996_04_25-seq22 number "22".
• 1996_04_25-seq22 date "1996-04-25".
• 1996_04_25-seq22 isPartOf 1996_04_25.
• 1996_04_25-seq22 spokenAs 118.
• 1996_04_25-seq22 spokenText "Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 10, atturas - 26. Lēmums nav pieņemts. Godātie deputāti! Latvijā divu dienu vizītē atrodas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svelena kungs. (Aplausi.) Svelena kungs ir izteicis vēlmi uzrunāt Latvijas Republikas 6. Parlamentu. Lūdzu, vārds jums! EDSO Parlamentu asamblejas prezidenta Franka Svelena kunga uzruna Latvijas Republikas Saeimas sēdē 1996. gada 25. aprīlī Spīkeres kundze! Dāmas un kungi! Kolēģi parlamentārieši! Man ir liels prieks un gods uzrunāt Latvijas Saeimu Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas vārdā, un es to daru, jūtot pret jums cieņu un apbrīnu. Aizvadītā gadu tūkstoša laikā Latvija ir ieņēmusi īpašu un svarīgu vietu Eiropā un it sevišķi Baltijas jūras reģionā. Tā atrodas Austrumeiropas un Rietumeiropas civilizācijas saskares punktā. No vēstures zinām, ka Latvijai ir bijuši nozīmīgi kontakti ar Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kā arī pārējām Rietumvalstīm. Kā flāmam man ir prieks apzināties, ka tirdzniecības un kultūras kontaktiem starp Latviju un manu valsti Beļģiju ir senas saknes, kas stiepjas no tāliem gadsimtiem, kad flāmu tirgotāji no Flandrijas ceļoja uz Rīgu. Gadsimtiem ilgi Latvija ir dzīvojusi ārvalstu pakļautībā. Tā tas ir bijis arī ar daudzām citām mazām valstīm, īpaši tām, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Es to ļoti labi zinu no savas valsts vēstures. Bet latviešu savstarpējiem sakariem ar kaimiņiem ir arī bijusi svarīga un pozitīva ietekme. Rīga gadsimtiem ilgi ir bijusi viens no visievērojamākajiem centriem Baltijas jūras krastā, un tagad tā vēlas atgūt šīs pozīcijas. No vēsturiskā viedokļa raugoties, ir pilnīgi dabīgi, ka Latvija atkal pievienojas Eiropas tautu saimei. To darot, Latvija atgūst savu īsto vietu. Latvija tikai pirms dažiem gadiem atguva neatkarību pēc ilgās padomju okupācijas. Saeimai, kas tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās, kuru norisi kontrolēja arī EDSO Parlamentu asambleja, ir jāveic milzīgs uzdevums. Tai jārada Latvijas kā Eiropas demokrātiskas valsts tiesiskā bāze. Jums dažu gadu laikā ir jāpaveic tāds pats darbs, kāds pārējām Eiropas valstīm prasīja vairākus gadu desmitus. Bet jūs esat guvuši panākumus. Es apsveicu jūs par gūtajiem sasniegumiem. Jūsu sasniegumi ir jo nozīmīgāki tādēļ, ka Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm atrodas jauno demokrātisko valstu priekšējās pozīcijās. Tādēļ jūsu pieredze iedrošina un iedvesmo pārējās valstis. Bet likumdevēja darbs nekad nebeidzas. Valstīs, kas iet modernās attīstības ceļu, nemitīgi ir vajadzīgi jauni likumi. Tas ir tādēļ, ka arī apkārtējā pasaule strauji mainās. Es saprotu, ka jums savā darbā vēl aizvien jāsastopas ar mantojumu, ko atstājusi padomju ēra, kura sagādāja latviešiem daudz ciešanu, traucēja attīstīt brīvus kontaktus ar pārējo pasauli un lielā mērā iznīcināja veselīgas tautsaimniecības pamatus. Šajā laikā tika mainīts arī Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. EDSO Parlamentu asambleja ir gandarīta, ka Latvija ir vēlējusies, lai Rīgā uzturētos EDSO ilglaicīgā misija un lai EDSO virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos apmeklētu jūsu valsti un palīdzētu jums risināt šos jautājumus. Tas liecina par to, ka Latvija nopietni raugās uz EDSO saistībām. Šie abi EDSO institūti - ilglaicīgā misija un virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos - ir ļoti svarīgi un nepieciešami EDSO principu iedzīvināšanas instrumenti. Abi šie institūti ir pilnībā gatavi palīdzēt, tie īsteno preventīvo diplomātiju šā vārda visplašākajā nozīmē. Šeit, Latvijā, kur, par laimi, nepastāv vardarbīgu konfliktu draudi, tas nozīmē radīt reģionālās stabilitātes ilgtermiņa procesu, attīstot demokrātijas institūtus un veidojot iecietīgu un integrētu sabiedrību. Tas nozīmē ieviest un attīstīt dzīvotspējīgu demokrātiju un tās institūtus, veicināt cilvēktiesību, arī nacionālo minoritāšu tiesību, aizsardzību un novērst visu veidu diskrimināciju. EDSO ir vairākkārt uzsvērusi, kādu nozīmi tā piešķir Latvijas kā suverēnas un neatkarīgas valsts attīstībai, kurā latviešiem tiek garantēta viņu identitātes saglabāšana. Tajā pašā laikā EDSO mēģina ar savu palīdzību veicināt harmoniju starp dažādajām etniskajām grupām Latvijā. To var nodrošināt vienīgi tad, ja valstī dzīvojošie nelatvieši būs lojāli pret Latviju un Latvija apliecinās vēlmi uzņemt par saviem pilsoņiem visus cittautību iedzīvotājus, kuri, neatsakoties no savas nacionālās identitātes, parādīs labu gribu integrēties latviešu sabiedrībā. Latvija tagad ir ieņēmusi savu vietu Eiropas demokrātisko valstu vidū. Nopietns apliecinājums jūsu integrācijai Eiropā un tās institūcijās ir jūsu piedalīšanās Eiropas organizācijās - tādās kā EDSO un Eiropas padome. Piedalīšanās šajās organizācijās nozīmē arī uzņemties saistības un pienākumu sadarbībā ar pārējām valstīm īstenot kopīgi akceptētos principus. Es zinu, ka Latvija interesējas arī par iestāšanos citās organizācijās - tādās kā Eiropas savienība un NATO. Kas attiecas uz Eiropas savienību, tad jau ir noslēgts asociācijas līgums, un tas pašlaik ir jāratificē visām 15 dalībvalstīm. Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt savu personisko atbalstu jūsu pieteikumam uzņemt Latviju par pilntiesīgu Eiropas savienības dalībvalsti. Tas notiks, tiklīdz Latvija izpildīs visus nosacījumus un tiklīdz Eiropas savienība būs gatava tālāk paplašināties. Tas var prasīt zināmu laiku, bet mēs strādāsim kopā, lai šo procesu paātrinātu. Spīkeres kundze! Dārgie kolēģi! Es gribētu izmantot šo iespēju, lai informētu šo auditoriju par dažiem EDSO Parlamentu asamblejas nākotnes pasākumiem, kuros es labprāt aicinu Latvijas Saeimu pastāvīgi un aktīvi piedalīties. Parlamentu asamblejas 5. gadskārtējā sesija notiks Stokholmā no šā gada 5. jūlija līdz 9. jūlijam. Pašlaik triju vispārējo komiteju ziņotāji beidz sagatavot savus ziņojumus. Viens ziņojums būs par politikas un drošības jautājumiem, viens - par ekonomiskajiem jautājumiem un viens - par humānajiem jautājumiem. Tika nolemts, ka visi trīs ziņojumi būs centrēti uz gadskārtējās sesijas galveno tēmu Divdesmit pirmā gadsimta drošības modelis. Kā jūs zināt, šī tēma tiks apspriesta arī EDSO valstu vadītāju apspriedē šā gada beigās Lisabonā. Ir ļoti svarīgi, lai parlamenti un mēs, parlamentārieši, dotu savu ieguldījumu šā modeļa izveidē. Veidojot nākotnes drošības modeli, arī militārie jautājumi, protams, ir būtiski. Taču drošība nenozīmē tikai un vienīgi militāro drošību. Tā ietver arī ekonomisko stabilitāti, un it īpaši - cilvēktiesību un tiesiskas valsts respektēšanu. Visas šīs jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Traģiskie notikumi bijušajā Dienvidslāvijā un dažos bijušās Padomju Savienības reģionos liek atcerēties šo faktu. Cilvēka pamattiesību neievērošana vai ekonomisks haoss destabilizē sabiedrību un galējos gadījumos var izraisīt karu. Tikai iekšēji stabila valsts var būt droša valsts un veicināt mieru un stabilitāti apkārtējās valstīs. Es labi zinu, ka Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs notiek dzīvas debates par šiem jautājumiem. Es gribētu aicināt jūs dalīties savos uzskatos un rūpēs ar jūsu kolēģiem EDSO Parlamentu asamblejā. Tādēļ es ceru dzirdēt jūsu pārstāvju domas par šiem jautājumiem Stokholmā šā gada jūlijā. Spīkeres kundze! Eiropas drošības un sadarbības apspriede, kā mūsu organizāciju sauca līdz valdību vadītāju sanāksmei Budapeštā 1994. gada decembrī, tika radīta 1975. gadā kā nozīmīgs Eiropas un Ziemeļamerikas valstu forums. Mūsu dokumentos - tādos kā Helsinku apspriedes Nobeiguma dokuments un Parīzes harta - noteikts politiskā procesa pamats. EDSA bija svarīga nozīme, palīdzot pārvarēt auksto karu un pārveidojot bijušās komunistiskās valstis par demokrātiskām valstīm. Mēs vēl aizvien cenšamies likvidēt vairākas sekas, ko radījusi šī pāreja. EDSO vēl aizvien ir forums un politisks process. Bet, kā jau norāda jaunais nosaukums - Eiropas drošības un sadarbības organizācija - , mēs esam kļuvuši par organizāciju. EDSO bieži vien neoficiāli ir bijusi iesaistīta krīžu novēršanā Eiropas un Centrālās Āzijas karstajos punktos, piemēram, Čečenijā un Kalnu Karabahā. EDSO bieži vien var kalpot par vislabāko kanālu sarunām, pārdomām un izlīgumam. Šajā sakarā, spīkeres kundze, es gribētu minēt dažus novērojumus par Bosniju un Hercegovinu. Deitonas - Parīzes miera līguma īstenošanā NATO un EDSO ir vienāda atbildība, un abas organizācijas cieši sadarbojas. NATO miera uzturēšanas spēki līdz šim sekmīgi veic miera līgumā paredzētos militāros uzdevumus. Es zinu, ka vēlāk šajā gadā Latvija plāno sūtīt savu vienību, lai tā pievienotos starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem Bosnijā un Hercegovinā. Miera līgumā paredzēto civilo uzdevumu veikšana ietilpst EDSO pienākumos. To īstenošana ir izrādījusies ļoti sarežģīta un darbietilpīga. Diemžēl konfliktā iesaistītās puses nesadarbojas nedz savā starpā, nedz arī ar EDSO tādā veidā un apjomā, kādu prasa miera līgums un kāds būtu nepieciešams, lai nodrošinātu mieru un atjaunotu valsti. Šos uzdevumus var veikt, tikai savstarpēji sadarbojoties. Miera līguma būtiska sastāvdaļa ir vēlēšanu sarīkošana Bosnijā un Hercegovinā. Vēlēšanām, faktiski septiņām dažādām vēlēšanām vienlaicīgi, jānotiek ne vēlāk kā 1996. gada septembrī. EDSO pienākums ir palīdzēt organizēt un pārraudzīt visus vēlēšanu procesa aspektus. EDSO kopā ar vairākām citām organizācijām arī kontrolēs vēlēšanu norisi, lai garantētu, ka tās ir pietiekami brīvas un demokrātiskas un atspoguļo iedzīvotāju centienus. Visā šajā procesā, un it īpaši vēlēšanu norises kontrolēšanā, EDSO Parlamentu asamblejai būs nozīmīga loma un pienākumi, un tāpēc es aicinu Latvijas Saeimu pievienoties un palīdzēt mums. Lai nodrošinātu mieru Bosnijā un Hercegovinā un stabilitāti visā Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi, lai vēlēšanas noritētu sekmīgi. Bez vēlētām valsts un pašvaldību institūcijām nebūs iespējams nodrošināt mieru un atjaunot valsti un sabiedrību. Šo mērķi var sasniegt tikai, sadarbojoties ar Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem un saņemot atbalstu no starptautiskās sabiedrības, kuru šajā gadījumā pārstāvēs EDSO. EDSO Parlamentu asambleja ir gatava uzņemties savu daļu atbildības, un mēs aicinām pārējos darīt to pašu. Spīkeres kundze! Es novēlu Latvijas Saeimai vislabākos panākumus tās darbā Latvijas labā un pateicos jums par uzmanību. (Aplausi.)".
• 1996_04_25-seq22 language "lv".
• 1996_04_25-seq22 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q822919.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q211.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q79820.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q2660080.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q193089.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q39731.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q4459436.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q90.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q31.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q7184.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q15180.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q81299.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q1754.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q36704.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q1757.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q597.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q1781.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q225.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q504587.
• 1996_04_25-seq22 mentions Q34739.