Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_18-seq97> ?p ?o. }

• 1996_04_18-seq97 type Speech.
• 1996_04_18-seq97 number "97".
• 1996_04_18-seq97 date "1996-04-18".
• 1996_04_18-seq97 isPartOf 1996_04_18.
• 1996_04_18-seq97 spokenAs 77.
• 1996_04_18-seq97 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Presē jau ir izskanējusi tāda doma, ka tad, kad likuma grozījumi par Valsts kontroli tiks piedāvāti, tiem noteikti ļoti nikni pretosies pašvaldību lobiji Saeimā. Un vienkārši būtu ļoti žēl, ja, teiksim, šis paredzējums nepiepildītos un ja saistībā ar šiem piedāvātajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā kāds no tiem, kurus patiesi interesē tas, kas notiek arī pašvaldību sektorā, nebūtu uzstājies un nebūtu izteicis savas bažas par to, kādā veidā šie labojumi tiek piedāvāti. Es ļoti labi saprotu šobrīd šo situāciju un piekrītu tam viedoklim, ka kontrole pašvaldību sektorā vai pašvaldībās šobrīd ir nepietiekama, ka tā netiek veikta pienācīgā un profesionālā līmenī. Taču es tiešām šobrīd gribu šeit no šīs tribīnes, pirms mēs šo likumprojektu nododam izskatīšanai komisijām, tomēr tās dažas bažas izteikt. Man ļoti patika mūsu kolēģa Jāņa Rubuļa izteikums, ko viņš izteica Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kad mēs izskatījām šos priekšlikumus. Viņš ieteica visai Saeimai atcerēties tos novēlējumus, ko viņa vēlētāji viņam ir devuši, pirms viņš ir devies strādāt šajā darbā, Saeimas darbā. Viens no galvenajiem šādiem norādījumiem ir bijis tas, ka ir vajadzīgs vairāk kontroles, taču ierēdņu ir vajadzīgs mazāk. Šīs divas ir it kā, šķiet, tādas savstarpēji nesavienojamas lietas, un jāsaka, ka likumprojekta autori, tie, kas piedāvāja arī grozījumus likumā "Par Valsts kontroli", manuprāt, ir nedaudz pārcentušies. Manu, teiksim, tādu negatīvo attieksmi pret šo likumprojektu, šiem grozījumiem, īpaši izraisa piedāvātā redakcija 2. pantā. Tātad - kas te tiek piedāvāts? Ka Valsts kontroles uzdevums ir uzraudzīt, lai rīcība ar pašvaldību mantu būtu likumīga, lietderīga un pareiza. Es varbūt daudz neiebilstu pret šo priekšlikumu pastiprināt likumības kontroli, kā es jau teicu sākumā, taču man šķiet, ka šo divu terminu ieviešana, tas, ka arī lietderības un pareizības kontrole būtu Valsts kontroles uzdevums attiecībā pret pašvaldībām, tas tiešām ir pārspīlējums un, kā saka, šeit šie labie nodomi ir varbūt nedaudz ne tajā virzienā aizgājuši. Un, ja man atļauts, es kā piemēru varētu teikt, ka uz šo noteikumu normu, tātad likumību, lietderību un pareizību, arī zināmā mērā varētu atsaukties, ja vēlētos pamatot, kāpēc piedāvātais likumprojekts par izmaiņām Valsts kontroles likumā būtu noraidāms. Es varētu pat teikt tā, ka šis piedāvātais likumprojekts ir noraidāms tāpēc, ka tas, pirmkārt, ir nelikumīgs, otrkārt, tas ir nelietderīgs un, treškārt, tas ir nepareizs. Kāpēc nelikumīgs? Nelikumīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 88. pantu. Pēdējais teikums 88. pantā: "Valsts kontroles iekārtu un kompetenci nosaka sevišķs likums." Manuprāt, - un šādam viedoklim piekrīt arī viena daļa mūsu valsts vadošo juristu, - nevar tikt izdoti Ministru kabineta noteikumi par jautājumiem, kurus, kā Satversme paredz, regulē tikai likums. Kaut arī šiem Ministru kabineta noteikumiem ir likuma spēks. Žēl, ka mēs vēl neesam izveidojuši Satversmes tiesu. Es domāju, ka tas būtu viens no tādiem likumprojektiem, par kuru Satversmes tiesai būtu jāizsaka sava attieksme un varbūt arī šie dažādie skaidrojumi un arī strīdi juristu starpā būtu jānovērš. Bet šobrīd es arī varu pievienoties tam viedoklim, ka tomēr Satversme mums būtu jāievēro. Šā paša iemesla dēļ, manuprāt, ir pārkāpts arī Satversmes 81. pants. To mēs ļoti labi zinām, bet bez visiem tiem noteikumiem, kuri 81. pantā ir un kuros ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kādus noteikumus valdība var pieņemt, cita starpā, ir teikts, ka Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, nevar grozīt likumus, kas skar budžetu un - es uzsveru - budžeta tiesības. Tātad ne tikai pašu budžetu, bet arī budžeta tiesības. Likuma par budžetu un finansu vadību 6. panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldību budžetu tiesības detalizēti regulē īpašs likums. Šā īpašā likuma, likuma par pašvaldību budžetiem, 36. pants arī paredz to kontroles kārtību un revīzijas komisiju uzdevumus attiecībā uz pašvaldību finansu kontroli. Tāpēc arī šajā gadījumā es uzskatu, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, par to ir jādiskutē Saeimā un Saeimā ir jāpieņem ar likumu, nevis ar Ministru kabineta noteikumiem... Es šo daļu tālāk nekomentēšu, jo ir jāatzīst, ka, protams, šo Satversmes punktu prasību, kā es jau teicu, dažādi juristi traktē dažādi un uzskata, ka bez Satversmes tiesas varot būt tiešām grūtības šeit atrisināt šo strīdu. Otrs jautājums ir par lietderību. Es jau minēju to, ka viena no tādām ļoti aktuālām prasībām ir tāda, ka, tā kā ierēdņu skaits mūsu valstī ir par lielu, šis ierēdņu skaits būtu vajadzīgs mazāks. Raits Černajs, Valsts kontroles vadītājs, uzstājoties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, atklāti atzina, ka, lai kontrolētu pilnīgi visas pašvaldības un lai šī kontrole aptvertu, teiksim, visu šo sektoru, tas noteikti prasīs Valsts kontrolē strādājošo skaita palielināšanu. Viņš nosauca skaitu - simts cilvēku. Un nosauca vēl papildus nepieciešamo budžetu - viens miljons, apmēram viens miljons latu. Jau zinot to, ka mums jau tā ir sarežģītas, teiksim, šīs sarunas par to, cik lieliem līdzekļiem ir jābūt valsts budžetā un cik lieliem - pašvaldību budžetā, noteikti šāds papildu miljons nāktu, teiksim, uz pašvaldību rēķina klāt. Šajā ziņā es uzskatu, ka daudz lietderīgāk būtu šo papildu miljonu ieguldīt izglītības sistēmā. Daudz lietderīgāk būtu bijis, ja mēs šo papildu miljonu ieguldītu nevis šajā revīzijas darbā, Valsts kontrolei izveidojot šādu centralizētu sistēmu, bet būtu to ieguldījuši, piemēram, pašvaldību ierēdņu sistēmas attīstībai vai pilnveidošanai. Tālāk. Mēs, protams, varam atrast arī, teiksim, citus iemeslus, kur šis lietderības jēdziens var tikt iztulkots ļoti dažādi, un es gribētu teikt, ka viens no galvenajiem iemesliem un principiem, kā dēļ vispār ir izveidotas pašvaldības... tas ir tāpēc, lai šo lietderību novērtētu tieši to iedzīvotāju interesēs, kuri ir vistuvāk, teiksim, šiem risināmajiem jautājumiem un kuri ir vistuvāk pašvaldībai, lai pašvaldības politiķi izlemtu, vai tas vai cits risinājums ir lietderīgs vai nelietderīgs. Tālāk - par to, ka nepareizs. Es ļoti uzmanīgi izpētīju Raita Černaja kunga ieteikto, Eiropas savienības un OECD rekomendācijas kontroles jautājumos un tiešām neatradu dokumentā par šiem ieteikumiem nevienu norādi, ka centrālai valsts institūcijai būtu jākontrolē citas, vēlētas, institūcijas darbs. Tāpēc arī es iebilstu pret to, kas šeit tiek piedāvāts, bet es vēl vienu reizi uzsveru, ka ir jāveic labojumi tajos likumos, kuri ir acīmredzami nepareizi. Viens no šādiem trūkumiem... tie būtu likuma par pašvaldībām tajā daļā, kas skar pašvaldību revīzijas komisijas. Protams, ja vairākums no iedzīvotājiem ievēlē revīzijas komisiju no tiem pašiem vairākuma cilvēkiem, tad, kā pieredze rāda, tikai tajos gadījumos, ja izveidojas personiski konflikti starp domes priekšsēdētāju un revīzijas komisijas priekšsēdētāju (es varu nosaukt piemēru, kāds ir bijis Ogrē), - faktiski tikai tad šī reālā kontrole sākas. Diemžēl tad, kad mēs apspriedām iepriekšējā Saeimā likumu par pašvaldībām un tika piedāvāts pašvaldībām kā obligātu pienākumu uzlikt ikgadēju neatkarīgu kontroli vai auditu, tad, aizbildinoties ar to, ka mēs varbūt vēl neesam tam gatavi, ka nav šo profesionālo auditoru, ka pašvaldībām pietrūkst naudas, šis priekšlikums tika noraidīts. Un diemžēl tika izveidota darboties nespējīga struktūra. Šis trūkums ir jāatzīst. Šis likums ir jāmaina. Par šo piedāvāto likumprojektu es varu sacīt tā: var, protams, varbūt izārstēt gripu arī ar šņabi, ja savlaicīgi to izdara, taču, dzerot to lielās porcijās un regulāri, tas nebūtu darāms. Es neloloju ilūzijas par balsojuma rezultātu, bet katrā ziņā aicinu Saeimu par šiem jautājumiem ļoti nopietni padomāt un, ja šo likumprojektu nodos komisijām, strādāt pie tā gan pirmajā lasījumā, gan pārējos lasījumos. Un varbūt tie rezultāti, ko... šajā starpposmā varētu dot šo likumu, teiksim, izmaiņas, arī vēl dažus citus mūsu papildu secinājumus ļautu izdarīt. Paldies.".
• 1996_04_18-seq97 language "lv".
• 1996_04_18-seq97 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q822919.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q193089.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q41550.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q2498135.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q6112588.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q17593715.
• 1996_04_18-seq97 mentions Q16358995.