Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_18-seq6> ?p ?o. }

• 1996_04_18-seq6 type Speech.
• 1996_04_18-seq6 number "6".
• 1996_04_18-seq6 date "1996-04-18".
• 1996_04_18-seq6 isPartOf 1996_04_18.
• 1996_04_18-seq6 spokenAs 29.
• 1996_04_18-seq6 spokenText "Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Andra Šķēles vadītā valdība gan pirmo 100 dienu laikā, gan arī šobrīd ir izcēlusies un joprojām izceļas ar lielu, it kā no darbības nākošu troksni, tomēr ikviens ir vērtējams ne jau pēc trokšņa, ko viņš te sacēla, bet gan pēc viņa darbiem. Un ar darbiem šai valdībai tā nu ir, kā ir. Vispirms jau budžets. Budžeta ienākumu daļa ir noteikta noziedzīgi zemā līmenī, lai pēc tam viegli varētu demonstrēt darbības imitāciju, uzrādot šķietamus uzlabojumus attiecībā pret pašpasludināto "izejas līmeni". Valdībai ir vienalga, ka tās neizdarības dēļ nevar samaksāt pienācīgas pensijas, pabalstus bērnu dzimstības uzlabošanai jeb stimulēšanai, kā arī cita veida medicīniskos un sociālos pabalstus. Ka nevar samaksāt pienācīgu algu, lai no skolām neietu projām labākie skolotāji, un ka nevar nodrošināt mācību procesam elementāro, nepieciešamo tehnisko bāzi. Līdzekļu tēriņš ministrijās un citās valsts pārvaldes iestādēs netiek būtiski ierobežots. Savukārt pašvaldībām bieži vien netiek nodrošināts 1995. gada līmenis bez jebkādiem inflācijas koeficientiem. Tas nav godīgi, kungi! Ja ir jādzīvo taupīgāk, tad taupīgāk ir jādzīvo visiem. Un ļoti ciniski šodien izskan premjera izteiktie akcenti par nākotnes vīziju, viņš nerunā par to, ka šodien tautā daudzi mirst badā un ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, kas ir veicami tūlīt. Bet šāda nostāja ir saprotama, jo par šo vīziju premjeram nebūs jāuzņemas atbildība, kā tas būtu attiecībā uz konkrētām un tūlīt veicamām lietām. Tā vietā valdība problēmas, kas tai rodas, cenšas atrisināt uz tautas rēķina. Lai ņemam vērā kaut vai līdz šim jau diezgan plaši izskanējušo diskusiju par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, par ko runa acīmredzot būs arī šodien. Uz Eiropu ir jāiet, bet ne jau akcīzes nodokļa likme ir tā, ar kuras paaugstināšanu ir jāsāk. Tā vietā būtu bijis daudz labāk, ja valdība spētu nodrošināt jau esošā nodokļa pienācīgu iekasēšanu. Citādi iznāk tā: tiem, kas maksā, liek maksāt vēl vairāk, bet tiem, kas nemaksā, parādās vēl papildu priekšrocības. Gribu šeit atzīmēt, ka frakcija "Latvijai" valsts budžeta apspriešanas laikā tika iesniegusi veselu virkni konkrētu priekšlikumu, pieprasot no valdības politiskas atbildības uzņemšanos par budžeta ieņēmumu daļas uzlabošanu, kā arī taupības režīma ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās, novirzot šādā veidā papildus ievāktos vai atbrīvojušos līdzekļus sociālajai sfērai, izglītībai, zinātnei, pašvaldībām, kā arī budžeta deficīta segšanai, jo jāņem vērā arī tas smagais fakts, ka Latvijas valsts joprojām dzīvo uz parāda, kas būs jāatmaksā nākamajām paaudzēm, un šis parāds šīs valdības laikā vēl tikai palielinās. Diemžēl visi frakcijas "Latvijai" priekšlikumi par grozījumiem budžetā tika ciniskā veidā noraidīti, pat neminot praktiski nekādus pretargumentus. Protams, ir jāatzīmē arī pozitīvas iezīmes šajās valdības 100 dienās, un tā ir vispirms finansu ministra Aivara Kreitusa atteikšanās parakstīt valdības, tas ir, valsts, garantijas kredītam no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas uzņēmumam "Latvenergo" Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Šeit jāņem vērā tas, ka kredīta nosacījumos ir paredzēts nepieciešamības gadījumā pašu HES kaskādi noformēt kā ķīlu, kā arī tas, ka paši kredīta ņemšanas pamatojumi ir, maigi sakot, visai nepārliecinoši. Es tomēr ceru, ka Saeima šodien nonāks līdz balsošanai par nepieciešamību šo un arī citus līdzīgu kredītu ņemšanas vai valsts garantiju sniegšanas gadījumus skatīt un izlemt Saeimā, jo ne jau godātie ministri, kas tiks pie kredītu sagādāto naudas resursu apsaimniekošanas, būs tie, kam šie kredīti vēlāk būs jāatdod. Kredītu atmaksas smagums gulsies uz visas tautas, uz nodokļu maksātāju pleciem. Diemžēl valdības aprindās ir pārāk stiprs spiediens uz to, lai garantijas konkrētajam Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam tomēr tiktu parakstītas, tādējādi metodiski turpinot iepriekšējo - Godmaņa, Birkava un Gaiļa vadīto - valdību mērķtiecīgo tautas aplaupīšanas politiku. Var piekrist Šķēles kunga dotajam vērtējumam, ka valsts ir novesta līdz bankrota stāvoklim, bet, ja mēs konstatējam šādu ārkārtas faktu, tad ir jādod arī atbilde uz jautājumiem, kāpēc šāds bankrota stāvoklis radies, kas un kādā veidā par to ir atbildīgs un, otrkārt, ko šādā situācijā darīt, lai palīdzētu tiem, kam šodien iet visgrūtāk. Ne uz vienu, ne uz otru jautājumu Šķēles kunga vadītā valdība atbildes nesniedz. Iepriekšējās valdības vadītājs Gailis ir ministrs arī pašreizējā valdībā un gatavojas veikt savu kārtējo voluntāro refomu plejādi, pret kuru realizāciju šādā veidā skaidru "nē" pateikušas arī pašvaldības, tās, kuras ir paredzēts pakļaut šīm reformām. Nerunāsim par šā ministra iecerētajām "reformām" (pēdiņās) savā kabinetā, tās gan šobrīd ir premjera aktivitātes rezultātā drusku pierimušas. Nekritiskās attieksmes dēļ, jo nav tikusi ierosināta neviena nopietna tiesas lieta pret bijušajiem ministriem un augsta ranga ierēdņiem (izņemot vienīgi Krēsliņa kungu, kurš tomēr diez vai būs tas galvenais vaininieks visā notikušajā), nevar cilvēkos rasties cerības, ka šīs valdības aktivitātes pēc būtības atšķirsies no iepriekšējo valdību izrīcībām un ka tās pozitīvā nozīmē būs kaut kas vairāk nekā tikai ārēja darbības imitācija. Diemžēl pakāpeniski nostiprinās pārliecība, ka šī valdība grib turpināt iepriekšējo valdību realizēto tautas aplaupīšanas politiku, kas diemžēl pielīdzināma valdības genocīdam pašai pret savu tautu, jo tā rezultātā ārkārtīgi kritiska ir kļuvusi tautas demogrāfiskā situācija. Mirstība gandrīz divkārt pārsniedz dzimstību, un tauta strauji izmirst. Tautas kustībai "Latvijai" šāda politika nav pieņemama. Runājot par tiešo palīdzību, jāatzīmē, ka gan Andris Šķēle, gan arī valdību veidojošo frakciju politiķi ir norobežojušies no Joahima Zīgerista organizētās palīdzības akcijas Latvijai. Gribu tikai skaidri pateikt, ka šajā akcijā nebija runa par to, lai uz Latviju sūtītu ārzemju pārtiku vai ko tamlīdzīgu. Iecere, kas jau tagad ir sākusi pavisam konkrēti realizēties bez valdības politiķu līdzdarbības, ir savākt naudu, par ko lauksaimniecības produkciju trūkumcietējiem pirkt tepat Latvijā, tādējādi nevis pavājinot, bet gan stiprinot Latvijas zemkopju pozīcijas. Šis pasākums jau ir sācis nest konkrētus augļus. Pirmā nauda uz Latviju jau ir atnākusi un pārtikas dalīšana Latvijā jau ir sākusies. Ir sagādātas jau pirmās pārtikas pakas, un tur likti iekšā praktiski tikai Latvijas produkti. Šis ir darbs, kas būtu bijis jādara Labklājības ministrijai, bet tā sava ministra - "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvja - Makarova vadībā acīmredzot ir par lepnu šādiem darbiem, tā vietā labāk plātīties ar solījumiem, teikt, ka no 1. aprīļa būšot pensiju paaugstinājums. Kur tad tas paaugstinājums ir? Kad jūs, valdība, beidzot pārstāsiet savā elitārisma lepnībā novērsties no cilvēku ikdienas problēmām? Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemama tāda politika, kuras rezultātā trūcīgākie kļūst aizvien trūcīgāki, bet bagātākie - arvien bagātāki. Noteikti negatīvu vērtējumu pelna arī Šķēles valdības laikā mērķtiecīgi īstenotā valsts varas centralizācijas politika, kas ir efektīvi materializējusies šāgada valsts budžetā, gan arī tiek panākta, joprojām uzturot spēkā pašvaldību izolāciju informācijas ziņā. Par centralizācijas tendencēm liecina arī no spēka pozīcijām plānotā valsts administratīvi teritoriālā reforma. Bet es saprotu, ka mūsu postkomunistiskajai varas elitei nav ne vismazākās vēlēšanās šajā varā pienācīgi dalīties ar citiem - pasarg Dievs, ka kāds nesāk apdraudēt viņu pozīcijas! Tādēļ arī nav brīnums, ka šī elitārā izcelsme bija par pamatu tam, lai reālas opozīcijas klātbūtnē savienotos partijas ar tik dažādu politisko pārliecību un dažādām politiskajām programmām. Ja runājam par valdības aktivitāšu imitāciju, tad ir jāsaka, ka visu, protams, parādīs rezultāts. Un, ja mēs salīdzinām ar iepriekšējās valdības praktiski bezgalīgi negatīvo līmeni, tad jāatzīst, ka neliela izkustēšanās šobrīd ir manāma. Bet es gribētu arī piesardzīgāk raudzīties uz to, kas tad aiz šīm aktivitātēm slēpjas. Piemēram, deputātiem ir redzams, ka starp daudzajiem valdības šajās parlamenta brīvdienās pieņemtajiem likumprojektiem ir vairāki tādi, kas groza vienus un tos pašus likumus, turklāt nekoordinētā veidā. Tas neapšaubāmi liecina par zināmu organizētības trūkumu valdības darbā, bet šī valdība ar augstu organizētību nekad nav īpaši izcēlusies. Bet katrā ziņā ir jāņem vērā, ka vēl joprojām tiesisko regulējumu nav ieguvušas daudzas būtiskas mūsu dzīves jomas, piemēram, uzņēmēju un indivīdu tiesiskā aizsardzība. Nav sakārtota tiesisko garantiju bāze ārvalstu investoriem, tas bija jāizdara pirms masveida privatizācijas. Lai šīs privatizācijas laikā nebūtu tā, ka Latvijas īpašumi par smiekla naudu vai "par sviestmaizi" nonāk Latvijas valstij nelabvēlīgu spēku rokās. Jautāsim valdībai, kur ir nodokļu atvieglojumi un citi strukturāli pasākumi bezdarba ierobežošanai Latgalē, kur dzīves līmenis un nodarbinātība ir sevišķi kritiskā stāvoklī. Kas tā mums par reģionālo politiku, ja pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek veikta tikai pēc četriem primitīviem kritērijiem un netiek ņemti vērā tādi būtiski faktori kā pašvaldību attālums no centra, iedzīvotāju blīvums un citi? Var jau gan saprast, ka reformu instinkts dažam labam ministram ir stiprāks par vēlmi reāli strādāt. Tālāk. Atskaitot atsevišķu institucionālo formējumu izveidošanu, ļoti maz kas pašreizējā valdībā ir izdarīts Eiropas integrācijas kontekstā. Bieži vien skaistos vārdus pavada pilnīgi pretēji darbi. Piemēram, šajā sakarā var minēt jautājumu par Monopoluzraudzības komitejas statusu, kura paaugstināšana ir būtiska normālai tirgus ekonomikas funkcionēšanai Latvijā. Neskatoties uz dažādu Eiropas pārstāvju atkārtotiem aizrādījumiem, valdība tomēr nolēma paturēt šo institūciju Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Un šajā sakarā atkal ar iniciatīvu izceļas Ministru prezidenta biedrs Māris Gailis, kuram acīmredzot ir kādi citi vadmotīvi, kas ir svarīgāki nekā tirgus ekonomikas normāla darbība Latvijā. Par valdības kūtrumu ienākumu iekasēšanas uzlabošanā un par tā rezultātā izveidojušos traģisko situāciju valsts budžetā ir jau runāts, bet mēs redzam arī valdības nevēlēšanos veikt acīm redzamus un lielus līdzekļus neprasošus pasākumus situācijas uzlabošanai valstī. Tas nekādā ziņā nevar vairot uzticību šai valdībai, un es domāju, ka cilvēku, kas tai uzticas, paliek arvien mazāk un mazāk. Visā plašajā šobrīd vēl neatrisināto jautājumu klāstā es gribu īpaši pasvītrot vēl vienu, proti, jautājumu par pilsoņu politiskās aktivitātes pieauguma nepieciešamību un šā procesa veiksmīgai norisei vajadzīgo valsts pārvaldes informācijas atklātību un reālu pieejamību sabiedrībai. Šobrīd diemžēl izskatās, ka arī šī valdība spēlē paslēpes attiecībā pret tautu un grib spēlēt tās vēl jo pamatīgāk. Vai gan citādi šobrīd valdošās pozīcijas deputātiem būtu vajadzīgs likums par informācijas slēpšanu, kurš mums šobrīd ir iekļauts darba kārtībā pirmajā lasījumā? Tieši otrādi - valsts pārvaldes informācijai ir jābūt pēc iespējas vairāk atklātai un vispārpieejamai, un vēl vairāk ir vajadzīgi efektīvi mehānismi, kā katrs valsts iedzīvotājs, pilsonis var iegūt viņu interesējošo informāciju, ieskaitot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu valsts un pašvaldību iestādēs un namu pārvaldēs, līdz pēdējam santīmam. Ja to izdarīs, būs kārtība. Saredzējuši iespēju, apzinīgie pilsoņi paši panāks daudzu risinājumu atrašanu, tiks novērsta bāze šobrīd plaši sazēlušām nelikumībām. Bet nē - valdība dara tieši pretējo, tā panākot vēl lielāku varas atsvešināšanos no tautas, vēl lielāku pilsoņu politisko apātiju un vēl plašāku bāzi ekonomiskām nelikumībām. Cilvēkam, kam nav iespējas iegūt pašam objektīvu informāciju, nekas cits neatliek, kā noticēt dažādiem politiskiem lozungiem un masu informācijas līdzekļu veiktajai plašajai "smadzeņu skalošanai". Tautas kustībai "Latvijai" ir skaidra attieksme pret tautas turēšanu muļķa lomā, un mūsu nākotnes valdībā tiks panākta maksimāla atklātība un tautas, sabiedrības iesaistīšanās valsts pārvaldē. Pat ja kāds gribētu šaubīties par mūsu godprātīgumu, mēs viņam ļausim par to pārliecināties. Bet tikai pašu pilsoņu politiskā aktivizācija var būt tas, kas var ierobežot elitāru aprindu koncentrēšanos valsts pārvaldē un visu pārējo atstumšanu no tās. Un tikai pašu pilsoņu politiskā aktivitāte ir tā, kas var sabiedrību un valsti pagriezt uz gaismas ceļa. Bet turpiniet vien, dārgā kungu valdība, šadā pašā garā, kā līdz šim, jūsu dienas ir skaitītas! Paldies par uzmanību.".
• 1996_04_18-seq6 language "lv".
• 1996_04_18-seq6 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q822919.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q211.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q193089.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q21625222.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q47182.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q3736450.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q3899540.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q511905.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q106355.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q710198.
• 1996_04_18-seq6 mentions Q16350487.