Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_18-seq29> ?p ?o. }

• 1996_04_18-seq29 type Speech.
• 1996_04_18-seq29 number "29".
• 1996_04_18-seq29 date "1996-04-18".
• 1996_04_18-seq29 isPartOf 1996_04_18.
• 1996_04_18-seq29 spokenAs 29.
• 1996_04_18-seq29 spokenText "Es ceru, ka arī opozīcijas deputāti varēs runāt vēl divas minūtes ilgāk, kā to izdarīja pozīcija. Pirms 100 dienām tika sastādīta šī Šķēles valdība. Ak Dievs, cik lielīgi tā toreiz pieteica, ka Latvijā tagad viss mainīšoties. Viss un visiem būšot labāk - gan lauksaimniekiem, gan pensionāriem, gan skolotājiem, gan jaunatnei un strādniekiem. Valsts prezidents Ulmanis runāja par plašu vairākuma valdību, kurai tauta varot dāvāt pilnīgu uzticību. Šķēles valdības pirmās 100 dienas. Papētīsim rūpīgāk, kādi tad ir brīnumi, kādi tad ir rezultāti. Ne tikai nav radītas jaunas darba vietas, bet bezdarbnieku skaits Latvijā ir sasniedzis neredzētu rekordu, ne tikai nav veicināta jaunu uzņēmumu dibināšana, bet ārzemju uzņēmēji lielā skaitā pamet Latviju. Viņiem ir apnicis diendienā cīnīties pret birokrātiju un korupciju. Vairākums dodas uz Igauniju. Oficiāli Latvijā esot 6,8% liels bezdarbs. Balti meli! Atsevišķās vietās bezdarbnieku skaits sasniedz pat 40%. Kaut vai kā piemēru varu minēt Līvānus. Valsts parādi sasnieguši astronomiskus apmērus. Šķēles valdības sataisītos parādus, bez šaubām, nāksies nomaksāt mums pašiem, tautai. Dotajā brīdī katram Latvijas iedzīvotājam kaut kur būtu jāsadabū 130 latu, lai mēs visi kopā spētu nomaksāt Šķēles valdības gigantiskos parādus. 130 latu - tik liela ir katra atsevišķā cilvēka personiskā valsts parāda daļa. Tie ir tiešām grandiozi parādi, un šīs maksas gulstas uz katru mūsu valsts iedzīvotāju. Valsts ieņēmumu stāvoklis turpretī, kā rādījis, tā turpina rādīt visdrūmāko ainu. Un tagad, pēc Valsts ieņēmumu dienesta ziņām, nodokļu nemaksātāju gigantiem, šķiet, pievienojusies arī prese. Vai tad vairs jābrīnās, ka valsti slāpē nost arvien mežonīgāka korupcija, bet, pats galvenais, demokrātijas uzraugs - prese - savu pienākumu vairs nespēs pildīt tīrām rokām. Galvenās aizdomas šajā sakarībā pašlaik ir tieši attiecībā uz valdības ruporu "Diena". Mēs gan visi netaisāmies rīkoties "Dienas" manierē. Tā ne vienu reizi vien ņēmusi un spriedusi tiesu savā laikrakstā, pareģojusi vienam un otram politiķim cietumsodu. Mēs to darīsim, kā pienākas. Mēs vienkārši atstāsim to Prokuratūras ziņā un izpētīsim, kā tad viss ir noticis. Un tieši avīžniecības jomā šie jautājumi nereti skar gan pašu laikrakstu, gan valdību. Mēs gribētu uzdot vairākus jautājumus arī sabiedrībai: vai Zviedrija zināja par nelegāliem papīra importiem? To nāksies noskaidrot arī Zviedrijas vēstniecībā. Tas pats par sevi ir absurds, ka tādai zemei kā Latvija vispār būtu jāimportē avīžu papīrs. Piemēram, Līgatnes papīrfabrikas darbu kavē nesaprotami iemesli, kavē šīs fabrikas darba attīstību, lai gan Latvija, kā mēs zinām, no Austrumeiropas valstīm ir tā valsts, kur 40% no visas teritorijas klāj meži. Ikvienā demokrātiskā pasaules valstī mahinācijās iejauktajai laikraksta vai uzņēmuma vadībai uzliktu tā saucamo arestu, lai novērstu faktu nobēdzināšanu. Citiem vārdiem, to dara tādēļ, lai eventuāli varētu pasargāt notikušo, lai tiesa varētu izteikt, kā viss ir noticis. Bet temats "Diena" ir viens no galvenajiem tematiem, kas atsaucas uz visu demokrātisko valsti. Ja pat prese vairs nav "tīra" - un, kā zināms, vairākas zīmes uz to norāda -, tad tā vairs nav spējīga pildīt savus demokrātijas sarga pienākumus, tā nokļūst politisko spēku atkarībā, kas to varētu "aizsegt". Varētu izrādīties, ka "Dienas" klaigāšana par preses brīvības ierobežošanu bijusi brēkas sacelšana, lai īstenībā aizklātu kriminālās mahinācijas. Ja pret akciju sabiedrību "Diena" izvirzītās apsūdzības par nodokļu nemaksāšanu Latvijas Republikā izrādīsies pamatotas, tad šo mūsu un vēl citus jautājumus nāksies izmeklēt gan attiecībā uz "Dienu", gan uz valdību. Ja "Dienai" patiešām pierādīs nelikumīgu rīcību, kaut gan masu mediju galvenais uzdevums ir tieši šādu darījumu aizkavēšana, frakcija "Latvijai" tāpat kā bankas "Baltija" lietā pieprasīs izveidot īpašu komisiju Saeimā, lai izmeklētu šo skandalozo gadījumu ar Latvijas presi. Es gribētu teikt, ka kopā ar godprātīgiem Saeimas deputātiem, arī no citu politisko partiju rindām, martā mēs griezāmies Vācijā pēc palīdzības, lai palīdzētu Latvijas trūkumcietējiem. Atsaucība bija tiešām aizkustinoša un iespaidīga. Sekmīgas akcijas rezultātā vairāk nekā 10 000 cilvēku tuvākajā laikā varēs no mums saņemt reālu palīdzību. Divu nedēļu laikā mēs esam varējuši apmierināt jau 1000 cilvēku lūgumus. Galvenokārt mēs viņiem izsniedzam Latvijā ražotu un iepirktu pārtikas produktu saiņus, medikamentus, vitamīnus. Kā valdība un valdības "rupori" zākājās par šo palīdzības akciju! Ņirdzīgi saukāja to par necienīgu ubagošanu, kaunināja. Kāds cinisms, kāda zemiska rīcība! To, ticiet man, vēlētāji atcerēsies, kad nākamšajā reizē mēģināsiet to iemūžināt ar saviem tumšajiem solījumiem. Šķēles valdība ir izdarījusi pašu lielāko darbu, par ko viņu varētu kritizēt visvairāk, - viņa ir izdzēsusi tautas pēdējo optimisma dzirksteli. Valdība tikai daudz un gari runā, bet konkrētus darbus vai pienākumus tā uzrādīt nevar. Tie ir nulle. Tā ir Latvijas iekšējā traģēdija. Bet ir arī ārēja traģēdija, kuras tālejošās sekas tikai nupat varam sākt apjaust. Proti, Latvijas reputācija ārzemēs... (Starpsauciens: "Laiks!") Es lūdzu trīs minūtes, kā tas bija opozīcijas pārstāvim... pozīcijas. Ķezbera kungs runāja...".
• 1996_04_18-seq29 language "lv".
• 1996_04_18-seq29 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q822919.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q211.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q191.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q39731.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q183.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q34.
• 1996_04_18-seq29 mentions Q16362901.