Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_18-seq27> ?p ?o. }

• 1996_04_18-seq27 type Speech.
• 1996_04_18-seq27 number "27".
• 1996_04_18-seq27 date "1996-04-18".
• 1996_04_18-seq27 isPartOf 1996_04_18.
• 1996_04_18-seq27 spokenAs 38.
• 1996_04_18-seq27 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Demokrātiskā partija Saimnieks un arī es kā viens no šīs frakcijas locekļiem principā uzskatām Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus kā neatbilstošus Eiropas standartiem. Mēs to ļoti labi ar jums zinām, un, protams, tuvojoties šiem standartiem, mums ir skaidri un konkrēti jāapzinās, ka arī 81. panta kārtībā pieļaujamās darbības ir laicīgas. Viņām ir savs laiks, un katrā gadījumā viņas arī beigs eksistēt. Un tomēr šobrīd es uzskatu, ka šajā tranzītsituācijā, šajā tranzītpārejas periodā šīm 81. panta kārtībā esošajām iespējām būs būt. Bet man tikai ļoti gribētos, uzrunājot jūs, cienījamie kolēģi, vēlreiz pasvītrot, ka šie pāri par piecdesmit iesniegtie un 81. panta kārtībā izskatītie noteikumi ir jāskata caur trīs lielu, ja tā var teikt, pamatnoteikumu prizmu. Un tie ir: zemes tirgus, privatizācija, nodokļi (netiešo nodokļu veidā). Ja mēs nelasīsim šos principiālos dokumentus, kurus, es domāju, labā tempā ir pieņēmusi valdība, tad mēs arī neizpratīsim viņu jēgu, jo, katrs atsevišķi izrauts, tas var izsaukt diskusijas, pārdomas. Tajā pašā laikā es ļoti gribētu savlaicīgi brīdināt valdību, ka jautājums par Rīgas tirdzniecības ostas brīvā statusa apspriešanu var paklupināt. Tāpat kā paklupināja jautājums par zemes tirgu, tāpat kā paklupināja jautājums par akcīzes nodokli, par valsts obligāto dienestu. Es domāju, ka mēs neesam vēl uzklausījuši un ieklausījušies Latvijas uzņēmēju, to cilvēku, kas strādā šajā ostas teritorijā, interesēs. Man liekas, ka tās nav pietiekami izskaidrotas un nav pietiekami ņemtas vērā. Iedomājieties uz mirkli, kā šāda "jumta" likuma izstrāde vienai konkrētai teritorijai... un kā tas attiektos uz Ventspili. Es gribētu redzēt Lemberga reakciju, ja sakārtotajā ostā jūs atnāktu no Rīgas un pastāstītu, kāda izskatīsies šī brīvostas teritorija. Es uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti nopietns, kas tuvākajās dienās būtu apspriežams, un par to būtu informējama arī Saeima. Domāju, ka jautājumā par zemi, ja mēs, kolēģi, nesapratīsim šī jautājuma, es gribētu teikt, kritiski svarīgo nozīmi tālāko reformu gaitā, tad mēs nekur nepavirzīsimies uz priekšu un nekāda Eiropa, lai cik arī mēs smaidītu un komplimentāri par to runātu, mūs negaida un arī neuzņems. Mums ir vajadzīgas investīcijas, mums ir vajadzīgs šis brīvais zemes tirgus. Un es ļoti gribētu, lai tie skarbie vārdi, kas šodien izskanēja no šīs tribīnes, atrastu dzirdīgas ausis arī to kolēģu vidū, kuri nevarēja šo jautājumu pirmajā piegājienā pārvarēt. Es domāju, ka šeit tas nav patriotisms, bet šeit zināmā mērā ir neizpratne par tām reformām, kuras mums ir jāvirza tālāk. Nule Viļņā notika Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kārtējā sesija. Un es gribētu vēlreiz pasvītrot, kolēģi, ka man bija šoreiz patiešām lepnums, ka Latvijas premjerministrs izskatījās eiropietis un galvu pārāks par mūsu kaimiņiem. Tas atstāja ļoti kolosālu iespaidu, jo tā bija lietišķība, konkrētība un kompromiss - māka sasniegt to, kas bija jāizdara dažās stundās. Un šeit es gribētu ļoti kritiski izteikties par mūsu Ārlietu ministrijas darbu. Es uzskatu, ka šī komplimentārā eiropeizācija un šie smaidiņi par Eiropas savienību un NATO... Jā, mēs noteikti gribam un mēs noteikti būsim nākošā gadsimta sākumā Eiropas savienībā un, es ceru, arī NATO, bet ko mēs darīsim šajā starplaikā, šajos piecos sešos gados? Kā mēs nodrošināsim Latvijas drošību? Pirmām kārtām sakārtojot savas attiecības ar kaimiņiem. Es domāju, ka to, ko izdarīja Šķēles kungs jautājumā par Rīgas jūras līci un robežu problemātiku, varēja izdarīt Ārlietu ministrija, ja viņa nebūtu gulējusi pusotru gadu un reaģējusi tikai tad, kad igauņi vienpusēji pieņēma savu likumu. Vajadzēja reaģēt jau šī likuma pieņemšanas un apspriešanas gaitā. Es domāju, ka nevajadzēja tik viegli atdot pozīcijas, kas tika panāktas Maišagalā. Ir runa par Lietuvas un Latvijas ekonomisko robežu jautājumu. Mēs ļoti viegli atteicāmies no tā, jo Maišagalas vienošanās bija tas reālais, pēc mana uzskata, fundaments un pamats, kas varēja pavirzīt šo jautājumu tālāk. Gribu nobeigumā pateikt: es redzu, ka mūsu Ministru kabinets ir strādāt gribošs, es ticu, ka arī varošs. Paldies.".
• 1996_04_18-seq27 language "lv".
• 1996_04_18-seq27 speaker Ivars_Janis_Kezbers-1944.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q822919.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q211.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q2660080.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q37.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q193089.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q39731.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q15628977.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q7184.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q3018073.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q36036.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q2021893.
• 1996_04_18-seq27 mentions Q29552.