Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_18-seq101> ?p ?o. }

• 1996_04_18-seq101 type Speech.
• 1996_04_18-seq101 number "101".
• 1996_04_18-seq101 date "1996-04-18".
• 1996_04_18-seq101 isPartOf 1996_04_18.
• 1996_04_18-seq101 spokenAs 38.
• 1996_04_18-seq101 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man par šā likuma būtību ir ļoti viegli runāt šobrīd Saeimā, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā savulaik tika radīta darba grupa, kuras uzdevums bija izveidot šo likumprojektu. Darba grupā ietilpu es, Černaja kungs un vēl daudzi citi kungi un dāmas. Diemžēl mēs ļoti labi jutām bremzēšanu šā likuma veidošanā. Es negribētu pāriet uz personālijām, Vidiņa kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu domām. Bet diemžēl ir jāsaka, ka, ja būtu nekārtības tikai kādā vienā pašvaldībā, diez vai būtu vērts veidot jaunu likumprojektu. Lieta ir daudz būtiskāka. Man šķiet, ka priekšvēlēšanu programmās, gandrīz vai visu partiju programmās, bija punkts par kontroles pastiprināšanu. Šobrīd Latvijā ir pieņemts pietiekami daudz likumdošanas aktu, kodeksu, noteikumu. Daudz bēdīgāk ir tas, ka šobrīd valda tiesiskais nihilisms. Šie likumi netiek pildīti. Ir policija, zemessardze, prokuratūra, bet mēs diemžēl varam pateikt tikai to, ka no 17 kārtībsargājošu institūciju darbības... pa īstam kustība sāk notikt tikai tad, kad tur pievērš uzmanību Valsts kontrole. Jūs prasīsiet kādu piemēru. Lūdzu! Māris Gailis paraksta Ministru kabineta atļauju Valsts īpašuma fondam iztirgot Brīvības ielas 38. ēku. Ir ziņojumi prokuratūrai, ir darba kolektīvu iesniegumi."Multibanka" "par sviestmaizi" savāca šo māju. Pietika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosūtīt vēstuli ģenerālprokuroram un iejaukties vēlreiz Valsts kontrolei - un Finansu ministrija atrada naudu, ar ko samaksāt šo parādu, lai varētu Gaiļa kungs stāvēt uz Operas tribīnes, pareizāk sakot, balkona, pirms laika, pastāvot neatklātai tāmei un milzīgiem parādiem, ko ieguva Latvijas nodokļu maksātāji, un Brīvības ielas 38. ēka - var teikt, Rīgā vienīgā latviskā grāmatnīca "Daina" - tika saglābta. Man ir liels prieks, ka tas arī ir mans ieguldījums Latvijas mentalitātes saglabāšanā. Bez Valsts kontroles palīdzības šī darbība nebūtu notikusi. Man šķiet, ka ne tikai Latgales pilsētu, bet arī Ogres, Liepājas, Saulkrastu un daudzu citu pašvaldību darbība ar līdzekļiem... jo ne tikai valsts subsidējums, bet arī pašvaldību nodevas, pašvaldību iekasētie "pakalpojumi" (pēdiņās), apmaksas, - tas viss ir mūsu valsts pilsoņu un iedzīvotāju maciņu patukšošanas rezultāts. Kā tiek izmantoti šie līdzekļi? Es neesmu dzirdējis, ka kaut viens pašvaldību vadītājs vai aparāta darbinieks būtu aizpildījis sociāli nenodrošināta cilvēka deklarāciju. Šķiet, ka šādā līmenī neviens no viņiem nav nonācis. Bet cik tūkstošu deklarāciju, ar ņirgāšanos un cilvēku cieņu pazemojošu darbību, šajās telpās aizpilda "nepašvaldību cilvēki", vienkāršie iedzīvotāji? Ļoti interesanti, protams, ir tas, ka pašvaldībām bieži vien trūkst līdzekļu, lai izpildītu sociālās nodrošināšanas programmas. Tajā pašā laikā mēs zinām, kā tika tērēti šie līdzekļi Vidzemes priekšpilsētā. Tas ir Rīgā. Tas ir mūsu acu priekšā. Bet kas notiek dziļākos nostūros? Valsts kontrole mums šķiet šobrīd vienīgā institūcija, kura fanātiski vēlas saglabāt mūsu nodokļu maksātāju naudu - manu, jūsu, visas tautas naudu -, neskatoties ne uz pilsonību, ne uz nacionalitāti. Visu to cilvēku naudu, kas pelna un kaut cik godīgi maksā nodokļus. Nez kāpēc ļoti satraukušies ir tieši mūsu pašvaldību lobiji - tiklīdz tiek Valsts kontrolē, sāk tēmēt uz pašvaldību līdzekļu tēriņiem. Bet es gribu atgādināt, ka arī valsts iestādēs šī nauda tiek tērēta bezjēdzīgi. Arī valsts audits ir paredzēts šajā Valsts kontroles kompetences paplašināšanā. Bet šķiet, ka mūsu valdības cilvēki pietiekami labi saprot to, ka ir vismaz amorāli valdībai tērēt saviem mērķiem šo naudu un runāt par desmitiem tūkstošu, simtiem tūkstošu latu ministriju remontu izdarīšanai vai... mūsu cienījamajam Gaiļa kungam bija pat ideja pārvietot ministrijas no vienas vietas uz otru un tērēt nodokļu maksātāju līdzekļus tam nolūkam. Daudz traģiskāk ir tad, ja valsts valstī, pašvaldība, ir nolēmusi, ka neatkarīgi no vēlētāju vēlmes, bet tikai pēc pašas iniciatīvas ievēros lietderības principu. Jā, es saprotu, ka padomes priekšsēdētājam nav lietderīgi iet kājām vai braukt ar velosipēdu vai vienkāršu mašīnu."Džips" - tā ir mūsu "nacionālā" mašīna, tāpat kā šašliks esot latviešu "nacionālais" ēdiens un džins ar toniku - "nacionālais" dzēriens. Paskatieties, lūdzu, cik labi dzīvo "vidējais" cilvēks pašvaldībā un cik labi dzīvo "vidējais" pašvaldības klerks, sākot no apkopējas šajā pašvaldībā un beidzot ar pašvaldības vadītāju! Jo tad jau šis lietderības princips būs ļoti labi atšifrēts tīri skaitliski. Otrkārt. Valsts kontrole nav viduslaiku inkvizīcija. Tāds ir mūsu Valsts ieņēmumu dienests, kurš pats atrod, pats konstatē soda mēru, pats šo mēru uzliek, iekasē un vēl piedevām sadala procentus. Valsts kontrolei šādu tiesību nekad nav bijis un tās netika dotas. Priekš tam mums ir tiesvedība. Mani ļoti interesē kungi, tie, kuri uzstājās pret. Es jūs taču ļoti labi pazīstu personīgi. Jūs esat godprātīgi cilvēki un ļoti labi zināt, ka vajag kontrolēt, kontrolēt un kontrolēt visus šos naudas tēriņus. Un tomēr šī neloģiskā lobēšana jūsos ņem virsroku, nostājas pret normālu cilvēcisko sirdsapziņu un prāta spējām. Kāds ļaunums ir no tā, ja kāds kaut ko kontrolē un norāda uz kļūdām? Nav lietderīgs šāds traktējums? Tad apstrīdēsim tiesā vai kādā citā institūcijā, ka Valsts kontroles vērtējums par nelietderīgumu nav pareizs. Runājot pragmatiski, es atkal gribu atgriezties pie Šķēles kunga toņa, ka uzņēmējdarbībā bieži vien izsauc auditoru tāpēc, lai konstatētu pats savas kļūdas. Tātad šī ir ļoti populāra pakalpojuma forma, ko izmanto daudzas auditorfirmas, ka viņus izsauc uz pārbaudi un secina, ka kaut kas kaut kur vai nu ir kārtībā, vai nav kārtībā. Valsts kontrole ir tieši tāda pati institūcija, un šeit es kategoriski tiešām piekrītu, ka pašvaldības varēs lūgt Valsts kontroli izpildīt pārbaudes. Loģiski, ka izvēles kārtībā Valsts kontrole veiks šīs pārbaudes. Ļoti skaisti un dogmatiski tika runāts par ierēdņiem. Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka, ja Valsts autoinspekcijas vai, pareizāk sakot, Ceļu policijas pārstāvis vidēji mēnesī, ļoti neražīgi strādājot un ļoti dūšīgi bāžot sev kabatā, spēj nodot līdz 1000 latiem mēnesī un ja viņam alga ir tikai mazliet pāri par 100 latiem, vai ir lietderīgi palielināt šo štatu vai nav lietderīgi, ja rentabilitāte ir desmitkārtīga. Es saprotu, ka ir lietderīgi. Vai ir lietderīgi kontrolēt muitu un robežu? Šeit paldies Šķēles kungam! Protams, ka ir lietderīgi, jo tas palielina valsts budžetu. Vai ir lietderīgi palielināt kontrolieru skaitu? Es domāju, ka Valsts kontrole pēdējā pusgada laikā jau ir pierādījusi, cik daudz nelikumību un cik valsts līdzekļu izšķērdēšanas būtu novērsts, ja Valsts kontrole strādātu vēl intensīvāk. Es aicinu uz pozitīvu balsojumu, jo šis jautājums nav jāstiepj garumā. Katru dienu, kamēr netiek izpildīta revīzija un kontrole, mūsu valstī redz gan materiālos zaudējumus, bet vēl vairāk morālos zaudējumus, jo cilvēki pierod pie nekontrolētības. Kāpēc mums ir tik daudz autoavāriju? Tāpēc, ka autoinspekcija profilaktiski nekontrolē. Kāpēc mēs bijām spiesti pacelt cenzu par dzeršanu pie stūres līdz trīs gadu tiesību atņemšanai? Nekādas kontroles praktiski nav. Kāpēc var putināt valsts līdzekļus, izputināt G-24 kredītu, izputināt pašvaldību līdzekļus un nenodrošināt viņu funkcijas? Nav kontroles! Jo tad, kad, piemēram, Liepājas dome tika spēcīgi kontrolēta no Liepājas domes Revīzijas komisijas, cienījamajam Eniņa kungam pat parādījās doma - es te domāju Liepājas domes priekšsēdētāju - atlaist Revīzijas komisiju un samazināt viņu līdz trim cilvēkiem. Paldies Dievam, tā bija tikai doma, bet rīt varbūt tā būs darbība. Pie tam varbūt nevis vienā pašvaldībā, bet daudzās. Tikai neatkarīga institūcija, tikai centralizēta institūcija var būt objektīva savā novērtējumā. Soda mēru noteiks tiesa, ja kāda pašvaldība būs vainīga. Un šeit es, Vidiņa kungs, atļaujos jums nepiekrist. Mēs nedrīkstam apvainot nevienu pašvaldības vadītāju, ka viņš ir noziedznieks vai slikts cilvēks. To var pateikt tikai tiesa. Es ceru, ka jūs man piekrītat un ka šeit mums diskusiju nebūs. Cita lieta - ka kontrolēt, bet it sevišķi profilaktiski kontrolēt ir nepieciešams. Paldies.".
• 1996_04_18-seq101 language "lv".
• 1996_04_18-seq101 speaker Valdis_Krisbergs-1944.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q822919.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q211.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q2660080.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q1092499.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q4471530.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q6112588.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q25553875.
• 1996_04_18-seq101 mentions Q710198.