Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_04_11_as-seq130> ?p ?o. }

• 1996_04_11_as-seq130 type Speech.
• 1996_04_11_as-seq130 number "130".
• 1996_04_11_as-seq130 date "1996-04-11".
• 1996_04_11_as-seq130 isPartOf 1996_04_11_as.
• 1996_04_11_as-seq130 spokenAs 138.
• 1996_04_11_as-seq130 spokenText "(Runā angļu valodā.) Spīkeres kundze! Kolēģi parlamentārieši! Pateicos jums par sirsnīgo uzņemšanu Latvijā un Saeimā. Man ir liels gods būt pirmajam Eiropas parlamenta prezidentam, kas uzrunā jūs. Šī vizīte ir viena no manām pirmajām oficiālajām vizītēm ārpus Eiropas savienības, pirms vēl esmu apmeklējis visas esošās dalībvalstis. Attiecības starp ES un Latviju un starp abiem mūsu parlamentiem ir stipras, un tās joprojām attīstīsies. Latviju ar Eiropas savienību šobrīd saista pagājušā gada jūnijā parakstītais un Eiropas parlamentā jau ratificētais līgums. Tagad jūs esat nolēmuši pieteikt savu kandidatūru uzņemšanai Eiropas savienībā. Mūsu pārstāvju jaunizveidotā apvienotā komiteja regulāri organizēs sanāksmes, lai apspriestu kopīgas problēmas, pirmsuzņemšanas stratēģijas īstenošanu un, visbeidzot, pašas sarunas par organizācijas paplašināšanos. Jūs, prezidentes kundze, arī turpmāk - kā tas bija jau pagājušā gada decembrī Varšavā - piedalīsieties Austrumeiropas un Centrāleiropas asociēto valstu parlamentu priekšsēdētāju regulārajās apspriedēs ar mani. Jūsu ministri strukturētā dialoga ietvaros regulāri tiksies ar ES vadītājiem. Jūsu viedokļi tiks ņemti vērā Starpvaldību konferencē, izdarot reformas Eiropas savienībā. Jāatzīmē, ka Starpvaldību konference tieši pirms divām nedēļām sāka darbu Turīnā. Līdztekus jūs cieši sadarbojaties ar visām Baltijas valstīm un ar Eiropas savienību Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu ekonomikas attīstību šajā reģionā un lai risinātu nozīmīgo vides problēmu Baltijas jūras attīrīšanas jomā. Kā jūs, iespējams, zināt, es esmu aicinājis šā gada beigās vai 1997. gada sākumā organizēt Eiropas savienības un Baltijas reģiona valstu vadītāju tikšanos, lai uzsāktu jaunu sadarbības fāzi, kas būtu līdzīga tai, kura pagājušā gada decembrī Barselonā jau tika sasniegta attiecībā uz Vidusjūras reģionu. Barselonā panākumi tika gūti tāpēc, ka piedalījās arī tādas valstis kā Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, kurām nav pieejas Vidusjūrai. Ja Eiropas savienības un Baltijas jūras valstu vadītāju saietā piedalītos tādas valstis kā Spānija, Itālija un Francija, tas varētu dot jaunu impulsu. Jo Baltijas jūra Eiropai ir tikpat nozīmīga kā Vidusjūra. Pateicoties sadarbībai un attīstības pasākumiem, tā var kļūt par miera un attīstības faktoru. Turpretī nevērības un strīdu rezultātā tā var sagraut visus mūsu centienus. Eiropas savienība šobrīd izprot, kas tiek pakļauts briesmām, un ES dalībvalstis gan ziemeļos, gan dienvidos aktīvi atbalsta manu priekšlikumu. x x x Eiropas parlaments nelokāmi iestājas par paplašināšanos. Mūsu skatījumā vienota Eiropa - tā ir Eiropas iedzīvotāju vēl ciešāka saliedēšanās savienībā, kas aptver visu Eiropu - tās austrumus un rietumus, ziemeļus un dienvidus. Rīga un Prāga, Varšava un Budapešta ir tikpat lielā mērā Eiropas pilsētas kā Parīze, Londona, Berlīne un Helsinki. Totalitārā režīma gadu desmiti un padomju imperiālisms nav spējuši iznīcināt šo Eiropas mantojumu. Latviešu tautai, tāpat kā daudzām citām Austrumeiropas tautām, ir gadsimtiem ilgas ciešas saites ar Eiropas vēsturi un kultūru. Jums nav jābūt Eiropas savienības dalībvalstij, lai kļūtu par Eiropas valsti. Bet Eiropas savienībai esat vajadzīgi jūs, lai tā būtu patiesi eiropeiska. Lūk, kāpēc mēs Eiropas parlamentā sirsnīgi apsveicam ES valstu valdību vadītāju 1993. gadā Kopenhāgenā pausto apņēmību veicināt ES paplašināšanu. Paplašināšanas procesa sākums ir skaidrs. Sarunas var sākties sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences slēgšanas. Tās var sākties ne tikai ar Maltu un Kipru, bet ar visām Eiropas valstīm, kuras ir iesniegušas savus pieteikumus un kuras ir gatavas sarunām. Uz visām kandidējošām valstīm attiecas šādas pamatprasības: - pieņemt to, ko ES ir sasniegusi (ES dokumentu kopumu), īpaši konkurences politikā un sociālo un vides standartu jomā; - radīt spēcīgas demokrātiskas struktūras; - ieviest patiesu tirgus ekonomiku; - pilnīgi ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu. Jūs, prezidentes kundze, Varšavas sanāksmē pagājušā gadā decembrī sniedzāt informāciju man un asociēto valstu parlamentu prezidentiem par nozīmīgākajiem pasākumiem, ko Latvija veic, gatavojoties kļūt par ES dalībvalsti: - izstrādāt konkurences politiku atbilstoši Eiropas savienības normām; - pielāgot transportu un telekomunikācijas; - modernizēt statistisko informāciju. Esmu gandarīts, ka Komisija un tās eksperti sniedz palīdzību šā ārkārtīgi grūtā uzdevuma veikšanā. Ja jūsu darbībā būs vērojams progress, tas lielā mērā atvieglinās sarunas par dalībvalsts statusa piešķiršanu. Lai gan šīs sarunas ar dažādām valstīm sāksies vienlaikus un noritēs paralēli, tomēr formāli tās nav savstarpēji saistītas. Par katru iesniegumu spriedīs pēc būtības. Protams, ja sākums ir skaidrs, tad galaiznākums nav gluži skaidrs. Es nevaru piedāvāt nekādu grafiku. Es neminēšu arī konkrētus datumus, kad varētu notikt uzņemšana Eiropas savienībā, jo tie būtu no gaisa grābti datumi. Būtu ļoti bezatbildīgi no manas vai arī no kāda cita ES pārstāvja puses nosaukt, piemēram, 2000. gadu. Vienlīdz bezatbildīgi būtu minēt 2005. vai 2010. gadu. Neviens to nezina. Neviens nevar to zināt. Ceļš uz ES paplašināšanu var būt ļoti garš. Sarunas ar Spāniju un Portugāli ilga septiņus gadus. Pat Austrijas, Zviedrijas un Somijas gadījumā, kuras jau bija Eiropas ekonomiskās zonas valstis, sarunām nebija formāls raksturs. Tātad, diskutējot par ES paplašināšanu nākotnē, jābūt apdomīgiem. Nenoteiksim nereālus datumus, nelolosim nereālas cerības. Taču jūs varat optimistiski raudzīties nākotnē. Jūsu ieceru īstenošanas ķīla ir deklarācija, kas principā atzīst paplašināšanu. Valstu vadītāji ir vienojušies par šo deklarāciju, un tā tika apstiprināta pagājušā gada decembrī Madridē. Eiropas līgumi ir metodoloģiska bāze, kas palīdz sagatavoties uzņemšanai Eiropas savienībā. Šie līgumi paši par sevi ir nozīmīgi. Tie paredz, ka sadarbība un sasaiste ar ES būs dziļāka nekā Šveices gadījumā. Šiem līgumiem ir tālejoša perspektīva. Un tie nogludinās ceļu iekļūšanai Savienībā. Taču man jāpiebilst, ka ES pati vēl nav gatava uzņemt jaunas dalībvalstis. Starpvaldību konferences laikā tai jāpārkārto savas institūcijas. Jāpanāk, lai sabiedrība atbalsta šādas pārmaiņas. Jāveic reformas ES politikā: lauksaimniecības politikā un struktūrpolitikā, lai sniegtu palīdzību nabadzīgākajiem reģioniem, ja solidaritātei vajadzētu paplašināties austrumu un dienvidu virzienā. Reformas jāveic finansēšanas jomā, ja vēlamies izvairīties no bankrota. Un tas viss būtu paveicams, iekams pārejam uz eiro - mūsu vienoto valūtu, kas tiks ieviesta ar 1999. gada 1. janvāri. Tas nav iegansts paplašināšanas atlikšanai. Tas mobilizē mūs strādāt pie ES paplašināšanas. Latvija vēlas iestāties tādā savienībā, kas labi funkcionē un palīdzēs jums sasniegt jūsu valsts nospraustos mērķus. Latvijai nav vajadzīga paralizēta, bankrotējusi savienība, brūkošs iestādījums. x x x Šobrīd darbu sāk Starpvaldību konference. Parlamenta mērķi ir konkrēti - padarīt ES efektīvāku, demokrātiskāku un atklātāku. Ar vārdu "efektīvāks" jāsaprot, ka Savienībai jāspēj nekavējoties ar balsu vairākumu pieņemt lēmumus jebkurā likumdošanas aspektā. Taču nozīmīgākajos jautājumos - tādos kā konstitucionāli grozījumi un finansējums - dalībvalstis paturēs veto tiesības. "Demokrātiskāks" nozīmē pilnvarot Eiropas parlamentu piedalīties lēmumu pieņemšanā attiecībā uz visiem likumiem, ko ar balsu vairākumu apstiprinājusi Ministru padome. Mēs iestājamies par augstiem demokrātiskiem standartiem šeit un visās kandidātvalstīs, šie standarti mums jāattiecina pašiem uz sevi. "Atklātāks" nozīmē, ka Ministru padomei, pieņemot likumus, jāievēro atklātība un ka mūsu procedūrām jākļūst vienkāršākām. Spīkeres kundze! Savienībā mums ir divdesmit divas dažādas lēmumu pieņemšanas procedūras. Tas viss ir tik sarežģīti šajā Savienībā, ka neviens nezina, kurš lemj, ko lemj un kā tas viss notiek. Šai konferencē mēs izvirzījām lielus mērķus. Tie nemainīs ES raksturu. Savienība ir un paliks dalībvalstu savienība. Dalībvalstis būs pats svarīgākais elements mūsu politiskajā veidojumā. Un Savienība vienmēr atzīs tās mazāko dalībnieču īpašo vietu, lai gan mēs arvien vairāk virzāmies uz vairākumu balsojumos. Pašlaik mazāko dalībvalstu nozīme nav samērojama ar to teritoriālo lielumu. Tās visas sēž pie galda, pie kura tiek pieņemti lēmumi. Un es neredzu iemeslu, kāpēc tam vajadzētu mainīties. Metode, pēc kuras mēs allaž tiecamies, ir meklēt konsensu, nevis konfliktu. Neviens netiek noniecināts, neviens netiek ignorēts. Katram ir veicams savs uzdevums. Bet demokrātija nav tikai debatēšana, demokrātija ir ar balsu vairākumu pieņemti lēmumi. Ja mēs nemainām Savienības raksturu, mums jāmaina tās pašreizējais darba stils, lai paplašinātā Eiropa funkcionētu arī nākotnē. Tas ir Starpvaldību konferences galvenais uzdevums. Kad konference beigs savu darbu - kā mēs ceram, tas būs 1997. gada jūnijā - visām dalībvalstīm vajadzēs akceptēt konferences rezultātus. Visu dalībvalstu parlamentiem vajadzēs ratificēt konferences rezultātus. Vismaz sešās dalībvalstīs par šiem rezultātiem tiks rīkoti referendumi. Māstrihtas piemērs parādīja mums, ka mēs sabiedrības viedokli nekad nevaram pieņemt kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Savienības līguma ratificēšana gandrīz cieta neveiksmi tāpēc, ka līgums nebija izprasts. Mums, politiķiem, nebija izdevies izskaidrot līgumu. Un šķiet, ka Eiropa nebija spējusi dot atbildi uz tai sasāpējušiem jautājumiem. Ja tādā pašā veidā, kā veicam institucionālās reformas, veidosim arī politiku sasāpējušo jautājumu risināšanai, tad mēs atgūsim sabiedrības atbalstu Eiropas projektam. Un jaunais līgums, par kuru vienosimies 1997. gadā, tiks ratificēts ar sabiedrības atbalstu. Tad mēs ar ticību varēsim raudzīties uz sarunām par ES paplašināšanu. x x x Savienībai, kurā jūs iestāsieties - esmu cieši pārliecināts, ka tā būs, - jāspēj atrisināt trīs lieli uzdevumi: 1) kā modernizēt visu mūsu valstu tautsaimniecības un kā tikt galā ar Āzijas konkurences izaicinājumu, nodrošinot reālas darba vietas tajās rūpniecības nozarēs, kas attīstās sekmīgi. To nevar panākt, Eiropas tautsaimniecībai uzceļot aizsargvalni. Panākumus var gūt, modernizējot mūsu rūpniecības nozares, mūsu infrastruktūru, apmācot strādniekus un koncentrējot mūsu pasākumus izpētes jomā. Mūsu dalībvalstis atrodas līderpozīcijās, taču pati Eiropa jau ir papildu vērtība cīņā par darba vietu skaita palielināšanu; komisija ir nākusi klajā ar jauniem, pozitīviem priekšlikumiem nodarbinātības stratēģijas koordinēšanā; 2) kā apkarot starptautisko noziedzību, narkotiku pārvadāšanu un nelegālo imigrāciju. Jūsu pilsoņi, tāpat kā visi eiropieši, šajās nebūšanās saskata draudus visai mūsu sabiedrībai. Mūsu policijas spēku un tiesu varas amatpersonu sadarbības stiprināšana un aktivizēšana, padarot to elastīgu un operatīvu, ir viens no uzdevumiem, kurš mums jārisina, izdarot grozījumus līgumā; 3) kā garantēt politisku drošību un stabilitāti visā Eiropā. Aukstais karš ir beidzies, taču šis fakts negarantē mieru. Dzelzs priekškars ir nogrimis nebūtībā. Padomju Savienības un komunistiskās hegemonijas vairs nav. Taču Krievijas gaita uz spēcīgām demokrātiskām struktūrām ir gausa un grūta. Un šo pārmaiņu rezultātā radušies sarežģījumi varētu apdraudēt jau sasniegto progresu, ja sabiedrība zaudē ticību. Eiropas savienība ir atbildīga par mieru un stabilitāti visā Eiropā. Protams, ES jālemj par savas drošības pasākumiem. Taču mums nevajadzētu ignorēt šīs problēmas nozīmīgumu attiecībā uz citām valstīm, un mēs tā nerīkosimies. Tāpēc mums jāveic divkāršs uzdevums: - jāizstrādā jaunas drošības koncepcijas, kas ir pieņemamas Krievijai un neliktu tai justies apdraudētai; - jāatbalsta Krievijas politiskās un tautsaimnieciskās attīstības programma, regulāri sniedzot palīdzību. Ar Eiropas savienību Krievijai jāiegūst drošs dialoga partneris, kas pauž vienotu viedokli, pārstāv saliedētu, pārredzamu un aktīvu ārpolitiku. Atkal jāatgādina, ka nevienai dalībvalstij nav atļauts kavēt notikumu attīstību. Eiropas ārpolitikas un drošības politikas efektivitātes nodrošināšana ir līguma reformas galvenais mērķis. Es esmu ieskicējis apjomīgo Eiropas savienības darba programmu. Ja mūsu iecerētie mērķi konferences gaitā netiks sasniegti, tas traucēs paplašināšanos un bremzēs arī pasākumus citās jomās. Taču veiksmīgs konferences iznākums mums dos iespēju sveikt jaunas dalībvalstis mūsu pulkā un ļaus risināt citus uzdevumus. Latvijā ir Eiropai raksturīgas tradīcijas. Viena no šādām Eiropas tradīcijām ir minoritāšu tiesību, minoritāšu kultūras un minoritāšu valodu respektēšana. Ilgu laiku latviešu tauta bija maza minoritāte totalitārā režīma supervalstī. Latviešu tiesības un brīvība netika respektēta. Šīs vēsturiskās netaisnības netiks izlabotas, ja mēs nerespektēsim citu tiesības. Jums ir iespēja: rādīt vēsturisku piemēru, būt pozitīvam jaunās Eiropas simbolam, tādas Eiropas simbolam, kuras pamats ir vairākums, kas aizstāv minoritāšu intereses un risina minoritātēm ļoti nozīmīgas problēmas, apliecinot iecietību un taisnīgumu. Šis ir vienīgais veids, kā būvēt jauno Eiropu. Jūs tagad varat būt Eiropas savienības politiskās un ekonomiskās asinsrites daļiņa austrumos. Es ceru jūs nākotnē sveikt kā Savienības pilntiesīgu dalībvalsti. Un, tā kā jūs gatavojaties piebiedroties mums, es solu jums Eiropas savienības atbalstu. (Aplausi.)".
• 1996_04_11_as-seq130 language "lv".
• 1996_04_11_as-seq130 speaker Klauss_Henss.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q822919.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q211.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q79820.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q2660080.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q193089.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q40.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q33.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q39731.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q159.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q229.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q90.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q142.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q52371.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q23666.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q183.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q38.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q15180.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q34.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q39.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q270.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q84.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q29.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q1757.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q64.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q29425772.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q1748.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q2807.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q45.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q233.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q1781.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q1085.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q391221.
• 1996_04_11_as-seq130 mentions Q495.