Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_28-seq116> ?p ?o. }

• 1996_03_28-seq116 type Speech.
• 1996_03_28-seq116 number "116".
• 1996_03_28-seq116 date "1996-03-28".
• 1996_03_28-seq116 isPartOf 1996_03_28.
• 1996_03_28-seq116 spokenAs 38.
• 1996_03_28-seq116 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Iepriekšējā sēdē mums izskanēja bažas par valsts apvērsumu, saistot to... ka varēja pacelties jautājums, ka Saeima šādā deputātu sastāvā nosēdētu par dažiem mēnešiem ilgāk. Es jau tad teicu, ka es gan neuzskatu, ka kaut kas mūsu valsts dzīvē izmainītos būtiski, jo vai tādā vai citādā sastāvā Saeima strādātu un Saeimas deputātu skaits, no Saeimas uz Saeimu, nebūt tik kardināli nemainās. Tā ka par apvērsumu nevar runāt. Turpretī par apvērsumu gan var bažīties sakarā ar 83. pantu. Jāsaka, ka tas ir unikāls pants, kurš ir saglabājies... 81. pantu, es atvainojos... pārteicos... unikāls pants, kurš nav sastopams normālu demokrātisku valstu konstitūcijās, kur pieturas jau pie Monteskjē un Loka izstrādātā principa par varas dalīšanu. Parlaments pieņem likumus, izpildvara var tos iniciēt, bet viņas galvenais uzdevums ir tos izpildīt. Un jāsaka, ka arī mums Satversmē ir ielikts šis princips, ka likumdevējs mūsu valstī ir Saeima un likumā paredzētos gadījumos - tauta (tautas nobalsošanā). Bet prakse mums nupat iet pa tādu ceļu un no vienas valdības uz otru pāriet un arvien vairāk parādās tāda tendence, ka vairāk likumu pieņem nevis parlaments, bet Ministru kabinets. Ja mēs paskatāmies šo Saeimu, tad redzam, ka Saeimā iesniegti principiāli likumi... no valdības ir tikai viens būtisks - likums par akcīzes nodokli, jo to nu nekādi 81. panta kārtībā nevarēja iedot, bet pārējie tiek patlaban krauti kaudzēs, un tiek gaidīts, kad mēs paziņosim par sesijas beigām, un tad to būs veselām kaudzēm! Mēs jau dzirdam, ka tiks atcelts likums, ko ir pieņēmusi Saeima, - par Valsts īpašuma fondu. Šis fonds tiek likvidēts, neskatoties uz Saeimas izteikto gribu, lai šis fonds būtu. Vai tad ir ārkārtīga steidzamība šai lietai? Tiek gatavots pieņemšanai jauns likums par obligāto dienestu. Es saprotu, ka jautājums ir samilzis, tāpēc ka iepriekšējās Saeimas laikā nebija pastāvīga, speciāla aizsardzības ministra un to posteni pildīja, kā saka, amatu savienošanas kārtībā, un acīmredzot tas likums, kas tika iesniegts 5. Saeimai, nebija pietiekami kvalitatīvs, un tā to nepieņēma. Bet tas nenozīmē, ka šodien to var pieņemt, tautai pavisam nezinot. Neviens nezina. Esmu runājis ar dažādiem atbildīgiem darbiniekiem, pat Aizsardzības ministrijā. Neviens nezina, kas šajā likumā ir iekšā. Un gatavojas to pieņemt dažu stundu laikā, bez kādiem lasījumiem, bez kādas izvērtēšanas. Protams, tas viss ir saistīts ar to tendenci, ka, lūk, Saeima esot dumja, Saeimas deputāti varot samaitāt valdības izstrādātos labos likumus. Šādu viedokli vienā no parlamentārajām komisijām mums atklāti izteica bijušais valdības vadītājs Gaiļa kungs. Nu ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad drīz jau var rasties tiešām doma, ka Saeima ir tikai pļāpātava un ka... nu tad vispār nav ko naudu tērēt tās uzturēšanai: gudrā valdība var visu pieņemt un visu izlemt, un labākajā gadījumā Saeimu sasaukt - tāpat kā padomju laikos - divas reizes gadā pa divām dienām. Lūk, tajā ziņā jau gan draud valsts apvērsuma briesmas. Es negribu apsūdzēt pašreizējo valdību, ka tā tā grib, bet tā ir bīstama tendence, kurai ir jānovelk robežas. Jo nevar būt mūsu valstī vēl viens likumdevējs - bez tautas un bez Saeimas. 81. pants ir domāts kā pagaidu likums ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā: kad ir jādara kaut kas, kad Saeimas nav, valdība to izdara. Bet ir nepieciešams, lai šos lēmumus sankcionētu Saeima. Tikai tad tie ir pilnvērtīgi likumi. Taču mums ir tāda situācija, ka daudzi jau 5. Saeimas sākumā Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi vēl līdz šai dienai nav skatīti pat pirmajā lasījumā. Turklāt tie ir lieli un nozīmīgi likumi. Un te nu ir problēma. Ja mēs salīdzinām atkal ar padomju laiku, tad redzam, ka tad arī bija tāda pati prakse, ka pēdējā vakarā pirms Augstākās padomes sanākšanas Augstākās padomes Prezidijs pieņēma kaudzi dekrētu ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā. Bet nākamajā dienā tos iesniedza Augstākajā padomē, un Augstākā padome obligāti attiecīgās sesijas laikā tos akceptēja. Un es domāju, ka tā tas arī tagad ir. Un nav jāgroza Satversme, jo Satversme šo jautājumu neregulē. Satversmē nevienu burtu es pagaidām neaicinu grozīt, bet aicinu grozīt to, ko jau ir iesākuši darīt. Saeimas kārtības rullī jau šodien ir attiecīgi panti par to, kā tas - šie 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi - virzās cauri Saeimai, un es ierosinu tos papildināt. Es domāju, ka valdībai ir pilnīgas iespējas panākt savlaicīgu izskatīšanu. Pirmkārt, valdībai, kā jau es esmu teicis, ir augsti atalgoti darbinieki - parlamentārie sekretāri, kuru tiešais pienākums ir "bīdīt" šos valdības pieņemtos likumus cauri Saeimai. Pagaidām mēs ne vienmēr redzam viņu aktīvu darbību. Otrkārt, valdībai ir tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdes speciāli tādu jautājumu, tādu likumprojektu izskatīšanai, kuriem būtu nepieciešams saņemt Saeimas akceptu. Un ir iespējami dažādi citādi ceļi, jo galu galā Saeima jau arī nepastāv ārpus Ministru kabineta un Saeimā vairākums ir tām partijām, kas atbalsta Ministru kabinetu. Man ļoti palīdzēja arī Kaksīša kunga ierosinājums. Es pats teicu, ka valdība var prasīt steidzamību, mēs varam pat ierakstīt, ka šie likumprojekti ir skatāmi divos lasījumos. Arī tas ir mūsu spēkos. Tas, starp citu, ir mans ierosinājums - apsvērt. Bet es negribu, lai mēs atteiktos no priekšlikuma šinī gadījumā. Var būt, ka mēs varam tajā priekšlikumā kaut ko vēl uzlabot. Priekš tam mums ir trešais lasījums. Bet es jūs aicinu tomēr ieviest kārtību. Pēc tam, kad es uzstājos presē un televīzijā par šo jautājumu, man daudzkārtīgi nāca klāt cilvēki un izteica savu atbalstu. Un, starp citu, visi Juridiskās fakultātes mācībspēki ir mani aktīvi atbalstījuši un izteikuši atbalstu šim priekšlikumam, lai tomēr iedibinātu to varas dalīšanas principu, - ja ne pilnībā, tad vismaz pavirzīt to lietu uz priekšu. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Pēc tam, ja tur kaut ko vajadzēs vēl uzlabot, to mēs varēsim izdarīt trešajā lasījumā, ja būs attiecīgi priekšlikumi. Bet šodien ir vajadzīga principiāla jūsu piekrišana tam. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_28-seq116 language "lv".
• 1996_03_28-seq116 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1996_03_28-seq116 mentions Q822919.
• 1996_03_28-seq116 mentions Q4294480.