Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_21-seq286> ?p ?o. }

• 1996_03_21-seq286 type Speech.
• 1996_03_21-seq286 number "286".
• 1996_03_21-seq286 date "1996-03-21".
• 1996_03_21-seq286 isPartOf 1996_03_21.
• 1996_03_21-seq286 spokenAs 77.
• 1996_03_21-seq286 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu jūs informēt, ka arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja šo likumprojektu virzīšanai kā steidzamu, un tas ir likumprojekts, kuru pašvaldības gaida, un tāpēc tas mūsu lēmums šeit ir diezgan viennozīmīgs šodien. Bet es gribētu tomēr pievērst dažām problēmām jūsu uzmanību un tieši tām problēmām un tām kļūdām, kuras ir parādījušās likumprojektā, lai tās tiktu novērstas, pieņemot likumu galīgajā variantā. Man pašam nav iebildumu, teiksim, pret šo tehnisko izpildi, pret algoritmu, algoritms - tā ir matemātika, tas ir tehnisks jautājums, un, kādus datus mēs tur ievadām, tādu rezultātu mēs arī saņemam. Un tāpēc mana piebilde vairāk ir tieši par to datu, tās informācijas korektumu, kuru mēs izmantojam šī likumprojekta sagatavošanā. Tātad pirmā piezīme, uz ko es vēršu jūsu uzmanību, ir šī likuma 2. panta otrā daļa, kura nosaka, ka nodokļu, triju nodokļu prognozes, tiek aprēķinātas, pamatojoties uz 1995. gada faktisko nodokļu izpildi. Un šeit ir viens no tiem jautājumiem, uz kuru ir jāatbild līdz otrajam lasījumam, līdz galīgai pieņemšanai, - ko nozīmē šī 1995. gada faktiskā nodokļu izpilde. Saskaņā ar likumu par budžetu un finansu vadību valsts kase nosaka, kādām jābūt šīm atskaitēm un kādai jābūt šai informācijai. Šai informācijai ir jābūt saskaņā ar šo pašu manis nosaukto likumu arī apstiprinātai ar finansu ministra akceptu. Taču šajā gadījumā, kas ir izmantots likumprojektā, rodas šaubas par to, vai tā ir tā informācija, kura būtu pareizā. Jo šajā likumprojektā mēs neatrodam atsauces par trim pašvaldībām, tā ir Rēzekne, tā ir Daugavpils, tā ir Liepāja, kurām šī faktiskā izpilde neatbilst tai, ko pašvaldības ir iesniegušas, un neatbilst šā gada janvārī statistikas biļetenā publicētajiem datiem. Sagatavošanas periodā gan pašvaldību ministrs raksta, ka minētajām trim pašvaldībām šī nodokļu bāze ir samazināta objektīvu faktoru dēļ. Šeit es gribētu iebilst un teikt, ka šobrīd pagaidām subjektīvu faktoru dēļ, jo tās ir atrunas, ka Rēzeknē ir ienākuši ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko ir iekasējusi pašvaldība no tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārpus Rēzeknes pilsētas teritorijas. Šāda situācija nav unikāla, tā nav vienīgā, un, ja šāds izņēmumus un šāds objektīvs faktors tiek ietverts, tad tas ir jāatspoguļo likumprojektā. Likumprojektā šobrīd tā pietrūkst. Tāpat attiecībā arī uz Daugavpili, kur šis it kā objektīvais nosacījums ir tas, ka šī pašvaldība saņēmusi iepriekšējo gadu parādus, tas, manuprāt, arī ir subjektīvs, un, ja šāda atruna un šāda piebilde tiek izdarīta, tad tam ir jāatspoguļojas likumprojektā. Arī tas, ka Liepājā ir pārstājuši darboties vairāki uzņēmumi, manuprāt, nav tāds nosacījums, kas ir unikāls un kas ir vienīgi tikai Liepājai. Šeit varētu minēt vairākas pašvaldības, bet es domāju, ka citus piemērus deputāti var nosaukt paši. Katrā gadījumā, ja šādi izņēmumi parādās, tiem ir jābūt ar likuma spēku un tiem ir jābūt saprotamiem visām pašvaldībām. Tāpēc, gatavojot uz otro lasījumu, mums ir noteikti šī neprecizitāte jānovērš un šādas atrunas vai nu jāizdara, vai arī izņēmumi nedrīkst parādīties, katrā gadījumā tie nedrīkst būt pretrunā ar likuma noteikumiem. Otrs moments, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Tā ir 2. panta otrā daļa, un šeit es gribētu teikt, ka tas ir tāds varbūt diezgan konceptuāls jautājums. Jo faktiski, ja mēs paskatāmies uz tiem detalizētajiem noteikumiem, kuri ir šī 2. panta otrajā daļā, tad varam teikt, ka šajā gadā likums gluži vienkārši, kā lai saka, ir pieregulēts vai piedzīts tai konkrētajai situācijai, kādā mēs atrodamies. Un tas it kā nozīmē to, ka faktiski pašvaldības līdz pat šim mirklim un līdz pat likuma galīgajam lasījumam ir lielā mērā atkarīgas no Saeimas lēmuma un faktiski pašvaldību budžeti tiek apstiprināti centralizēti. Pašvaldības pašas iepriekš nevar plānot savus budžetus, jo šie nosacījumi var mainīties. Šis trūkums ir tāds, kuru diezin vai izdosies novērst uz otro lasījumu, bet katrā gadījumā šis trūkums ir jāņem vērā, gatavojot likumprojektu par finansu izlīdzināšanu ilgākam laika periodam, un ar šāda likumprojekta pieņemšanu ir jānosaka, ka tiem nosacījumiem, kas darbojas šajā finansu izlīdzināšanas sfērā un šajā algoritmā, ir jābūt pastāvīgiem vismaz trīs līdz piecu gadu periodā. Citādāk, kā es jau te minēju, pašvaldību budžetu pastāvība nav īsti tāda, kā es teicu. Šie budžeti nav pastāvīgi. Bez tam man ir vēl dažas citas piezīmes. Viena no tām ir tāda, ka šim likumprojektam, līdzīgi kā dažiem citiem likumprojektiem, tomēr savlaicīgi netiek pievienots Latvijas Pašvaldību savienības atzinums. Tas ir jau tāds ielaists trūkums, un Saeima uz šiem jautājumiem skatās caur pirkstiem. Es teikšu, ka tas ir tāds recidīvisms attiecībā uz likumu par pašvaldību prasībām, un arī tas nav pareizi, ka šie likumprojekti nav saskaņoti ar Pašvaldību savienību. Es gan negribētu vainot šajā gadījumā tikai valdību. Es gribētu teikt, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības procedūra, kādā tiek veikti un doti šie atzinumi, diemžēl ir pārāk smagnēja. Un šeit arī Pašvaldību savienībai un pašvaldību cilvēkiem vajadzētu skatīties un mēģināt atrast ceļu, lai šie atzinumi tomēr būtu iespējami operatīvi. Tas nāktu par labu ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, pieņemot lēmumus, ja pašvaldību atzinumi tiktu pievienoti. Un, protams, grūti ir kādreiz izšķirties, šajā gadījumā arī tīri politiski, kurai pašvaldību grupai dot priekšrocības, kurai ne, taču atzinumiem par tehniskām nepilnībām, kādas ir attiecīgā likumprojektā, vai tamlīdzīgām lietām noteikti vajadzētu būt pievienotiem. Vēl pēdējā piezīme no manas puses. Tā attiecas uz tiem jautājumiem, par kuriem runāja Seiles kundze tieši pirms manis. Šī likumprojekta algoritms neaizliedz izveidot un ieviest, teiksim, algoritmā kritēriju, kurš nosaka, ka par īpašiem apstākļiem tām pašvaldībām, kuras ir vai nu mazas - objektīvu apstākļu dēļ, - vai arī kāda cita iemesla dēļ, par ko es iepriekš teicu, varētu būt arī papildu dotācijas vai papildu palīdzība vai arī, kā šajā konkrētajā Kolkas gadījumā, tiktu samazināta ieskaitāmā summa izlīdzināšanas fondā. Taču es gribu teikt, ka šis likums par pašvaldību finansu izlīdzināšanu neatrisina un tam arī nav jāatrisina pilnīgi visi pašvaldību finansēšanas jautājumi. Jo tie jautājumi, kas ir saistīti ar pašvaldību attīstību, kas ir saistīti ar investīcijām pašvaldībām, nav iekļauti šajā algoritmā. Tie tur, manuprāt, arī nav jāiekļauj. Taču pašvaldību attīstībai jābūt pilnīgi citai pieejai un arī citiem kritērijiem. Tie ir tie jautājumi, kas ir risināmi reģionālās attīstības programmas ietvaros, un, teiksim, apskatot šādu programmu, mēs arī varētu risināt jautājumus varbūt par šiem specifiskajiem gadījumiem, par Kolku un citiem. Es aicinu apstiprināt šo likumprojektu un virzīties uz otro lasījumu. Paldies.".
• 1996_03_21-seq286 language "lv".
• 1996_03_21-seq286 speaker Janis_Bunkss-1953.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q822919.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q211.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q2167704.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q80021.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q1773319.
• 1996_03_21-seq286 mentions Q5244326.