Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_21-seq270> ?p ?o. }

• 1996_03_21-seq270 type Speech.
• 1996_03_21-seq270 number "270".
• 1996_03_21-seq270 date "1996-03-21".
• 1996_03_21-seq270 isPartOf 1996_03_21.
• 1996_03_21-seq270 spokenAs 29.
• 1996_03_21-seq270 spokenText "Godātie kolēģi! Jautājums par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu, es domāju, joprojām ir aktuāls un nav mainījies - neskatoties uz to, ka pagājušajā vai aizpagājušajā Saeimas sēdē mēs pievēlējām klāt vēl divus jaunus locekļus. Es domāju, ka šis jautājums ir jāskata nedaudz plašāk, jo tas ir ļoti aktuāls, un es paskaidrošu, kāpēc. Demokrātiskajās valstīs elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi veic divas svarīgas funkcijas - viena ir informēšanas un izglītošanas funkcija, bet otra funkcija ir paturēt redzeslokā valdību, parlamentu un citus ietekmīgus sabiedriskos institūtus. Tagad izskatāmais jautājums - par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu - vistiešākajā veidā skar šo otro funkciju, kā arī pašas padomes darbības stilu. Radio un televīzijas likuma 41. pants skan: "Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība." Runāšu par šo 41. pantā minēto vārda un informācijas brīvību. Pēc maniem uzskatiem, Nacionālā radio un televīzijas padome šo vārda un informācijas brīvību traktē pēc saviem uzskatiem. Ja šajā pašā 41. pantā padome ir definēta kā patstāvīga institūcija, tad runāt par tās politisko neatkarību un neitralitāti šodien nav iespējams. Un spilgti to varam redzēt, izskatot personālijas padomē. Tajā līdz pagājušās ceturtdienas balsojumam bija tikai 3 politiskie spēki no Saeimā pārstāvēto 13 partiju deputātiem, un domāju, ka nesen ievēlētie divi jaunie padomes locekļi situāciju būtiski nav mainījuši. Opozīcijas deputāti un to vēlētāji tik un tā nav pārstāvēti šajā padomē. Un visām frakcijām un partijām, kas nav pārstāvētas šajā padomē, gribu vērst uzmanību uz to, ka no valsts budžeta šajā gadā Nacionālajai radio un televīzijas padomei Saeima ir piešķīrusi 162 000 latu. Tātad šī nauda nāk nevis no dažu partiju kasēm, bet no visu Latvijas Republikas nodokļu maksātāju, to skaitā arī no visu opozīcijas deputātu vēlētāju, kabatām. Tālāk. Paskatīsimies, kā praksē izpaužas šī demokrātija un brīvības. Esam nonākuši pat tik tālu, ka šī Latvijas radio un televīzijas padome, kam no visu nodokļu maksātāju kabatām šogad no budžeta ir piešķirti 5,6 miljoni latu, pirmajā un otrajā kanālā nav izveidojusi nevienu raidījumu par Saeimas, valdības un pašvaldību darbu. Šādas situācijas nav nevienā Eiropas valstī. Kaksīša kungs pieminēja manu uzvārdu sakarā ar braucienu uz Lielbritāniju. Es varu dot, kā saka, tagad tādu mazu informāciju, ko es tur uzzināju par to, kā šī lieta tiek risināta Lielbritānijā. Ļoti elementāri. Tas notiek tāpat, līdzīgi kā visās civilizētās Eiropas savienības valstīs, uz kurieni mēs tā ejam. Britu politiķi nevar saprast un netic, ka tāda situācija var būt Latvijā. Viņi dara tieši otrādi: maksimāli cenšas informēt savus vēlētājus tieši caur radio un televīziju. Patiesas un objektīvas informācijas trūkums iznīcina demokrātiju - diemžēl. Lai gan Apvienotā Karaliste ir monarhija, tomēr tā visu cieņu izrāda arī Apakšnama deputātiem. Visas Apakšnama plenārsēdes tur raida vienā kabeļtelevīzijas tīklā, pirmajā kanālā katru vakaru notiek speciāls raidījums, tāds pārskats par to, kas noticis parlamentā tajā dienā. Reizi nedēļā ir tiešā televīzijas diskusija starp vadošo partiju līderiem, tāpat vienreiz nedēļā televīzijā pašā labākajā laikā (ap pulksten 21) katrai parlamentārajai partijai atkarībā no vietu skaita Apakšnamā tiek dots laiks partijas vai frakcijas viedokļa skaidrošanai saviem vēlētājiem. Un man tiešām rodas aizdomas, ka Latvijas valsts šajā jomā soļo nevis uz Eiropas savienību, bet glūn atpakaļ uz Padomju Savienību, kur masu mediji piederēja vienai partijai. Un pēdējais. Paiet pus gads, kopš ievēlēta šī padome, taču līdz šim brīdim es neko neesmu dzirdējis par nacionālā pasūtījuma pildīšanu. Es neiešu tagad citēt visus Radio un televīzijas likuma pantus, kas skar šā pasūtījuma būtību, uzdevumus un veidošanu, taču fakti liecina par sekojošo: pirmkārt, Latvijas televīzijā un daļēji Latvijas radio nav nodrošināts Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldību, kā arī partiju darbības atspoguļojums; otrkārt, netiek nodrošināta vispusīga informācija par notikumiem Latvijā un ārzemēs; treškārt, netiek nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem un reliģiski izglītojošiem, kā arī kultūras un zinātnes raidījumiem; ceturtkārt, Latvijas televīzijā dominē izklaidējoši raidījumi jaunatnei un "ziepju operas" pensionāriem, maz tiek atspoguļotas sabiedrības sociāli aktuālas problēmas: narkomānija, dzeršana, prostitūcija, noziedzība un korupcija; piektkārt, netiek izsludināti atklāti konkursi attiecībā uz autorprogrammām un politiskas ievirzes raidījumiem, kaut vai "Skats no malas". Tāpēc es iestājos par pilnīgu Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu. Patlaban esošā padome nekādi neveicina nedz demokrātijas, nedz atklātības, nedz arī vārda un informācijas brīvību attīstību Latvijā. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_21-seq270 language "lv".
• 1996_03_21-seq270 speaker Janis_Strods-1957.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q822919.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q211.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q193089.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q872.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q23666.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q15180.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q145.
• 1996_03_21-seq270 mentions Q6435905.