Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_21-seq140> ?p ?o. }

• 1996_03_21-seq140 type Speech.
• 1996_03_21-seq140 number "140".
• 1996_03_21-seq140 date "1996-03-21".
• 1996_03_21-seq140 isPartOf 1996_03_21.
• 1996_03_21-seq140 spokenAs 29.
• 1996_03_21-seq140 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es pateicos Lagzdiņa kungam, viņš aiztaupīja tik tiešām vienu sadaļu no manas uzstāšanās, un es negribu atkārtoties. Es domāju, ka ir pats par sevi saprotams, ka nu nekur nevarēs izskaidrot, ja mēs pieņemsim likumus, kas uz šo Saeimu attiecas. Ir bijušas sarunas ar kaimiņiem, teiksim, ar igauņiem, arī viņi ir pieņēmuši daudzus tādus aktus, arī par deputātu atalgojumu un par citām lietām, bet to viņi ir izdarījuši tā kā tādu ceļamaizi, novēlējumu savam nākamajam parlamentam. Tāpat arī mēs - ja mēs varam darīt kaut ko, tad tas mums ir jānovēl attiecībā uz priekšdienām. Es domāju tā: tie ir spēles noteikumi, un nedrīkst mainīt spēles noteikumus spēles gaitā, kā jau Lagzdiņa kungs ļoti profesionāli, kā jau jurists, to motivēja, un sīkāk pie tā nepakavēšos. Otrs punkts, ko es gribēju pateikt: šis likums tiešām ir ārkārtīgi svarīgs. Šeit ir jāpārvērtē gandrīz visas mūsu tādas varbūt tradicionālās... varbūt mentalitātes vērtības. Mēs redzējām, kādas sekas izraisīja neapdomāta vēlēšanu laika pārcelšana, kad radās disonanse Saeimas darbā, kad 5. Saeimas vēlēts Valsts prezidents ietekmēja 6. Saeimas vēlētāju gribas izpausmi - valdības sastādīšanu. Mēs redzējām visas tās kolīzijas, to, cik tas gāja grūti un kā tas veidojās. Es gribu būt atklāts - es nezinu, kā tas veidotos, ja Valsts prezidents būtu, teiksim, citu politisko spēku atbalstīts. Bet šeit varbūt jāskatās pāri 6. Saeimas līmenim un jāpaskatās... nu, šī situācija kā tādi neskaidri spēles noteikumi nebūtu pieļaujama, un varbūt ir vairāk jāskatās, lai nebūtu šīs perioda nobīdes, lai neveidotos tāda situācija, ka vienas Saeimas vēlētāju gribas izpausme kaut kādā veidā konfrontē ar to pašu vēlētāju jau citu gribas izpausmi. To varētu nosaukt par tādu juridisku atavismu, kad pagātne, kas nav noslēgusies savā attīstības ciklā, ietekmē jau šodienu, un sliktāk ir, ja tā tiek pārcelta uz nākotni. Tāpēc man gribētos šajā gadījumā aicināt... Latvijai ir Juristu biedrība, varbūt viņi kā tāda sabiedriska organizācija varētu izdiskutēt, pieaicināt plašākus sabiedrības slāņus, veikt varbūt tādu sabiedrisku diskusiju vispār, lai paskatītos, kāda ir mūsu tautas mentalitāte šajā jomā, kā viņa vēlas. Es gribēju vēl konkrēti minēt dažus argumentus tai otrai pusei, kādi parādīsies tie negatīvie momenti, kad mēs pagarināsim šo laiku. Tātad pirmām kārtām mūsu valsts ir vēl savā demokrātijas veidošanās ceļā. Mēs redzam, cik ātri veidojas partijas un atkal aiziet no politiskās skatuves, un atkal veidojas, un šis process ir ļoti dinamisks. Varbūt tik tiešām ir jāsabalansē, varbūt šie trīs gadi atkal kavēs šo pārejas perioda dinamismu, nezinu, par to arī ir jādiskutē. Tātad skaidrs ir viens - ka no šā laika pagarināšanas samazināsies tautas līdzdalība, tātad līdzdalība jau būs nevis katru trešo gadu, bet katru ceturto gadu, tātad cilvēki būs tā kā drusku vairāk atstumti no līdzdarbošanās, arī viņu vēlme tiks tā kā drusku izstiepta laikā, šī nekonkrētība... Ir arī jāizvērtē pragmatiskās sekas - vai mums ir vajadzīgs pēc tam, kad mēs 50 gadus pilnīgi nepielietojām demokrātiskus institūtus... Mums nav ne prakses, ne pieredzes. Arī mums, deputātiem, ir bijušas daudzas kļūdas šo principu pielietošanā un traktēšanā. Es domāju, ka tieši šis trīsgadu cikls palīdz mūsu vēlētājiem, mūsu cilvēkiem, ātrāk saprast šo demokrātisko procesu un ieiet tajā, un justies pilnīgi stabili, droši, un apzināties šo demokrātisko procesu nevis kā traucēkli, bet kā pašsaprotamu vērtību. Teiksim, tādas saprašanas kulminācija varētu būt tas, ka cilvēki būtu gatavi ziedot šo vērtību saglabāšanai pat savas materiālās vērtības un dzīvību. Es gribētu arī teikt, ka būs novērojams arī tāds moments, ka, protams, šajos četros gados, šo vēlēšanu laikā... šīs vēlēšanas būs vēl asākas, šīs kolīzijas būs vēl stiprākas, tā savstarpējā partiju cīņa būs vēl neiecietīgāka, jo balva par palikšanu (teiksim, četri gadi) ir lielāka. Vai tas ir vēlams šodien? Tas nestabilajā sociāli politiskajā situācijā arī ir jāizvērtē. Un vēl viens ir tā saucamais... Ir tāds efekts: ja kādā sistēmā palielina ierēdņu skaitu vai palielina darbalaiku kaut kādam darbam, tad bieži vien šī proporcija starp to, ka palielina ierēdņu skaitu un darba laiku... darba efektivitāte ne vienmēr ir tieši proporcionāla. Un, es domāju, tie cilvēki, kas ir studējuši, zina: ja pārāk daudz laika velta, lai sagatavotos eksāmeniem, tad sekmes atkal bieži vien ir tieši apgriezti proporcionālas šim laikam. Protams, ja ir par īsu tas laiks, tad arī ir grūti, bet mēs zinām, ka studentam vienmēr vienas dienas pietrūkst. Un varbūt ir drīzāk jāpaskatās ar tādu mentalitāti, varbūt var izvērtēt šīs mūsu Saeimas darba efektivitāti, un šis trīs gadu cikls tik tiešām piešķir tādu dinamismu, piešķir tādu aktivitāti, un šeit ir jāizvērtē - varbūt mēs varam caur Kārtības ruļļa pilnveidošanu, caur kaut kādām citām lietām panākt mūsu darba efektivitātes, nevis kvantitātes radītāju palielinājumu. Es domāju, ka mēs visi vairāk sirgstam tieši no tā, ka mums trūkst šajā darbā efektivitātes. Efektivitāti var panākt ar saprašanu. Saprašanas process ir grūtāks, bet ir jācenšas, es domāju. Nu, un, protams, četru gadu laikā būs garāki tā saucamie iešūpošanās periodi. Teiksim, pēc 6. Saeimas vēlēšanām mēs redzam - šā iešūpošanās perioda faktiski nav, valdība uzsāka aktīvu darbu. Veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu - tas ir cits jautājums un cits vērtējums. Tagad būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Visu laiku tiek uzturēta sāncensība, tiek uzturēts temps. Deputāti brauc pie saviem vēlētājiem, tiekas ar viņiem, propagandē savu viedokli, bet tomēr notiek arī informācijas apmaiņa. Tomēr viņi arī stāsta, kas notiek Saeimā, un cilvēki laukos un arī pilsētās jūt kaut kādu līdzdalību šajā procesā. Un es domāju, ka tas ir pats svarīgākais. To būtu grūti noliegt - bez cilvēku līdzdalības būs ļoti grūti panākt kaut kādus pozitīvus rezultātus. Es domāju, ka šai diskusijai jānotiek. Es minēju tikai kādus piecus kritērijus. Bet man ir lūgums arī valdībai -arī daudzos citos jautājumos, kā, piemēram, jautājumā par veselības apdrošināšanas koncepciju vai kādā citā... teiksim, tādos visu tautu skarošos jautājumos varbūt no sākuma mēģināt caur profesionālajām arodapvienībām vai kaut kādām sabiedriskām organizācijām... Šajā gadījumā es domāju, ka mums galīgi nav izmantots tāds orgāns kā Juristu biedrība. (Teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs Juristu biedrībai ir fantastiski augsta loma.) Varbūt viņi varētu tā uzsākt šo diskusiju, izvērtēt, varbūt tā pilnīgi... es negribu teikt - apolitiski... bet mēģināt tos plusus un mīnusus salikt, un tad jau mēs tās diskusijas rezultātā varētu pilnīgi kompetenti izšķirties - jā, nē, kāpēc un ko mēs gribam. Un tad mēs arī spētu saviem vēlētājiem izskaidrot. Es baidos, ka, šodien pieņemot šo lēmumu tādā situācijā, kādā šis likums ir, neviens no šeit, zālē, sēdošajiem deputātiem nespēs pārliecināt vēlētājus. Varēs izskaidrot saviem vēlētājiem, ka tas ir vajadzīgs, bet to intuitīvo pārliecību, ka tā tas bija tiešām vajadzīgs Saeimā, lai uzlabotu to darbu, nespēs panākt vienkārši tāpēc, ka cilvēks bez zināmas informācijas bāzes intuitīvi nespēj pieņemt to lēmumu un līdz ar to pateikt, ka tas lēmums ir viņa. Un līdz ar to mēs atkal spersim kārtējo soli uz to, ka Saeima kā institūcija, kā likumdošanas orgāns zaudēs savu prestižu tautas acīs. Mēs 5. Saeimā ļoti daudzus soļus esam izdarījuši tādus, ka Saeima zaudē savu prestižu. Es domāju, ka priekš valsts demokrātijas attīstības procesa ir nepieciešama šī Saeimas prestiža celšana. Saeima ir kā tāds politisko spēku sadarbības kopums. Mums ir jāparāda, ka mēs arī protam strādāt kopā, diskutējot konstruktīvi. Es domāju, ka tas ir nepieciešams. Tāpēc aicinu pārdomāt šo lietu, uzsākt šo diskusiju sabiedrībā. Man ir lūgums: varbūt varētu caur Juristu biedrību to sākt izskatīt kādās valdes sēdēs vai kaut kā citādi (es domāju, ka tas arī aiztaupītu juristu savstarpējos strīdus šeit, Saeimā) un tad jau kaut kā piedāvāt sabiedrībai šo modeli, izskatot visus aspektus, un tad pēc kopējās diskusijas vienoties un, pieņemot to, jau noteikt šos noteikumus 7. Saeimai. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_21-seq140 language "lv".
• 1996_03_21-seq140 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1996_03_21-seq140 mentions Q822919.
• 1996_03_21-seq140 mentions Q211.