Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq407> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq407 type Speech.
• 1996_03_14-seq407 number "407".
• 1996_03_14-seq407 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq407 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq407 spokenAs 38.
• 1996_03_14-seq407 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es diemžēl par divām dienām nokavēju iesniegt savus priekšlikumus, un līdz ar to manu priekšlikumu šajā tabulā nav, un tāpēc man ir jāizsaka šie savi priekšlikumi, faktiski sava attieksme pret šo 2. pantu, šeit, no tribīnes. Pirmkārt, es pasvītroju, ka es atbalstu šo likumu un konceptuāli nobalsoju par to, bet man liekas, ka tādā redakcijā, kādā šis 2. pants ir, neskatoties uz izdarītajiem diezgan būtiskajiem labojumiem, tas vēl tomēr joprojām nav apmierinošs. Te gandrīz katrā rindkopā ir piezīme. Par to jārunā, un galvenā problēma ir tā, ka mani satrauc tas pats, par ko te jau runāja frakcijas "Latvijai" deputāti, - ka šeit var rasties tā problēma, ka mums saradīsies simtiem tūkstošu cilvēku, kas pretendēs uz to, un, ja mēs visiem viņiem nevarēsim to nodrošināt, viņi bakstīs... ja likums būs šādā veidā formulēts, viņi bakstīs mums šo likumu degunā un pierādīs: "Tā taču ir likumā rakstīts, un kāpēc man nedod? Jo arī es taču piena krūzi vai maizes kukulīti iedevu partizāniem." Šeit varbūt visai nepatīkamas procedūras - un it sevišķi, ja visam tam nāk materiāli labumi līdzi. Es esmu drusciņ vecāks palicis, un es ļoti labi atceros, ka pēc tam, kad parādīja to ainu, ka Ļeņins Komunistiskās sestdienas talkā nēsāja kaut kādu baļķi pa Kremļa pagalmu, tūlīt sāka atrasties cilvēki, kas bija nēsājuši līdz ar viņu to baļķi, un pie tam ar katru gadu, neskatoties uz dabisko mirstību, šo cilvēku kļuva arvien vairāk, un astoņdesmitajos gados, kā zināms, bija pieteikušies 70 cilvēki uz to godu, ka kopā ar Ļeņinu nēsājuši to baļķi. Pie tam tas bija tikai gods un vēl nekā nedeva. Un, ja vēl šis likums ko dod, te tas process var būt daudzkārt nozīmīgāks. Tāpēc es saku, ka man te ir piezīmes. Pirmkārt jau, te tika norādīts uz gadskaitli - 1960. gada 31. decembri, 1961. gada 1. janvāri. Es nezinu, kas tā par šķirtni. Ja mani atmiņa neviļ, vienīgais, ko es spēju atcerēties, ir tas, ka tajā laikā tika nomainīti vecie rubļi pret jauniem rubļiem. Vai tiešām tas būtu tik nozīmīgi, ka mēs izvēlētos šo datumu? Pret 1. punktu man nav nekādu iebildumu. Tur tiešām ir runa par cilvēkiem, kas to ir godam nopelnījuši. Bet ir tiešām jārunā par 2. punktu: "veicināja bruņoto pretošanās cīņu, sniedzot cīnītājiem materiālu un citādu palīdzību un riskējot ar savu brīvību un dzīvību;". Man liekas, te ir drusciņ sabiezinātas krāsas. Par palīdzību tiešām riskēja ar brīvību, izsūtīšanu uz Sibīriju un tā tālāk, un cietumiem, bet ar nāves sodu par šādiem, komunistu izpratnē, noziegumiem nevienu gan nenotiesāja. Bet es tikai baidos, ka dokumenti par to nav saglabājušies - un acīmredzot visi šie pierādījumi par materiālu un citāda veida palīdzību - un ka nāks uz tiesām vesela plūsma cilvēku, kas gribēs pierādīt, ka, lūk, tad un tad viņš iedeva maizes doniņu, tad un tad viņš pasniedza piena glāzi, tad un tad viņš parādīja taisnāko ceļu uz pagasta valdi vai sniedza vēl kaut kādu citādāku palīdzību. Un kas tiesām atliks? Tiesas būs pilnas ar šādām prasībām, - un ko tiešām nāksies darīt? Cilvēks būs atradis divus kaimiņus, kas varētu apliecināt: "Tiešām, jā, es atceros, 22. augusta vakarā pulksten septiņos bija ienākuši mežabrāļi vai partizāni un, lūk, mana kaimiņiene tajā laikā viņiem iznesa krūzi piena, un viņa man teica, ka to ir darījusi sistemātiski." Jādod? Jādod! Vai to mums vajadzētu darīt šobrīd? Jo dokumentu nav, un tāds jautājums var būt. Par 3. punktu es gribētu teikt, ka man nav visai skaidra tā publiskā vēršanās. Publiskā vēršanās pret okupācijas režīmu. Šeit nav īsti izskaidrots, kas ir "publiski". Laikam jau neviens uz tribīnes Doma laukumā nekāpa un neturēja runas. Bet vai runa, ko viņš noturēja trīs kaimiņu klātbūtnē savā virtuvē, arī ir uzskatāma par publisku vēršanos? Laikam jau viņi nebija tikai ģimenes locekļi. Un, ja šie kaimiņi atnāks uz tiesu un apstiprinās, ka tiešām tādu runu viņš turēja vai vismaz tādus izteicienus viņš izteica, viņš arī būs pelnījis šo. Man ļoti negribētos devalvēt šo goda nosaukumu un visu šo materiālo atbalstu, ko mēs gatavojamies sniegt, un šo 2. pantu vajadzēja tiešām izstrādāt, lai šo statusu saņemtu cilvēki, kuri tiešām to būtu pelnījuši, tie, kuri cietuši, pārcietuši visas grūtības mežā un purvos, un bunkuros, kuri tiešām riskēja ar savu dzīvību un bieži vien to arī atdeva. Tāpēc mani personīgi 2. panta redakcija diemžēl neapmierina.".
• 1996_03_14-seq407 language "lv".
• 1996_03_14-seq407 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1996_03_14-seq407 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq407 mentions Q8436.