Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq381> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq381 type Speech.
• 1996_03_14-seq381 number "381".
• 1996_03_14-seq381 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq381 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq381 spokenAs 29.
• 1996_03_14-seq381 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs lūdzam atbildēt Šķēles kungu uz šādiem jautājumiem: 1. Kādu uzņēmumu vadīšanai tika un arī faktiski tiek veidotas, un arī pārveidotas īpašās padomes? Kāds tam ir pamatojums? 2. Kāds tiesiskais pamats ir šādu uzņēmumu padomju veidošanai un darbībai? 3. Pēc kādiem kritērijiem tika izvirzīti un tiek izvirzīti vai apstiprināti šo padomju locekļi? Kādas ir šo padomju locekļu funkcijas, pilnvaras un atbildība? 4. Kāds ir šo padomju locekļu atalgojums? Kad dzirdam un redzam visu šo kņadu, kas notiek ap šo jauno "poļitruku" padomju veidošanu un to, kā dažādi cilvēki cenšas panākt, lai nu noteikti tajās iekļūtu, tad Tautas kustībai "Latvijai", mums, neatliek nekas cits, kā secināt, cik ļoti aktuāls joprojām Latvijā ir lozungs "Visu varu padomēm!" Mēs redzam, ka šodien sešas valdību veidojošās frakcijas vienojušās, gandrīz vienojušās par personālijām, kuras katru partiju pārstāvēs septiņu lielo valsts uzņēmumu un divu banku jaunajās padomēs. Tur ir gan "Latvijas gāze", "Latvijas balzams", "Latvijas kuģniecība", "Ventspils nafta" un citi skaisti, gardi kumosiņi. Tie ir Latvijas tautsaimniecībai un budžetam nozīmīgi uzņēmumi. Līdz šim šajās padomēs toni noteica "Latvijas ceļa", vienas partijas cilvēki, kā arī daži ar viņiem līdzdarbojušies LNNK, "Tēvzemei un Brīvībai" un Latvijas Zemnieku savienības biedri. Tagad mēs redzam, ka apspriestais personāliju saraksts, kas tagad figurē un arī ir publicēts masu informācijas līdzekļos, liecina, ka uzņēmumu padomēs acīmredzot pamatā būs pa diviem "Latvijas ceļa", "Saimnieka" un "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvjiem, kā arī pa vienam citu partiju pārstāvim. Bet nu tomēr nav skaidrs, kas tā tāda par interesantu proporcionalitāti, pēc kādiem principiem tā ir izveidota un galu galā kāds tam ir tiesiskais pamats. Ir Saeimas likums? Kas to nosaka tieši tādā veidā attiecībā uz tām partijām, kas veido valdību, un citas tur vispār, protams, netiek pieminētas vai kaut kā savādāk? Ministru kabineta lēmums īpašs par to, varbūt nolikumi par šo padomju izveidošanas kārtību un darbību ir šajos uzņēmumos? Mēs gribētu redzēt, dzirdēt šīs atbildes un tādā gadījumā redzēt šos dokumentus. Būtu interesanti dzirdēt arī, kāpēc valdošo partiju pārstāvji neinteresējas par citiem valsts uzņēmumiem. Kāpēc tieši par šiem? Jo ir taču uzņēmumi, kuriem tiešām šodien nepieciešama palīdzība un kuri atrodas bankrota priekšvakarā vai faktiski ir jau bankrotējuši, piemēram, VEF ir ļoti sarežģītā situācijā. Kāpēc neviens necenšas glābt tieši brūkošos valsts uzņēmumus, kurus vajag privatizēt, piesaistīt tajos ārvalstu investīcijas, modernizēt šos uzņēmumus. Ir taču daudz tādu, kas stāv, un var nosaukt daudz piemēru: "Limbažu filcs", Līvānu bioķīmiskā rūpnīca un tā tālāk, un tā tālāk. Ir acīm redzams, ka valdošās partijas interesē tikai tie uzņēmumi, kuri dod peļņu un ienākumus valsts budžetam. Interesanti, kāpēc? Laikam jau skaidrs, ka atkal jau kuro reizi noteicošā ir vēlēšanās kaut ko iegūt savās kabatās, darbojoties par it kā padomdevējiem šajās rūpnīcās. Es nezinu, to diez vai var nosaukt savādāk, ka iezīmējas tāds interesants kurss mūsu saimnieciskajā dzīvē, kurā diletantisms raksturīgs kā galvenā saimniecības pārvaldes forma. Jo man personīgi ir grūti saprast, ko darīs uzņēmumu padomēs Saeimas deputāti, kuri agrāk nav strādājuši šajās nozarēs. Piemēram, ko "Ventspils naftā" pēkšņi meklē manis cienītais deputāts, pazīstamais kareivīgais zemnieku dumpja organizators Oskars Grīgs vai ko, vēl jo vairāk, tur darīs students Māris Vītols? Vai tas palīdzēs uzrakstīt viņam kādu kursadarbu universitātē? Protams, tādi centieni un vēlēšanās ir apsveicama no jaunā censoņa puses, bet diez vai tas ir lietderīgi valsts saimniecībai. Es vēl zināmā mērā varu saprast, kāpēc tik pievilcīga šķiet "Latvijas kuģniecība" pazīstamajam Latvijas burātājam Mārim Gailim, bet nav īsti skaidrs, vai par burātāju negatavojas kļūt arī makšķernieks, sevišķi Skandināvijā pazīstamais Aleksandrs Kiršteins. Protams, jebkurš alkoholisko dzērienu cienītājs jūtas ļoti zinošs par "Latvijas balzama" ražošanas problēmām. Tāpēc man personīgi nav šaubu, ka ar panākumiem šī uzņēmuma padomē darbosies, piemēram, Pēteris Tabūns vai Vidiņa kungs no "Tēvzemei un Brīvībai". Protams, ir interesanti arī redzēt, ka veidojas vesela jauna baņķieru plejāde. Piemēram, Inkēns, Rozentāls, Kauls, Dobelis, Požarnovs un daudzi, daudzi citi. Var būt, ka tas ir labi. Gandrīz jāsaka tomēr pie visa šī, ka varbūt par laimi padomēs palikuši arī daži "vecie vilki", kas tur darbojušies arī iepriekš, kas arī saka dažu kritisku vārdu par to, ka tagad tur pienāks jaunpienācēji, ko tad tie sapratīs, jo "vecie vilki" taču labāk visas lietas zina. Un tad mēs redzam, ka ir palikuši "vecie vilki" Uldis Osis, Vilis Krištopans, Kehris no "Latvijas ceļa", Roberts Zīle no "Tēvzemei un Brīvībai". Tas acīmredzot tātad stiprinās, veidos kodolu jaunajās šajās padomēs. (Starpsauciens no zāles: "Apmācīs jaunos.") Nav saprotams, kāda jēga ir šādām uzņēmumu padomēm, kurās tikpat kā nav profesionāļu. Ko tajās darīs šie daudzie politiķi? Kā viņi vadīs uzņēmumus? Kādus biznesa plānus izstrādās? Ir pārsteidzoši, ka darbam uzņēmumu pārvaldē netiek izvirzīti nekādi profesionāli kritēriji. Drīzāk būtu loģiski, ka tiesības darboties kāda uzņēmuma padomē, ja valsts uzskata, ka tas tiešām ir lietderīgi saimniecības vadīšanai, ka tad šādu uzņēmumu padomē varētu uzņemt pēc kādu attiecīgu kaut kādu mācību kursu pabeigšanas un atestācijas. Vai tiešām pie mums Latvijā prasībām pret uzņēmuma valsts pilnvarnieku vai padomes locekli ir jābūt zemākām nekā, piemēram, kaut vai pret notāru vai zemes mērnieku? No tiem mēs zināšanas prasām, bet, lai vadītu lielus, plaukstošus uzņēmumus, tur mums zināšanu nevajag. Pietiek ar partijas piederību. Apšaubāma ir, tiešām apšaubāma, jauno padomes locekļu darbošanās lietderība. Nav šaubu, ka politiķiem tiešām vajadzēs vismaz pusgadu, lai kaut cik izprastu tehnoloģiskos procesus un to saistību ar finansēm, saprastu uzņēmumu darbības principus. Un jāatgādina arī tas, ka vairākiem uzņēmumiem, starp citu, jau nesen padomes mainīja. Tātad atkal paiet zināms brīdis, pārgrupējas politiskie spēki, atkal mainām padomes. Un tā ik pa laikam. Piemēram, "Ventspils naftai" tika nomainīta jau, "Latvijas kuģniecībai", "Latvenergo", var sākt vēlreiz to darīt. Paradoksāli, bet, ķeroties pie aizvien jaunu un jaunu padomju veidošanas, diez kāpēc līdz šim neizvērtēja iepriekšējo uzņēmumu padomju darbību. Nu vai to pārstāvji sniegs kaut vai Saeimā šeit atskaiti par padarīto vai nepadarīto, par sasniegumiem un zaudējumiem, kāda jēga ir bijusi viņu darbībai šajās komisijās, kas to uzklausīs, kas to izvērtēs, analizēs, kur ir šo padomju ieteikumi, kā labāk organizēt uzņēmumu darbu, neviens tādus nav redzējis, jo tādu vienkārši nav. Jā, apetīte rodas ēdot, kārtējo reizi mēs varam pārliecināties, ka Latvijas valdošās koalīcijas politiķus acīmredzot interesē tikai ekonomiskās varas sniegtie labumi. Proti, nauda. Jo politiķiem, kuriem izdosies iekļūt šajās padomēs kā tādās gandrīz vai barotavās, cik zināms, dos arī papildu atalgojumu. Tā lielums gan tiek turēts noslēpumā, tāpēc mēs uzdodam konkrētu jautājumu, lai tas tiek darīts visiem zināms, bet tiek runāts, ka vidēji tas ir apmēram 200 - 500 latu mēnesī. (Starpsauciens: "Vairāk!") Ir bieži dzirdēts arī par kaut ko vēl citu, ka padomes locekļi saņem arī aploksnītes, kurās... ir teikts, ka nu ir tā, ne mazāk kā 1000 latu. Tātad redzēsim. Tādējādi redzams, ka deputāti, tādā veidā darbojoties šādās padomēs, pilnīgi droši nodrošinās sev ikmēneša sociālo pabalstu. Jo, nedod Dievs, citādi viņi nespēkā saļims un nespēs nospiest šeit balsojuma pogu sēžu zālē. Bet tā dēvētie mazie cilvēki - reņģu ēdāji vai zīgeristieši un tā tālāk, kā nu tiek lamāti visi tie, kas balsojuši par Tautas kustību "Latvijai", tie, protams, lai iztiek, kā māk. Gribu atgādināt, ka, pēc tiesu medicīnas ekspertīzes ziņām, 1995. gadā ir izdarītas 949 pašnāvības, tās izdarījuši trūkumā nonākuši cilvēki, un nosaluši 190 cilvēki. Precīzu ziņu par šogad nosalušajiem cilvēkiem vēl nav. Bet domājams, ka šā gada aukstajā ziemā diez vai to būs mazāk nekā pērn. Protams, bez tīri personīgiem centieniem papildināt savu kabatu saturu politiķu vēlmēm iekļūt uzņēmumu padomēs acīmredzot ir arī vēl citi iemesli. Ir aizdomas par sekojošo. Labi zinām, ka vēlēšanās daudzas partijas iztērēja simtiem tūkstošu latu. Tagad pienācis laiks pildīt saistības pret saviem sponsoriem. Nodarbojoties ar to, ko sauc par lobismu, dažādu komercstruktūru interesēs. Būtībā tā ir korupcija partiju līmenī. Mēs, frakcija "Latvijai", uzdodot šos jautājumus, gaidot konkrētas atbildes, domāju, varam skaidri un atklāti pateikt savu pozīciju. Mēs esam par godīgu profesionālismu, un mēs kategoriski noraidām šādu politizētu uzņēmumu padomju veidošanu. Mēs iestājamies par kompetentu profesionālu speciālistu iecelšanu uzņēmumu vadībā, kuri sagatavoti un atestēti darbam attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs. Un uzskatām, ka tur nav ko meklēt dažādiem politiskiem padomdevējiem - "poļitrukiem". Pat ja tie nāk no valdošajām partijām. Lai jau nu tomēr šie kungi darbojas politikā vai strādā šeit, Saeimā. Mēs frakcijas sēdē arī pieņēmām lēmumu un skaidri pasakām, ja kādam Tautas kustības "Latvijai" pārstāvim arī tiks oficiāls piedāvājums izvirzīt uz darbošanos kāda uzņēmumu padomē, mūsu atbilde būs viennozīmīga - nē. Tā ka šie mūsu jautājumi un šī mūsu nostāja nav tāpēc, lai panāktu kādu Tautas kustības "Latvijai" pārstāvja vietu tur, mēs vispār kategoriski principā noraidām šādu "poļitruku" padomju lomu un nozīmīgumu valsts saimnieciskās dzīves vadīšanā. Mūs neviens neuzpirks. Mēs pildīsim vēlētājiem dotos solījumus, aizstāvot godīgumu arī valsts ekonomikā, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kam klājas visgrūtāk. Un nesen Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Zīgerists aicināja Vācijas iedzīvotājus palīdzēt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šodien klājas visgrūtāk, kuri cieš trūkumu un pat badu. Šīs bezjēdzīgās politpadomes sistēmas vietā mēs piedāvājam cilvēkiem konkrētu darbu viņu labā.".
• 1996_03_14-seq381 language "lv".
• 1996_03_14-seq381 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q822919.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q16350881.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q3736450.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q1020384.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q1807079.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q183.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q16362569.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q3899540.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q1474484.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q1512969.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q969701.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q2021893.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q21011161.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q710198.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q16350162.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q17593744.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q944216.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q3133469.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q16363845.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q6497410.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q4337942.
• 1996_03_14-seq381 mentions Q47282.