Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq375> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq375 type Speech.
• 1996_03_14-seq375 number "375".
• 1996_03_14-seq375 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq375 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq375 spokenAs 29.
• 1996_03_14-seq375 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Ministru prezidenta Andra Šķēles ziņojumā par stāvoklī valstī ir teikts, ka Latvijas valsts ir bankrotējusi, tomēr Šķēles kungs un visas valdību veidojošās frakcijas spītīgi izvairās no bankrotā vainojamo cilvēku meklēšanas un saukšanas pie atbildības. Diemžēl šis novērojums pārāk labi sasaucas ar 6. Saeimas laikā valdošās politiskās elites centieniem valsti pārvaldīt ar tām pašām politiskā bandītisma metodēm, kā tas bija 5. Saeimas laikā. Varbūt tikai piefrizējot tās laika garam atbilstoši. Šobrīd kļūst redzams, ka viena no galvenajām Šķēles kunga vadītās valdības un to atbalstošo Saeimas frakciju politiskā bandītisma izpausmēm ir valsts īpašuma izsaimniekošana sevišķi lielos apmēros, ko valdība dēvē par masveida privatizāciju. Tautas kustībai "Latvijai" nav pieņemams tas, ka tādi valstiski svarīgi uzņēmumi kā "Ventspils nafta", "Latvenergo" un "Latvijas gāze", kā arī citi tiek par sviestmaizi vai pat maizi bez sviesta atdoti šībrīža politiskās elites darboņu un to sponsoru rokās. Latvijā šobrīd nav tādas naudas, lai varētu samaksāt par visiem privatizējamiem uzņēmumiem pienācīgu cenu, un godīgie ārvalstu investori šeit savu kapitālu neiegulda tādēļ, ka tie nevar iegūt šeit nepieciešamās tiesiskās garantijas savu ieguldījumu pienācīgai aizsardzībai, kā arī nevar pārvarēt Latvijas visslavenās ierēdniecības izliktās barjeras, bet pašreizējai valdībai jau nav vajadzīga godīgo ārvalstu investīciju ienākšana. Tā rezultātā uzņēmumi tiek atdoti tiem, kam Latvijā šobrīd kapitāls ir, un katrs var pats priekš sevis izvērtēt to, kādās rokās tas atrodas. Un mani izbrīna dārgo tautisko bāleliņu no "Tēvzemei un Brīvībai" un citu atbalsts šādai privatizācijai, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvijā milzīga privatizētā kapitāla daļa - speciālisti min pat 80% - atrodas nelatviešu rokās. Bieži vien tas ir Latvijas okupantu rokās. Un, kaut arī es nelieku starp šiem diviem pēdējiem jēdzieniem vienlīdzības zīmi, vai tad atdosim viņiem arī visu pārējo - enerģētikas kompleksu, lai kādā brīdī tas būtu mūsu ienaidnieku rokās vai piegādātu mūsu iestādēm vai mājām elektroenerģiju, vai ne un par kādu cenu. Es uzskatu, ka tā saucamā nacionālā bloka izlikšanās, neredzot kapitāla nacionālās struktūras veidošanos Latvijā, un no tā izrietošo secinājumu neizdarīšana ir viena no lielākajām šī bloka nodevībām pret latviešu tautu. Godātie deputāti, Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka visi būtiskie lēmumi par Latvijas valsts energokompleksu objektu privatizāciju - vai tos privatizēt, kā privatizēt - ir pieņemami plašas sabiedriskas diskusijas rezultātā, nevis šaurās elitārās ekonomiskajās un politiskajās aprindās. Tādēļ mūsos ir izsaukuši neizpratni un nosodošu vērtējumu līdzšinējie slēgtās aprindās pieņemtie lēmumi par "Latvijas gāzes", "Latvenergo" un "Ventspils naftas" nodošanu privatizācijai, un mēs lūdzam Ministru kabinetu paskaidrot pilnīgi konkrēti, vai un kā bija pamatoti šī Ministru kabineta lēmumi par valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze", valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" nodošanu privatizācijai, ja pat valdībā vēl joprojām tikai turpinās diskusijas par valsts lomu stratēģisko enerģētikas objektu kontrolē. Es citēju Krasta kunga atbildi šeit. Var jau būt, ka valdības ekonomisko "krusttēvu" spiediens attiecībā uz šo privatizāciju bija tik liels, ka šos lēmumus varēja pieņemt voluntāri, bez dziļākas un detalizētākas lietas būtības analīzes. Tā kā frakcija "Latvijai" tomēr uzskata, ka uzņēmumi "Latvijas gāze", "Latvenergo" un "Ventspils nafta" ir Latvijas valsts, nevis tikai valdības īpašums, tad mēs gribam zināt, kādā veidā un ar kādu mehānismu palīdzību valdība garantēs to, ka visā ar šo uzņēmumu privatizāciju saistīto lēmumu pieņemšanā tiks ņemts vērā plašas sabiedrības viedoklis un tās intereses. Un sabiedrībai ir šīs intereses, un ir šis viedoklis, kas brīžiem ir klajā pretrunā ar valdības ieņemto pozīciju. Palasiet presi, kas tiek rakstīts mūsu avīzēs. Respektēsim taču savas tautas tiesības netikt iedzītiem vēl tālāk nabadzībā un ekonomiskajā nebrīvē un respektēsim arī sabiedrībā izteiktos viedokļus. Godātie deputāti, vēl viens no aktuālākajiem liela mēroga jautājumiem attiecībā uz Latvijas energosistēmas un enerģētikas infrastruktūras nākotni ir jautājums par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta ņemšanu Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Ņemot vērā daudzos signālus pa dažādiem kanāliem par to, ka šis kredīta ņemšanas līgums tā pašreizējā formā nav lietderīgs nedz uzņēmumam "Latvenergo", nedz arī Latvijas valstij, frakcija "Latvijai" nolēma noturēt atklātu frakcijas sēdi, uzaicinot kompetentus speciālistus, kas varētu dot detalizētu izskaidrojumu pēc būtības pastāvošajām problēmām. Un jūs jau varat iedomāties, kas notika tālāk, un es aicinu visus - gan deputātus, gan ministrus, gan arī tos, kas mūs dzird pa radio, - pārdomāt, vai tas ir normāli un pareizi, ka šiem speciālistiem tika aizliegts ierasties uz frakcijas "Latvijai" sēdi un sniegt deputātiem jebkādu informāciju. Tādēļ mēs gribam no jums, Šķēles kungs, no jums, Krasta kungs, dzirdēt precīzu un detalizētu atbildi, kas un kādēļ aizliedza valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes locekļiem piedalīties Saeimas frakcijas "Latvijai" atklātajā sēdē par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes rekonstrukcijai ņemšanas lietderīgumu. Un vai valdība uzskata, ka tikai tai vienīgajai ir tiesības uz patieso informāciju par šī 76,2 miljoni ASV dolāru lielā kredīta ņemšanas apstākļiem un nosacījumiem. Tautas kustība "Latvijai" šādu informācijas uzurpēšanu valdības aprindās uzskata par noziedzīgu, jo šādā veidā valdošā kliķe līdzās tam, ka tā savā iekšienē atļaujas pieņemt lēmumus, kuru pozitīva ietekme uz valsts nākotni ir vairāk nekā apšaubāma, efektīvi cenšas novērst jebkuru kontroles iespēju pēc būtības. Es nezinu, cik ilgi vēl tautai pietiks pacietības paciest šo valdošo politbandītu mafiju un kurā brīdī var pienākt lūzuma punkts. Es arī aicinu visus cilvēkus būt modriem un uzmanīgiem, nedrīkst atļaut valdībai spert neatgriezeniskus soļus, kas iedzītu mūsu bērnus un mazbērnus parādu jūgā, kā arī radīt draudus Latvijas valsts drošībai. Vēl tikai pieņemt "atbilstošu" (pēdiņās) valstisku svarīgas informācijas aizsardzības likumu, ar kura iniciatīvu ir nācis Valsts prezidents Ulmanis un kurš paredz valdībai un ierēdņiem brīvas rokas informācijas pasludināšanai par dienesta noslēpumu, un valsts varas un tautas separācija jeb atsvešināšanās būs pabeigta pilnībā. Tautas kustība "Latvijai" ir pret šādu notikumu attīstības scenāriju. Godātie deputāti, savu attieksmi pret Saeimas deputātu tiesībām uz informāciju pēc būtības par valstī notiekošiem procesiem parādīs arī iepriekšējā Ministru prezidenta un ekonomikas ministra atbilde uz frakcijas "Latvijai" jautājumiem, kuru gan bija parakstījis ekonomikas ministra vietā Krištopana kungs. Un tādēļ mēs gribam pajautāt skaidri un gaiši un gribam arī saņemt precīzu atbildi, vai jūs uzskatāt, ka ar savu 5. marta vēstuli ar attiecīgu numuru jūs esat pienācīgi atbildējuši uz frakcijas "Latvijai" deputātu 29. februārī uzdoto jautājumu par pētījumiem un aprēķiniem, kas liecina, ka "Latvenergo" spēs atmaksāt no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizņemto kredītu? Un mēs jautājam, vai valdība savu lēmumu par valsts garantijām šim kredītam arī pieņem uz šādu "aprēķinu" (pēdiņās) bāzes, kuros parādās tikai atsevišķi voluntāri skaitļi par to, kāda it kā varētu būt ekonomija no kaskādes rekonstrukcijas īstenošanas pa gadiem dažādās pozīcijās, bet neparādās pilnīgi nekāda informācija par to, kāpēc šī ekonomija šajās pozīcijās būs tieši šāda? Visbeidzot "Latvenergo" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītlīguma sakarā mums ir jautājums, kāda ir motivācija tam, ka ievērojama naudas summa šā projekta realizācijai ir paredzēta izmaksāšanai ārzemju konsultantiem, un vai valdība šādu līdzekļu tēriņu uzskata par efektīvu un lietderīgu. Un visā šajā sakarā vēl varu nobeigumā tikai piezīmēt Saeimas Kancelejas brīnumaino darba prasmi, ka tā iemanās nozaudēt ar kurjeru piegādātu un deputātiem adresētu konfidenciālu materiālu, tas ir, līgumprojekta tekstu starp "Latvenergo" un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Šie deputāti, kam materiāls Kancelejas vainas dēļ nav piegādāts, ir opozīcijas frakcija "Latvijai", un katrs var mēģināt priekš sevis izdarīt attiecīgos secinājumus. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_14-seq375 language "lv".
• 1996_03_14-seq375 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q822919.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q193089.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q47182.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q3736450.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q3899540.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q488981.
• 1996_03_14-seq375 mentions Q21011161.