Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq29> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq29 type Speech.
• 1996_03_14-seq29 number "29".
• 1996_03_14-seq29 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq29 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq29 spokenAs 29.
• 1996_03_14-seq29 spokenText "Godātā Saeima! Gan pirms, gan pēc vēlēšanām arī mūsu Tautas kustība "Latvijai" gatavojās - ne jau opozīcijai. Gatavojās darbam valdībā - un vairākumā. Mēs izstrādājām savus principus, kā pieņemt likumus, kā organizēt saimniecību. Lai gan prese stāstīja, ka mums nekādu plānu nav, mums tie plāni bija ļoti nopietni, un viens no šo plānu pamatprincipiem... Jo, lai bērns piedzimtu labs un talantīgs, un normāls, ir jābūt kārtībā viņa iedzimtības molekulai. Un arī pamatprincipos, kurus mēs izvirzījām, bija šie nosacījumi, lai veidotos normāla saimnieciskā darbība, tirgus ekonomika. Viens no šiem nosacījumiem bija panākt, lai uzņēmējs netiktu nepārtraukti "raustīts" ar nezināmiem lielumiem - proti, atkal un atkal pārmaiņas nodokļos, atkal un atkal, gan akcīzes nodoklī, gan citos nodokļos, gan muitā, gan arī kaut kādos citos nosacījumos, kas ietekmē saimniecisko apriti, arī banku noteikumos. Mūsu plānā - lai gan skandināja, ka mums tāda plāna neesot, - bija paredzēts, ka mēs izvirzīsim vienu cilvēku, kurš strādātu valdībā (vai, iespējams, būtu neatkarīgs no valdības un no Saeimas) un rūpētos tikai par likumu koordināciju. Lai neiznāktu tā, ka viens iecer likumu, kas iedarbojas uz saimniecību tādējādi, ka paaugstina izmaksas par 5%, bet tad rodas vēl viens likums, kas tās paaugstina par 3%, un vēl viens - par 1%. Rezultāts: negaidīti izmainās visi biznesplāni, ir jāiztaisa tik daudz izmaiņu, ka... Varbūt - par 10% gadā, kā mēs zinām. Un varbūt pat 20%, kā rāda inflācija. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmējs nevar plānot tālāk par dažiem mēnešiem un šīs garās ceremonijas ar biznesplānu iesniegšanu kreditētājiem paliek pilnīgi bezjēdzīgi "karājoties gaisā": visi biznesplāni ir aplami ne tāpēc, ka tie nebūtu pareizi aprēķināti (kaut arī tas tā notiek), bet vienkārši tāpēc, ka biznesplānā jau nevar paredzēt, kas ienāks Saeimai un valdībai prātā attiecībā uz nodokļu, dažādu izmaksu palielināšanu. Kompjūteristi, datoristi, programmētāji saka, ka visnenosakāmākais, visvoluntārākais ir iedoma valdības un likumdevēju galvā. Tāpēc mēs bijām to visu paredzējuši, un es gribu konstruktīvi ieteikt šābrīža valdībai un jums, Saeimai, - ievērojiet šo mūsu principu, kaut ko dariet, lai jums nebūtu nekoordinēta nodokļu paaugstināšana, kas praktiski visvairāk sagrauj mazos uzņēmējus. Bet mazie uzņēmēji normālas demokrātijas zemēs ir galvenais demokrātijas noturētājs un galvenais veselīgas sabiedrības veidotājs. Tādā sakarā arī es pievēršos šim akcīzes nodokļa jautājumam. Akcīzes nodokli vajadzētu paaugstināt kā normālā demokrātiskā zemē - pakāpeniski, brīdinot vismaz gadu (bet vēlams - pat trīs gadus) iepriekš. Tātad - ar likumu pieņemt nodokļa pakāpenisku pieaugumu trijos gados. Tad varētu justies drošs gan uzņēmējs, gan arī valdība, ka nebūs nekādu pārspīlējumu, ne kritumu, ne krīžu, ne citādu nelaimju. Es to gribētu, tā teikt, likt jums pie sirds. Kopumā principā atbalstu vajadzīgās pārmaiņas nodokļu politikā, bet - tikai nepārkāpjot pāri šim nosacījumam. Jārēķinās arī ar to, ka, strauji paaugstinot akcīzes nodokli degvielai, vispirms tiks skarti tie ražotāji, kas patērē daudz šīs diegvielas, tie transportētāji, kas visvairāk transportē smagu kravu - pienu, maizi, un tas ir galvenais. Arī gaļa. Arī āboli. Tas ir pats galvenais. Citām precēm tas izmaksu pacēlums būs niecīgs vai tā nebūs vispār nemaz, turpretim taisni šīm precēm, kuras patērē mūsu trūcīgie, būs neapšaubāmi liels cenu pacēlums. Tātad šīs runas, kuras te dzirdēju, nav "pa tukšo". Šādā veidā tas būs sitiens trūcīgajiem. Kā Stašs man starpbrīdī teica, jārēķinās ar to, ka nabagie cilvēki brauc ar nabadzīgām mašīnām, kuras tērē divreiz vairāk benzīna nekā lepns BMW vai kāda cita mašīna. Tātad šāds cilvēks gribot negribot būs spiests iegādāties vairāk degvielas un līdz ar to - vairāk ciest. Bet ir vēl viena lieta. Mēs varam sagraut savu zvejniecību, kas ir viena no galvenajām nozarēm Latvijā. Ja runā par to, ka benzīna akcīzes nodoklis ir paredzēts galvenokārt ceļu sakārtošanai, tad zvejnieki pamatoti aizrāda, ka viņiem jau jūra nav jābruģē. Tātad viņiem tiks atņemtas iespējas konkurēt pasaules tirgū ar zvejniecības, tā teikt, produkciju. Viņi paliks bez jebkāda pretieguvuma. Vai par to ir domāts? Un vēl viens jautājums. Es piekrītu, ka vajag likvidēt haosu, kas valda attiecībā uz kustību pāri robežai. Bet vai nebūtu tomēr labāk neieviest tādus drakoniskus noteikumus, kas likvidē mazo biznesu šajā jomā? Vai tad tiešām tas nebūs izkontrolējams, ja mēs beidzot savedīsim savu robežu kārtībā, ieviesīsim normālu datorizāciju un pieslēgsim šos datorus pie tā paša mūsu vājā telefonu tīkla, pie kura tos var pieslēgt, kā saka tehniku zinoši cilvēki? Tādā sakarā es principā esmu pret šo likumprojekta galveno domu - pacelt akcīzes nodokli ar lēcienu. Un es domāju, ka tas nozīmē šā likumprojekta konceptuālu noraidīšanu. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_14-seq29 language "lv".
• 1996_03_14-seq29 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1996_03_14-seq29 mentions Q822919.
• 1996_03_14-seq29 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq29 mentions Q26678.