Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq16> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq16 type Speech.
• 1996_03_14-seq16 number "16".
• 1996_03_14-seq16 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq16 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq16 spokenAs 29.
• 1996_03_14-seq16 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie klātesošie! Šī likumprojekta aspektā es jūs lūgtu ieklausīties četrās pozīcijās, par kurām es gribu izteikties. Un pirmā pozīcija ir šī likumprojekta ekonomiskā nepamatotība. Kāda tam ir argumentācija? Argumentācija ir tāda, ka šī likumprojekta pamatojumā nav dota reakcijas analīze, kāda tam būs reakcija tautsaimniecībā. Finansu ministrs mums runāja šeit un izteica argumentus, sacīdams vienu vārdu "benzīns", un minēja arī mašīnas, ar kurām brauks. Bet šeit nav runa tikai par benzīnu. Būsim precīzi! Te ir runa par benzīnu, par dīzeļdegvielu un par to aizstājējproduktiem. Tas nozīmē, ka mēs a priori varam pieņemt, ka cenas celsies ne tikai degvielai. 20. gadsimta beigās visa tautsaimniecība ir saistīta ar degvielu, tāpēc cenas celsies absolūti visiem preču veidiem. Un tas nav noliedzams. Pašreizējie skaitļi, kas parādās presē un atsevišķo finansu cilvēku vērtējumos, ir no 1 līdz 25%. Šodien finansu ministra izteikumos mēs dzirdējām, ka viņam ir dati, ka būs pat par 150% šāds cenas pacēlums. Inflācija celsies neapšaubāmi. Mēs atsaucamies uz ieiešanu Eiropā. Tad, lūk, kā uz mums Eiropa skatīsies, ja šajā gadā mums inflācija celsies ar tik būtisku kāpumu? Tālāk - otrs jautājums. Ekonomiskās nepamatotības argumentācija. Tā ir atsauksme uz stāvokli Eiropas savienībā un uz šīs Eiropas savienības likmes apjomiem. Šeit tiek minēti tikai šīs likmes apjomi, vairāk nekas. Es ieteiktu ekonomistiem neaizmirst tādus koeficientus, kāda, piemēram, ir kopējo nodokļu attiecība pret algu, neaizmirst tādu koeficientu, kāda ir pensijas attiecība pret iztikas minimumu. Turklāt vēl ņemt vērā arī dzīves līmeņa kvalitāti Rietumos un pie mums. Nav nekāds noslēpums, ka pie mums ļoti daudziem cilvēkiem barība ir mazvērtīga, tie dzīvo neapkurinātās telpās un tamlīdzīgi. Es zinu ļoti daudzus pensionārus no tiem 650 000, kas ir mūsu valstī, daudzus pensionārus, kuri iztiek tikai no maizītes un piena. Un tad, ja pensija tiek nokavēta, kā tas tagad ir pieņemts, par divām trim dienām, tad šiem cilvēkiem naudiņas vairs neiznāk arī piena iegādei. Tāpēc atsaukšanos uz Eiropas savienības likmēm es te nosauktu par nekorektu, bet, latviešu valodā sakot - par nekaunīgu. Tas ir attiecībā uz šā likumprojekta ekonomisko nepamatotību. Es lūgtu ieklausīties arī otrā pozīcijā, proti, politiskā nepārdomātība. Mēs te pagājušajā nedēļā runājām par to - būt vai nebūt 8. martam kā atzītai svētku dienai, un daudzi cilvēki šeit uzstājās un teica, ka tas esot politisks jautājums, jo, lūk, Klāra un Roza savā laikā šos svētkus sākusi un Nadežda tos turpinājusi, tādēļ, lūk, politiski ideoloģiska invāzija apdraud Latvijas valsti. Ja mēs to saucam par politisku invāziju, tad, cienījamie kolēģi, kā mēs sauksim sekojošos aspektus politiskajā jomā? Un šie aspekti ir tādi: nacionālās ekonomikas pāreja cittautiešu rokās. Vai tas ir vai nav politisks jautājums? Stratēģisko uzņēmumu, gandrīz, var teikt, tautsaimniecības nozaru privatizācija. Tagad "poļitruku" padomju veidošana šajos uzņēmumos, pamatojot, it kā pamatojot, to ar politisko atbildību. Cienījamie kolēģi, es atgādināšu, ka par to politisko atbildību mēs jau dzirdējām divu valdību laikā. Divu valdību laikā, kad ekonomika mūsu valstī tika nodzīta līdz nullei. Kādu politisko atbildību šie cilvēki nes? Viņi arī šodien ir valdībā un nemaz nedomā par kaut kādu politisko atbildību runāt pagātnē, bet nākotnē gan. Un, ja šāda politiskā atbildība tagad sāksies uzņēmumu līmenī, tad kas paliks pāri no Latvijas ekonomikas? Tā ir korupcija, kas šodien mūs ir sagrauzusi. Ieņēmumu nesakārtotība, muita, nodokļi un tā tālāk. Tā ir dzīves līmeņa nemitīga pasliktināšanās, 650 000 pensionāru un ļoti daudzi maznodrošināti strādājošie cilvēki. Tas ir totāls alkoholisms mūsu valstī. Mēs avīzēs tagad lasām, ka, lūk, esam nonākuši tik tālu alkoholismā, ka mātes pamet savus bērnus pat viena līdz trīs gadu vecumā. Vai kāds no klātesošajiem man var uzrādīt faktus, kur dzīvnieku pasaulē tas tā notiek, izņemot patoloģiskus gadījumus? Cilvēku sabiedrībā mūsu valstī tas šodien tā notiek. Tātad alkoholisms pie mums šodien ir patoloģiskā līmenī, nerunājot nemaz par narkotikām un citām lietām. Tā ir sociālās... ne tikai nacionālās, bet sociālās spriedzes nemitīga palielināšanās. Ja Ulmaņa kungs atkal sāks tracināt cilvēkus Rīgas ielās, tad šis tracis būs daudz lielāks nekā iepriekšējo reizi. Lūk, tie ir politiskie aspekti, nevis runāsim par to, kādu neļķi vai, teiksim, tulpīti pasniedz vīrs savai sievai un vai tā ir mazāk vai vairāk noļukusi. Šie ir politiskie aspekti, kas apdraud mūsu Latvijas valstisko un ekonomisko neatkarību. Lūk, kur ir politika! Kāpēc mēs to izliekamies neredzam? Un, lūk, šī te akcīzes nodokļa ieviešana pasliktinās visus šeit manis nosauktos punktus otrajā pozīcijā. Šodien kādas citas valsts invāzija un okupācija ar ieročiem rokās ir mazvarbūtīga, bet, lūk, šī te ekonomiskā pakļautība ir ļoti, ļoti bīstama, un tā vēl nekur nav apkarota, bet plaši tiek piemērota. Kas te notiek - apzināta šādas invāzijas veicināšana vai profesionāls analfabētisms? Tāds ir jautājums politikas jomā. Tālāk - trešā pozīcija, kurā es aicinātu ieklausīties. Ir šī likumprojekta nesagatavotība no tīri formālās puses. Paskatīsimies Krištopana kunga parakstīto pamatojumu. Tur ir uzrādīti tikai un vienīgi plusi, un arī finansu ministra argumentācijā mēs dzirdējām tikai un vienīgi plusus, to, cik labi kļūs tad, it īpaši nabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, ja šo akcīzes nodokli palielinās. Tā nekad nav, ka ir tikai plusi bez mīnusiem. Mīnuss šeit neviens nav minēts šajā argumentācijā, tātad likumprojekts ir sagatavots vairāk kā vienpusīgi, tendenciozi. Bez tam šajā dokumentā, par kuru es runāju un kuru tūlīt citēšu, ir kuriozi, kas vispār šo likumprojektu padara par pašmērķi un anekdotes objektu. Pievērsiet uzmanību, lūdzu, Krištopana kunga parakstītā dokumenta pēdējiem diviem teikumiem. Citēju: "Ceļot akcīzes nodokli degvielai, vienlaicīgi iespējams palielināt valsts pamatbudžeta ienākumu daļu..." Un tālāk pasvītrots: "Šīs daļas palielinājums ļautu kompensēt budžeta iestāžu izdevumus, kas tām rastos sakarā ar degvielas cenu celšanos." Apburtais loks: celsim akcīzes nodokli tādēļ, lai kompensētu cenas, kas ir cēlušās šī akcīzes nodokļa palielināšanas dēļ. Tālāk vairs nav kur iet. Profesionalitātes apliecināšanas jomā tālāk nav kur iet. Visbeidzot ceturtā pozīcija. Ja tas ir tā, kur tad līdzekļus ņemt? Opozīcijai, saka, esot viegli šeit kritizēt. Nē, nav viegli, tā ir mūsu Latvija, un mēs visi iestājamies par viņas un viņas tautas labklājību, un mums nav viegli šeit runāt par negatīvajiem aspektiem. Es vienmēr esmu lepojies kaut vai ar vismazāko Latvijas sasniegumu, bet diemžēl pašreiz man bija jāsaka šie rūgtie vārdi. Es neko jaunu nepateikšu pašreiz, atkārtošu tikai to, ko citi izteica jau iepriekš, proti, par akcīzes nodokļa ievākšanas sakārtotību. Mums šajā Krištopana kunga parakstītajā dokumentā ir runa par to, ka, palielinot akcīzi, mēs iegūsim 15,4 miljonus 1996. gadā. Finansu ministra kungs mums teica, ka tie būs 30 miljoni. Un, lūk, citi dati. Kādā "Rīta buma" intervijā, kur uzstājās Krištopana kungs, viņš sacīja, ka 1995. gadā ir ievākti 50% akcīzes nodokļa par šo degvielu un ka tas sastādot 25 miljonus latu. Tālāk. Tautsaimniecības komisijā, apspriežot jautājumu par alkoholu, minēja datus 16-19 miljoni, kas netiek iekasēti. Lūk, kopumā jums ir 40 miljoni jau, kas tālu pārsniedz minētos 15 vai 30 miljonus. Tā ir muitas nesakārtotība. Es baidos teikt, bet ir visdažādākie skaitļi presē un tā tālāk, cik mēs zaudējam. Tā kā es nezinu aprēķinu algoritmu, es šos skaitļus nevaru minēt, bet tie ir vienkārši pārsteidzoši. Un es simtprocentīgi piekrītu Šķēles kunga dotajam valsts ekonomiskā stāvokļa vērtējumam, vienalga, vai tas kādam patīk vai nepatīk. Noslēgumā es gribu sacīt, ka, būdams opozīcijas pārstāvis, es visādā ziņā atbalstu Šķēles kunga aktivitātes un uzskatu, ka viņa darbības ievirze ir cerīga. Un cerīga tā ir vismaz divās pozīcijās. Es varētu minēt arī vēl citas, bet mans laiks šeit rit uz beigām, tāpēc minēšu tikai divas pozīcijas. Proti, vispārināti varētu sacīt, ka tā ir virzīta uz to, lai izpildvara patiešām izpildītu savas funkcijas. Otrkārt, tā ir virzīta uz ražošanas atjaunošanu. Tie ir divi tādi punkti, kas mums liek cerīgi raudzīties uz Šķēles kunga aktivitātēm. Vēlreiz atkārtoju: tās ir cerīgas, bet viņa komanda ir vāja. Par to liecina arī tādas lietas, par kurām man būtu jāsaka negatīvi vārdi, tajā skaitā arī par Grenctāli. Pēc satura es atbalstu šīs darbības neordinārā situācijā, bet es neatbalstu tās pēc formas. Un no tā izriet mācība vairākos punktos, kurus es diemžēl šeit negribētu izklāstīt, jo tas ir citas sarunas temats. Līdz ar to, noslēdzot savu uzstāšanos, es gribu aicināt noraidīt šo likumprojektu kā mūsu valstij, mūsu tautai naidīgu projektu. Paldies.".
• 1996_03_14-seq16 language "lv".
• 1996_03_14-seq16 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1996_03_14-seq16 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq16 mentions Q2660080.
• 1996_03_14-seq16 mentions Q193089.