Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_14-seq10> ?p ?o. }

• 1996_03_14-seq10 type Speech.
• 1996_03_14-seq10 number "10".
• 1996_03_14-seq10 date "1996-03-14".
• 1996_03_14-seq10 isPartOf 1996_03_14.
• 1996_03_14-seq10 spokenAs 49.
• 1996_03_14-seq10 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir iespēja runāt stundu. Es varbūt visu to stundu neizmantošu, jo šodien, es domāju, visi būs pietiekami saprātīgi, un līdz ar to man būs iespēja izskaidrot īsākā laikā, ko un kāpēc mēs darām. Izskaidrot, ka mēs to darām, pirmkārt, par labu nabadzīgajam iedzīvotāju slānim. Un es ļoti ceru, ka man izdosies to izskaidrot arī tā, lai pozīcijā esošās partijas - Latvijas Vienības partijas - viens no labākajiem speciālistiem - Valdmaņa kungs - tieši naudas jautājumos arī mainītu savas domas par to, ko viņš tikko teica, jo es gribu šeit pieminēt to, ka viņa tēvs iepriekšējās brīvības laikā bija finansu ministrs vienu laiku un, es domāju, ļoti stingri izturējās pret visādām ar naudu saistītām lietām un jautājumiem, tāpēc mēs cenšamies šodien darīt to pašu. Bet jebkuru jautājumu, ko mēs darām, mēs, protams, izskatām no vairākām pusēm. Mēs apskatām vispirms - un šī valdība ir tā, es domāju, kas to tiešām dara -, kādu slogu darītājs uzliks nabadzīgo iedzīvotāju slāņiem un kādu slogu tas uzliks tiem, kas var maksāt. Un, ja mēs runājam par akcīzes nodokli, tad mēs to dalām galvenokārt četrās daļās: mēs viņu dalām kā akcīzi par degvielu, par alkoholu, par tabaku un par dārgmetāliem. Tad, protams, mēs varam teikt, ka šo nodokli maksā tie, kuri vairāk vai mazāk var maksāt. Tie, kuri ar to nodarbojas. Šajā gadījumā es gribu mazliet vairāk pieskarties tieši degvielai un ar konkrētiem cipariem parādīt, kāda ir patiesā situācija ar akcīzes nodokļa maksāšanu par degvielu. Latvijā gada laikā akcīzi nomaksā par 730 000 tonnu degvielas, tātad kopā dīzeļdegviela plus dažādu marku benzīns. Par 730 000 tonnu, bet tajā pašā laikā Latvijas saimniecībai pēc pieticīgiem aprēķiniem ir nepieciešams 1 miljons 400 000 tonnu. 1 miljons 400 000 tonnu - tātad gandrīz divas reizes vairāk. Nu kas tad ir par lietu? Kāpēc tad tik traki ir bijis līdz šim, ka pusi neiekasēja? Tagad mums, it īpaši opozīcijas pārstāvji, ļoti skaļi adresē pārmetumus. Nu tad ņemiet un iekasējiet to atlikušo daļu! Jā, to mēs darām. Šim nolūkam mēs veidojam institūcijas, kas pakāpeniski to cilpu savilks un arvien vairāk iekasēs. Šajā gadījumā tiek veidota Akcīzes pārvalde, šajā gadījumā, ja mēs runājam par degvielu it īpaši, tiek ieviesta licencēšana, kuras, lai cik arī tas būtu dīvaini, iepriekšējo valdību laikā nebija. Tas ir pilnīgi nesaprotami. Es jums varu pateikt visiem, ka degvielu Latvijā kā vairumtirgotājas veda iekšā vairāk nekā 650 firmas, visi, kam nebija slinkums - vienalga, vai tās bija firmas, vai tur bija viens cilvēks, kas viens pats no Krievijas veda par brīvu dabūtu armijas to zaļo... veda visbiežāk tā, ka katrs veda, kā varēja un mācēja, un vispirms izlēja dažādās zemnieku cisternās. Zemnieku! Visādās - ieraktās zemē, caurās un necaurās, visādās mucās. Šeit es gribu piebilst, ka valstīs, kur ir kārtība, nedrīkst vairāk par vienu benzīna kannu 20 litru tilpumā glabāt. Ne mājā, ne garāžā. Un nekādu tādu bijušo "GSM", kā mēs zinām, kas bija dažādos kolhozos, šo degvielas un degmateriālu glabātavu, kuras tagad ir pārgājušas privāti vai pusprivāti saimniekojošu cilvēku rokās. Nekādu tādu vispār nedrīkst būt, jo tā ir pirmā vieta, kur var izcelties dažādi ugunsgrēki un dažādas nelaimes. Ir kārtība visur, jo ir iespējams to degvielu nopirkt, un zemniekiem ir iespējams, ja valdība tā nolemj, saņemt atpakaļ kompensāciju par akcīzes nodokli. Un arī šajā gadījumā attiecībā uz dīzeļdegvielu ir iestrādāts, ka visus šos 6 santīmus, kas ir klāt kā akcīze, zemnieki var saņemt atpakaļ. Valdmaņa kungs, zemnieki var saņemt atpakaļ! Un šeit tas mehānisms ir. Bet praksē ir cita situācija. Un tā prakses situācija ir tāda, ka zemnieki nenāk prasīt atpakaļ, neizmanto šo iespēju saņemt. Un kāpēc viņi nenāk to prasīt? Tāpēc, ka viņiem ir iespēja pieliet šīs cisternas, par kurām es jau teicu, kur pievedēji vakarā, krēslas stundās, pieved šo degvielu un izlej. Un izlej, protams, par mazāku cenu. Tādā gadījumā ko mēs tad darīsim? Piemiegsim acis un neredzēsim to, kas notiek? Nerunāsim par to, kas ir? Un šeit mēs uzdosim opozīcijas pārstāvjiem, it īpaši pašreizējai valdībai, jautājumu: kā tad tā - jūs negribat šo nodokli iekasēt? Es domāju, ka pirmais solis ir pareizs. Pirmais solis - tā ir licencēšana. Licences varēs saņemt tikai tie vairumtirgotāji, kuri ieved republikā gadā vairāk par 25 000 tonnu. Un, ja viņi šādu daudzumu ieved, tad viņi ir arī, tā teikt, vieglāk pārskatāmi, viņi ir Valsts ieņēmumu dienestam ļoti labi zināmi. Ja ir nepieciešamas kaut kādas atlaides, tad tās tur centralizēti var arī dot, varbūt uz īsu brīdi, par lielu summu... nomaksām... Pašreiz, pēc mūsu aprēķiniem, tādu vairumtirgotāju būs 30 līdz 35 - un es vēlreiz vēršu uzmanību - 650 vietā, pilnīga haosa vietā. Tagad sākas atkal iebildumi no otras puses, kas... Mēs parādām, ka šādā veidā mēs varētu krietni uzlabot akcīzes nodokļa maksāšanu. Sākas iebildumi no tiem, kas aizstāv šo pilnīgo haosu. Tie saka, ka mēs gribot kaut kādu monopolu šeit uztaisīt. Runa nav ne par kādu monopolu. Es vadīju 1993. un 1994. gadā privatizācijas komisiju, kas nodarbojās ar "Latvijas naftas" īpašumu izpārdošanu privātajiem. Tātad tieši mēs bijām tie, kas iestājās par to, ka šo monopolu vajag likvidēt. Un atcerieties, ka tajā brīdī 1993. gadā cenas samazinājās, un atcerieties, cik zemnieki bija pateicīgi par to! Tā ka tie soļi, kas ir izdomāti, nebūt nav tie nepareizākie. Tie soļi ir tādi, ka jāmaksā ir tam, kas var maksāt, jāmaksā ir tam, kas strādā, kas nodarbojas ar šo degvielas importu. Viņam ir jāmaksā, un ir jābūt tiem importētājiem pārskatāmiem. Pēc tam iekšējais tirgus valstī šo degvielu izplata tālāk, un šis iekšējais tīkls ir tik smalks un pārdomāts, ka jebkurš var ātri aizbraukt līdz kādam ielu stūrim pilsētā vai arī citā vietā ārpus pilsētas un šo degvielu dabūt. Nav jānodarbojas ar šāda veida visādu saimniekošanu pa kaktiem, pa krūmiem, ar sagādi, bet var nodarboties ar tiem jautājumiem, kas tiešām saimniekam ir jādara. Nevis jānodarbojas ar visāda veida slepenu pirkšanu par lētākām cenām. Līdz ar to - pirmais: tātad no šīs akcīzes nodokļa palielināšanas mēs plānojam ieņemt 30 miljonus latu, tas ir divreiz vairāk nekā pašreiz no degvielas akcīzes. Protams, var šeit nākt opozīcijas pārstāvji un stāstīt, cik sirsnīgi ir jāstrādā, lai uzlabotu šo kārtību. Es domāju, ka par kārtības uzlabošanas jautājumu es esmu atbildējis - attiecībā uz to, ko mēs darām šobrīd. Bet, ja mēs negribam mānīt Latvijas nabadzīgos cilvēkus, tad mums ir jāstrādā reāli, mums ir reāli, soli pa solim, jādara tie darbi, kuru rezultātā nauda nāk, nevis tikai jāsola, ka uzlabosim šo kārtību, ierakstīsim budžetā, kā mūs mudināja, akcīzes nodokļa milzīga pielikuma ciparus, uzreiz viņus sadalīsim, bet faktiski viņu nebūs. Tad rīt mēs nonāksim pie pilnīga bankrota. Tāpēc es domāju, ka šis solis ir ļoti pārdomāts, arī ejot uz Eiropu. Visi, kas sēž zālē, piekritīs, ka mums ir jāiet uz Eiropu, bet, es domāju, tikai daļa zina, ka Eiropā akcīzes nodoklis ir krietni lielāks un degviela ir krietni dārgāka, un, šo soli sperot, mēs tikai ļoti, ļoti maz tuvojamies tiem akcīzes nodokļa lielumiem, kuri pašreiz eksistē dažādās Eiropas valstīs. Un, ja mēs gribam uz Eiropu iet, tanī brīdī, kad mēs iestāsimies, šī robeža mums būs jāatver galīgi, tātad cenām mums ir jābūt izlīdzinātām. Bet ne jau tādā veidā mēs virzāmies uz cenu izlīdzināšanu, ka uzliekam kaut kam cenu, nerēķinoties ar cilvēku maksātspēju. Es gribētu teikt, ka tie 650 000 pensionāru, kas saņem šīs supermazās pensijas, - tie ļoti maz uztrauksies par to, ka ir palielināts akcīzes nodoklis. Arī mans tēvs ir to skaitā, kas man zvana, un, kad tiekamies, viņš runā par akcīzes nodokli un visu pārējo, bet tad es sēžos ar viņu pie galda un viņam parādu, ka cenas pieaugums ir tikai par 22%. Nevis šausmināties par tiem santīmiem, kas pielikti tikai pie akcīzes nodokļa... Nebaidīsimies un nešausmināsimies - netiek te par nezin kādiem 150% kaut kas palielināts! Pieliksim akcīzes nodokli visai degvielas cenai. Tāpēc es nebeigšu atkārtot un skaidrot, ka mēs pieliekam nodokli pie 21 santīma, nevis pie 4 santīmiem vai pie 2 santīmiem. Mēs pie 21 santīma pieliekam. Un, ja mēs pie 21 santīma pieliekam 6 santīmus, kā ir šajā gadījumā, tad tas ir 22% - labākajā gadījumā, un tie nav drastiski cenu palielinājumi, kas ir izdarīti, nerēķinoties ar cilvēku pirktspēju. Šajā gadījumā, kā es vēlreiz saku, tie pircēji būs tomēr tie, kas ar šīm mašīnām brauc. Un tie vecie cilvēki un tie, kas laukos brauc mazāk, kas divreiz gadā (varbūt pavasarī aizbrauc uz vasarnīcu un rudenī - atpakaļ) vai vēl retāk brauc, - tie cilvēki cietīs ļoti maz, bet tiem cilvēkiem, tātad pensionāriem, caur šo soli ir iespēja cerēt uz pensiju palielinājumu. Jo - kāds tad ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem? Pārdalīt naudiņu par labu nabadzīgajam slānim. Nabadzīgais slānis diemžēl pie mums ir ļoti liels un ļoti nabadzīgs. Vakar mēs pirmo reizi apspriedām budžeta projektu 1997. gadam. Es varētu žurnālistiem un, protams, arī jums, parādīt tādus materiālus - un es domāju, ka mēs tos arī pavairosim un jums izsniegsim, - kuros ir redzams, cik tad liels ir ienākums uz vienu cilvēku, skatoties no nacionālā kopprodukta pozīcijām. Latvijā tas ir 1300 dolāru uz vienu cilvēku gadā, bet tepat kaimiņvalstī Zviedrijā - 30 000 dolāru. Vairāk nekā 20 reizes vairāk - uz vienu cilvēku. Šādā situācijā mums ir ļoti rūpīgi jādomā, kā pārdalīt kaut ko par labu nabadzīgajiem. Šeit mēs nevaram nākt priekšā un tikai ar "urrā!" runāt, bez pamatojuma ar skaitļiem, un stāstīt, kādas šausmas mūs sagaida. Es gribētu teikt, ka šis solis ir solis, kas palīdz pārdalīt mantu par labu nabadzīgajiem. Un es gribētu lūgt, lai visi tie pensionāri, kas mani pašreiz klausās, tie, kuriem nav automašīnas, tie, kuri staigā vecos zābakos un pusplikām kājām, - lai tie visi raksta un izsakās, kāpēc tie šobrīd klusē, (Starpsauciens no zāles: "Biedz muldēt!") ja mēs gribam viņiem par labu iekasēt nodokli no tiem, kas brauc dārgās mašīnās. Bet šeit ir tāda situācija, ka diemžēl jebkurā brīdī kāds kāps tribīnē un apstrīdēs jebkuru lēmumu - vienalga, kuram slānim tas par sliktu būs. Jo jebkurā situācijā nodokļa palielināšana būs par sliktu kādam slānim. Šajā gadījumā tā ir par sliktu tiem, kas daudz brauc ar automašīnām, ar dārgām automašīnām, kuras tērē ļoti daudz benzīna, nevis par sliktu kādam nabadzīgam zemniekam, kas pāris reižu gadā brauc ar vecu mašīnīti, un zemniekam, kurš visu naudiņu, kas tiek uzlikta "pa virsu", saņem atpakaļ caur atmaksu, kā tas ir iestrādāts šajā likumprojektā. Vēl. Es domāju, ka mums nevajadzētu nevienu šeit baidīt ar lieliem inflācijas procentiem. Tieši šāda baidīšana ar lieliem inflācijas procentiem notika tad, kad vispār Latvijā pirmo reizi uzlika akcīzes nodokli. Pašreiz, pēc aprēķiniem, ko ir veicis Starptautiskais valūtas fonds un ko ir izdarījuši arī Finansu ministrijas speciālisti, inflācijas procents šā soļa rezultātā palielināsies par 1%. Par 1%. Lūdzu, to visi atzīmējiet! Un tad, kad tas būs noticis, tad arī paskatīsimies. Nešausmināsimies un nesāksim stāstīt visiem, ka visas pārtikas preces un visu pārējo pārvadā ar automašīnām! Labāk paskatīsimies uz to, kādā veidā un kāpēc mums ir sadārdzinājušies elektrības tarifi, parunāsim par šīm lietām, kur ir daudz kas jānoskaidro un kur ir daudz neskaidrību. Bet šeit viss ir ļoti skaidri. Šeit viss ir ļoti skaidrs un ar vienkāršiem skaitļiem viss ir rēķināms. Un, ja mēs varam šādā veidā ieņemt 30 miljonus latu, tad jebkurš ekonomists sapratīs, ka tas ir milzīgs atspaids valstij, kura visu laiku aizņemas naudu ar 30% un vairāk nekā 30% likmi gadā. Visu laiku mēs aizņemamies šādu naudu. Un pēc tam par šo naudu, kuru mēs aizņemamies ar lielu procentu likmi gadā, visi nodokļu maksātāji - arī jūs un es - maksā. Šogad mēs par šāda aizņēmuma ceļā iegūto naudu maksājam 57 miljonus latu, lai tikai atmaksātu atpakaļ procentus par to... un daļu... Šie 57 miljoni latu tiek izvilkti no jūsu kabatām, lai samaksātu šādu parādu, un mums nav cita ceļa, kā izdomāt paņēmienus, ar kuru palīdzību mēs varam samazināt šo procentu likmi, kura mums iekšējā tirgū jāmaksā par aizņēmuma veidā saņemto naudu. Kādā veidā mēs varam šo procentu likmi samazināt? Ir tikai divi ceļi: vai nu mēs izdomājam, ka iekasējam vairāk naudas, kas samazina mums budžeta deficītu, vai aizņemamies kaut kur ārzemēs stipri lētāku naudu un ar šo stipri lētāko naudu aizvietojam daļu no šīs iekšējā tirgū aizņēmuma veidā iegūtās ļoti dārgās naudas. Šobrīd mums ir iespēja aizņemties ārzemēs šādu stipri lētāku naudu, un tā ir krietni lielāka par 50 miljoniem dolāru. Mēs turpinām sarunas ar Starptautisko valūtas fondu, un te ir jāsaka paldies jums, kas nobalsojāt par šo budžetu, sapratāt, ka tas ir stingrs, tas ir ekonomisks, tas ir taupības režīma budžets. Paldies tiem, kas saprata šīs grūtības. Jūs nobalsojāt "par", un, pateicoties tam, mēs tagad varam turpināt sarunas ar Starptautisko valūtas fondu. Starptautiskais valūtas fonds noklausījās visus šos mūsu priekšlikumus, noklausījās arī to, ko es jums tagad stāstu par akcīzes nodokli. Tālāk. Mēs stāstām Starptautiskajam valūtas fondam par pasākumiem muitas darbības uzlabošanā. Tas nav šodienas darbības temats. Bet arī šeit jūs presē redzat mūsu izteikumus, kur mēs pieminam konkrētus miljonus un lēšam, cik mēs papildus ieņemsim. Un ja mēs vēl pieliekam tam klāt 3. un 4. punktu, kurā mēs apskatām iespēju kaut ko papildus iekasēt no neiekasētajiem nodokļiem, bet arī ne tādā veidā, kā... Ja, teiksim, kāds, kas gribētu nokritizēt pašreizējo valdību, iznāktu šeit priekšā un pateiktu: "Viņi nekā nedara! Nav iekasēts sociālais nodoklis - 72 miljoni. Ja jūs esat valdība, ņemiet un rīt no rīta iekasējiet!" - nu tad es gribētu dzirdēt no šiem padomdevējiem, kā tas izdarāms. Lai iesniedz kādu lappusi ar izklāstītiem punktiem, kā to izdarīt. Kā tad var iekasēt no tiem, kuri sen jau ir bankrotējuši, kuriem bieži vien fiktīvi ir uzskaitīti šie milzīgie parādi? Bet iekasēt ar stingriem paņēmieniem kādus 10 vai 15 miljonus - to gan var. Un jūs atkal drīz dzirdēsiet un presē lasīsiet par tādiem paņēmieniem, kas skars... piemēram, būs dažu rūpnīcu vadītāju atlaišana un citi šādi nepatīkami momenti, un tad, es domāju, atkal viena daļa deputātu stāsies stingrās aizstāvības pozīcijās un teiks, ka vajag kaut kā aizstāvēt, vajag nodokļus norakstīt un tā tālāk. Bet tad mēs netiksim pie naudiņas priekš pārdalīšanas par labu nabadzīgajam slānim. Un tāpēc es vēl beigās pieminēšu, ka Finansu ministrija un valdība ļoti nopietni domā par akcīzes nodokļa iekasēšanas uzlabošanu. Šādam nolūkam tiek veidota Akcīzes pārvalde un tiek veidots dienests, kuru mēs varētu nosacīti nosaukt par Finansu policiju, un šie dienesti un Akcīzes pārvalde strādās konkrētos virzienos. Galvenie konkrētie virzieni ir trīs: tabaka, degviela un alkohols. Tātad šajos konkrētajos virzienos šī cilpa tiks savilkta. Cita ceļa nav. Es varētu diezgan daudz runāt arī par alkohola akcīzi, bet tas, es domāju, šobrīd nav vajadzīgs. Es gribēju ar savu runu vēlreiz uzsvērt tikai to, ka mēs līdzekļus pārdalām par labu nabadzīgajam slānim - ņemam no tiem, kas spēj maksāt. Un, ja šajā maksātspējīgo slānī viens otrs, kas arī ir pensionārs, ir apvainojies un saka: nē, es esmu praktiski maksātnespējīgs, - tad ir jāsaprot, ka tomēr tas lielais vairums, kas brauc ar automašīnām, ir maksātspējīgi. Un tiem arī būs jāmaksā. Un tie maksās daudz vairāk. Bet tas nabadzīgais pensionārs, kas šobrīd par to uztraucas, - tas pensiju indeksēšanas rezultātā tomēr varēs cerēt dabūt kaut ko vairāk nekā šie izdevumi, kas viņam nāks klāt papildus. Tā ka es lūgtu gan deputātus, gan žurnālistus šādi skatīties uz šo jautājumu. Tātad šobrīd - no nabadzīgo slāņu pozīcijām. Paldies par uzmanību.".
• 1996_03_14-seq10 language "lv".
• 1996_03_14-seq10 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1996_03_14-seq10 mentions Q211.
• 1996_03_14-seq10 mentions Q193089.
• 1996_03_14-seq10 mentions Q159.
• 1996_03_14-seq10 mentions Q34.
• 1996_03_14-seq10 mentions Q3896841.