Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_07-seq71> ?p ?o. }

• 1996_03_07-seq71 type Speech.
• 1996_03_07-seq71 number "71".
• 1996_03_07-seq71 date "1996-03-07".
• 1996_03_07-seq71 isPartOf 1996_03_07.
• 1996_03_07-seq71 spokenAs 29.
• 1996_03_07-seq71 spokenText "Godātā Saeima! Mēs jau šodien pieredzējām, kā frakcijas "Latvijai" iesniegtos likumprojektus sviež atpakaļ. Man nav nekādu ilūziju, ka šis process turpināsies. Es tikai gribēju jums likt pie sirds vienu - ja jūs esat ievēlēti, beidzot ir jāsāk strādāt Latvijas labā un beidzot ir jānoliek pie malas opozīcijas nicināšana un visi citi jautājumi, kas jums šķiet prioritāri. Iemesli, kāpēc šie mūsu likumprojekti tiek mesti atpakaļ, dažkārt robežojas ar zinātnisku, bet dažreiz pat ar vienkāršu fantastiku. Šajā gadījumā atkal ir pienācis tas brīdis, ka likumprojekti tiek noraidīti. Es zinu to speciālistu lēmumus, tikai es nesaprotu, nekādi nesaprotu, kāpēc viņi nav izlasījuši mūsu motivējumu. Kāpēc vispār nav nopietnas analīzes, es te runāju konceptuāli. Varētu būt arī kaut kāda novirze, taču nav īsti pateikts, kā vajag un tā tālāk. Kāpēc konceptuāli paliek neaizsargāta mūsu Satversme? Es jums nolasīšu 59. panta mūsu varianta vienu punktu jeb daļu: "Atbildīgu valsts amatpersonu, kura ar savu rīcību pārkāpj Satversmi, ar to traucējot citu valsts institūciju darbu un radot sabiedrībā nedrošību, bet neradot smagas sekas, kā arī, ja Satversmes pārkāpumi notiek atkārtoti, bet bez jūtamām sekām, soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem vai ar sabiedrisku nopēlumu." Mēs zinām, ka bija viena atbildīga valsts amatpersona, kura pārkāpa Satversmi taisni divas reizes un gāja zem šī panta apakšā, un, lai gan mums nav Satversmes tiesas, bet mums ir parasta tiesa, mēs varētu pēc šī Kriminālkodeksa panta vismaz izteikt viņam sabiedrisku nopēlumu, kas, manuprāt, ir mazs sods. Par citiem punktiem nerunāsim. Mēs zinām, ka neviena valsts nevar droši justies, ja Pamatlikums netiek aizsargāts, nosakot sankciju un atbildību par šā Pamatlikuma pārkāpšanu. Kāpēc šis pants tiek konceptuāli noraidīts - to es nezinu. Mums ir vēl viens smags kriminālpants, ko mēs apsolījām saviem vēlētājiem - par valsts liela mēroga izlaupīšanu koruptīvas vai cita veida noziedzīgas darbības vai bezdarbības dēļ, kas radījusi dzīves līmeņa pazemināšanos vai stagnāciju, līdz ar to zemu dzimstību un tikumu pagrimumu. Par to mēs nosakām atbildību no 10 gadiem līdz mūža ieslodzījumam un arī naudas sodu. Un piemērot šim pantam atpakaļejošu spēku, jo ANO Ģenerālās Asamblejas 1968. gada 26. novembra konvencija paredz noilguma neatzīšanu šādiem noziegumiem. Un tur 4. pantā ir taisni teikts, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma, un arī preambula nosaka, ka par noziegumu pret cilvēci uzskatāma arī pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpšana. Šeit prasītas vēl smagākas sekas, ja būtībā ir iestājies valsts sabrukums, un mūsu iedzīvotāji būtībā ir uz izmiršanas robežas, ko mēs visi labi zinām. Uzskatu, ka, ja vēršas pret šādu likuma pantu, tad tā ir nenopietnība pret Latvijas nākotni. Viss tas bija uzrakstīts mūsu pamatojumā, kāpēc šādas izmaiņas un kāpēc šāds kriminālpants ir vajadzīgs. Mani uztrauc tas, ka arī šobrīd jūs, kolēģi, neklausāties, ko es runāju. Iespējams, ka jūs neizlasījāt arī mūsu motivāciju. Tad vēl tur ir divi panti. 68. c pants... . Ā, tas bija 68. 4. pants, ko es minēju. Tad ir vēl 82. 2. pants - ieviest to jaunu, kur paredzēta atbildība par dokumentu nozaudēšanu. Mēs šobrīd zinām, ka... teikšu skaidri, ir simtiem krimināllietu, kuras tā arī netiek virzītas tālāk vai tiek izbeigtas tāpēc... ka gudrie uzņēmēji, kuri savāca no iedzīvotājiem naudu, bankas un citāda veida uzņēmēji netiek saukti pie kriminālatbildības tikai tāpēc, ka viņiem ir kaut kur tie dokumenti pazuduši. Un nav kriminālpanta, kas sodītu par dokumentu pazaudēšanu, bet ir kriminālpants, kas soda par tīšu dokumentu slēpšanu. Bet te subjektīvā puse - tīša slēpšana - ir jāpierāda, kuru praktiski nav iespējams pierādīt apstākļos, kad viņš vienkārši... varbūt aiz aizmāršības šos dokumentus tur mājās vai aiz aizmāršības ir izmetis to portfeli kaut kur izgāztuvē vai sadedzinājis. Tas ir jāpierāda. Bet principā normālā zemē par dokumentu nozaudēšanu ir kriminālatbildība. Ja šo likumprojektu konceptuāli noraida, tas nozīmē, ka mēs, kolēģi, visi vai vairākums, kas balsos par to, atbalstīs dokumentu zaudēšanu un šo vainīgo cilvēku nesaukšanu pie kriminālatbildības, visu to, kuru lietas jau ir iesāktas un stāv Prokuratūrā vai jau ir atteiktas kā nepierādāmas. Kāpēc šāda nekārtība jāatbalsta konceptuāli - to es nesaprotu, un tie ieteicēji, es domāju, arī nav nopietni. Un Druvas kungs varbūt varēja būt nopietnāks un paprasīt, un diskutēt ar šiem ieteicējiem, kāpēc vajag konceptuāli noraidīt, kāpēc tad viņi īsti noraida, jo viņu rakstiskajās atbildēs, kuras arī es esmu lasījis, šī normālā loģiskā pamatojuma nav, kāpēc vajag noraidīt valsts Krimināllikuma sakārtošanu. Kriminālkodeksu jau izstrādājot... bet mēs zinām, cik ilgi to izstrādā - man gribas teikt tā, ka mēs turpmāk uzdosim jautājumu, cik ilgi tad beigu beigās stādīs to Kriminālkodeksu, jo tad, kad jau viss būs izzagts un visi būsim jau morāli degradējušies... Nu padomājiet par to! Tad vēl mums bija viens pants. Tā bija vesela pantu pakete. Tā ir ziņu slēpšana no tautas. Kriminālatbildība par ziņu slēpšanu no tautas. Mēs zinām šādu stāvokli, ka joprojām pat deputāts nevar uzzināt, cik peļņas iegūst "Ventspils nafta". Mēs to izmantojam tikai tāpēc, ka normāli cilvēks - ne žurnālists, ne vienkārši pilsonis - nezina, jo nav nekādas caurspīdības mūsu valsts institūciju darbībā. Neviens par to neatbild, ka ziņas tiek slēptas, neviens par to neatbild, ka mums nedod šos datus. Es esmu vairākas dienesta vēstules uzrakstījis ministrijām un citām struktūrām, bet neesmu saņēmis nekādu atbildi. Tāpēc mēs esam spiesti šeit rakstīt desmit deputātu parakstītus jautājumus, nogurdināt jūs, tērēt dārgo laiku, kad minūte maksājot 300 latu, tāpēc, lai izspiestu, un, kā jūs redzējāt, tā izspiešana arī ļoti neveicas, jo vienkārši neatbild uz jautājumiem. Un es domāju, ka, ja nākošo likumprojektu noraidīs, mēs būsim spiesti par neatbildēšanu vai par tīšu dezinformēšanu, arī par parasta cilvēka tīšu dezinformēšanu, domāt par kriminālatbildību šinī gadījumā, jo jautājums kļūst ļoti nopietns, - vai nu mēs iesim uz demokrātiju, atklātību un caurspīdību, vai arī mēs zaudēsim tautas uzticību pilnīgi. Es saku "mēs" tāpēc, ka es tiešām esmu deputāts un jūtu līdzi kaunu visu deputātu dēļ. Un, kad mēs aizejam kaut kur pie tautas, un mēs sākam braukt daudz, mums saka tā: "Jūs tur... jūs to izdarījāt." Tāpēc es saku: "Lūdzu, kolēģi, kļūsim godīgāki, nopietnāki, risināsim valstiskus jautājumus, nevis tā kā Kiršteins vai Dobelis te personīgiem jautājumiem savās runās notērē apmēram 90 procentu laika." Es domāju, ka par to arī vajadzētu kaut kādu atbildību, lai mēs beidzot sāktu strādāt. Lūdzu, atbalstiet vismaz otrajā lasījumā līdz... pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Es ceru, ka beidzot mēs normāli sāksim strādāt. Paldies par uzmanību!".
• 1996_03_07-seq71 language "lv".
• 1996_03_07-seq71 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1996_03_07-seq71 mentions Q822919.
• 1996_03_07-seq71 mentions Q211.
• 1996_03_07-seq71 mentions Q2498135.
• 1996_03_07-seq71 mentions Q47423.