Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_07-seq210> ?p ?o. }

• 1996_03_07-seq210 type Speech.
• 1996_03_07-seq210 number "210".
• 1996_03_07-seq210 date "1996-03-07".
• 1996_03_07-seq210 isPartOf 1996_03_07.
• 1996_03_07-seq210 spokenAs 68.
• 1996_03_07-seq210 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ja tā atklāti runā, es neticu, ka daudzi nobalsos par šo projektu, to es pilnīgi labi saprotu, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam izlikties, ka šīs problēmas nav. Un ir labi, ka šoreiz ir šāds mūsu piedāvājums. Jebkurā gadījumā es gribētu aicināt balsot par šo dokumentu. Un tas varbūt ietekmēs kaut kādā veidā paātrinātu šo problēmu risināšanu. Jo šis dokuments jau nav tapis tā vienkārši - mums ienāca prātā atbalstīt mūsu kaimiņvalstu pilsoņus. Šis dokuments tapa pēc tam, kad mūsu frakcijas pārstāvji vairākkārt tikās Jelgavā, Liepājā, Bauskā un citos Latvijas dienvidu rajonos it īpaši ar lietuviešiem, kuri paši mūs uzaicināja pārrunāt šīs problēmas. Redzat, mēs ļoti skaisti nezin kāpēc visur runājam par Baltijas vienotību. Sakiet, lūdzu, kad izpaužas praktiski šī Baltijas vienotība? Viņa izpaužas parasti tad, kad tiešām kādreiz mums draud ārkārtīgi nopietnas briesmas, tad mēs to atceramies. Kādreiz tā bija kopīga padomju iekārtas kritizēšana, pat lamāšana, tur mēs ļoti ātri atradām kopīgu valodu. Arī Atmodas laikā, tiešām, bet šai vienotībai vajadzētu izpausties ikdienā, bet ikdienā izpaužas diemžēl pat dažu zivju sugu ķeršanas vai neķeršanas strīdi, strīdi par vienas vai otras salas vai pussalas statusu un tā tālāk. Jā, diemžēl praktiski šīs vienotības paudēji savu darbību ļoti reti parāda, lai gan, ja mēs atceramies vēsturi, tad jau 1919. gadā Latvijā bija šāda latviešu virsnieku un dažu politiķu grupa. Ja nemaldos, šī grāmata saucas "Bez piecām minūtēm divpadsmit", kuras autors bija Liberta kungs. Un jau toreiz, 1919. gadā, runāja par Baltijas valstu sadarbību un nākotnē varbūt par kādu valsti, kurā varētu iekļaut šīs Baltijas tautas. Vienotu valsti, kaut federāciju. Tā ka acīmredzot šīs problēmas ilgus gadus nav bijušas svešas cilvēkiem, kuri ir sapratuši, ko nozīmē kopīga darbība. Un šis dokuments dažādā veidā skar tieši pēdējo, varētu teikt, kopīgo traģisko posmu mūsu valstu likteņos, represijas pret mūsu triju Baltijas valstu pilsoņiem 1940. gadā un turpmāk. Un padomājiet par šo īpatnējo stāvokli, kādā atradās Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kas bija piespiedu kārtā izvesti. Par viņu likteņiem, domāju, varētu atsevišķi runāt. Pēc tam viņiem nav tiesību atgriezties savā dzimtenē, un viņi meklē iespēju apmesties pēc iespējas tuvāk savai dzimtenei, un šeit tomēr bija viņiem kaut kāda pazīšanās, radi, draugi. Un tā viņi, tās divas paaudzes, šeit iedzīvojās un dažādā veidā sadarbojās ar Latvijā dzīvojošajiem, bet tagad, lūk, viņiem ir šīs dažnedažādas problēmas. Jā, es saprotu, ka šis represēto loka paplašinājums rada papildu problēmas, pilnīgi pareizi. Lai būtu šis mūsu ierosinājums, lai būtu šis negatīvais balsojums, un tas varbūt ir pilnīgi saprotams, jo katrs savu motīvu vadīts te balsos, bet kāda būs tālākā darbība? Vai noliksim plauktā šo dokumentu un izliksimies, ka šīs problēmas Latvijā vispār vairs nav un nedarīsim neko? Šeit tomēr ir jārunā par šo mūsu vienaldzību kārtējo reizi, kāda varētu pēc tam atkal izpausties. Protams, daudz kam var piekrist šajā atzinumā, un man nedaudz smaidu izraisa šī uzmanības vēršana, ka, lūk, starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju, ar Vācijas Federatīvo Republiku un tā tālāk, vēl iesaistot ASV un Liebritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, varētu risināt jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu. Protams, to vajag darīt, neviens jau par to nešaubās, bet ir tikpat skaidrs, ka tas nevis gadiem, bet gadu desmitiem var risināties. Lūk, nenoliedzot šo darbību, ir jāpadomā par citām darbībām. Paldies Dievam, ka komisija tomēr ir uzskatījusi, ka šis dokuments ir bijusi ierosme. Paldies Dievam! Labi vismaz, ka ir kaut vai tā. Tas varētu būt, iespējams, sasniegums, un tomēr es nekādi nevaru piekrist, ka tad, ja mēs runājam par savām kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju, mēs uzreiz pieliekam klāt citu valstu pilsoņus. Nu nevar salīdzināt un nolikt pilnīgi uz viena plaukta Lietuvu, Igauniju un, teiksim, Krieviju vai kādas citas valstis. Krievijā izveda, un krievi varēja atgriezties, lietuvieti vai igauni izveda no viņa dzimtenes, bet viņš savā dzimtenē nevarēja atgriezties. Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tā ka šis balsojums, protams, ir pārbaude, cik nu, varētu teikt, asi kurš skatās uz šo problēmu. Atkārtoju, ka šis ir tikai piedāvājums pirmajam lasījumam. Lūk! Un, ja ir noraidījums šādam problēmas risinājumam, tad es ļoti labprāt gribētu redzēt piedāvājumu, varbūt līdzīgu tam, ko komisijas pārstāvji šeit izteica, vai arī citu, kā mēs paātrināti varam šādas problēmas risināt, vai vienkārši mehāniski nobalsosim un izliksimies, ka šīs problēmas joprojām nav. Paldies.".
• 1996_03_07-seq210 language "lv".
• 1996_03_07-seq210 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q211.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q37.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q191.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q1020384.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q39731.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q159.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q183.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q179830.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q5244326.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q128499.
• 1996_03_07-seq210 mentions Q2484354.