Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_07-seq200> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1996_03_07-seq200 type Speech.
- 1996_03_07-seq200 number "200".
- 1996_03_07-seq200 date "1996-03-07".
- 1996_03_07-seq200 isPartOf 1996_03_07.
- 1996_03_07-seq200 spokenAs 46.
- 1996_03_07-seq200 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Vēlos izteikt savas domas un atbalstu ierosinātajiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Iesniegtie grozījumi lielā mērā ir tiešām, kā jau Endziņa kungs šeit minēja, praktiskās darbības veicināti un rosināti, jo daudzu maksātnespējīgo un likvidējamo uzņēmējsabiedrību administratori un likvidatori... lielā mērā viņu darbs šajā svarīgajā parādu piedziņas procesā ir paralizēts caur to, ka tiesas atsakās pieņemt prasības pieteikumus pret parādniekiem, pamatojot ar to, ka par to nav nomaksāta valsts nodeva. Lai nomaksātu visas pieprasītās valsts nodevas, daudzos gadījumos šīm maksātnespējīgajām un bankrotējošajām uzņēmējsabiedrībām būtu jāiztukšo pilnībā visa sava kase un būtu nepieciešams atdot valstij pat to naudu, kuru varētu izmaksāt cietušajiem kreditoriem un noguldītājiem. Jau pagājušā gada decembrī četru izputinātu banku - bankas "Baltija", Topbankas, bankas "Olimpija" un bankas "Credo" - administratori un likvidatori vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar vēstuli, kurā lūdza pieņemt lēmumu par maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu atbrīvošanu no valsts nodevas, kas maksājama, sniedzot prasības tiesu iestādēs. Tomēr saglabājas esošā kārtība, kas ir noteikta ar likumu, - proti, ka bez valsts nodevas samaksāšanas lieta izskatīšanai netiek novirzīta, - un līdz ar to tiesai un tiesnešiem nebija likumīga pamata atbrīvot no valsts nodevas. Taču šeit ir zināma duāla situācija mūsu likumdošanā, jo Latvijas likumdošana nosaka arī to, ka viens no administratoru un likvidatoru galvenajiem uzdevumiem ir parādu piedziņa (turklāt ne jau tikai formāli veicot šo pienākumu, bet veicot to ar noteiktu mērķi - atgūt pēc iespējas vairāk naudas, ko atmaksāt kreditoriem). Bet pašreizējā situācijā, kad bankrotējošai bankai jānomaksā valsts nodeva, kas bieži vien skaitāma ne jau simtos, bet gan daudzos tūkstošos latu, likvidatoram stipri vien jāapdomā, vai vispār ir iespējams sākt tiesu darbus pret parādniekiem. It īpaši tāpēc, ka pat pozitīvs tiesas lēmums nenodrošina nedz parādu, nedz iemaksātās valsts nodevas atdabūšanu. Un līdz ar to zaudējumos jāraksta ne tikai zaudētais kredīts, bet arī valstij pārskaitāmā nodeva. Daudzi administratori un likvidatori lietas, kuras paredzēts iesniegt tiesā, sagrupē: tās, kur ir diezgan labas iespējas šo naudu atgūt, un tās, kuras ir mazāk perspektīvas, - un šīs pēdējās tad aiztur un reāli neiesniedz tiesās, jo nav viņu rīcībā tādu līdzekļu, lai nomaksātu šo valsts nodevu. Tā ka valstij ir jābūt zināmā mērā atbildīgai un ir jāsekmē jeb jāatvieglina šo parādu piedziņa no banku un uzņēmējsabiedrību debitoriem. Bet es uzskatu, ka šeit šajā grozījumā ierosinātais (proti, pēc motivēta iesnieguma tiesa vai tiesnesis ļautu atlikt valsts ienākumos piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, sadalīt to termiņos vai samazināt līdz 100 latiem) zināmā mērā ir kompromiss attiecībā pret to prasību, kuru savulaik ir izvirzījuši administratori un likvidatori, - vispār atbrīvot šīs maksātnespējīgās un bankrotējošās uzņēmējsabiedrības no valsts nodevas. Līdz ar to es arī lūdzu kā šādu kompromisa risinājumu atbalstīt Saeimas deputātu iesniegtos grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā. Paldies.".
- 1996_03_07-seq200 language "lv".
- 1996_03_07-seq200 speaker Maris_Vitols-1972.
- 1996_03_07-seq200 mentions Q822919.
- 1996_03_07-seq200 mentions Q211.
- 1996_03_07-seq200 mentions Q39731.
- 1996_03_07-seq200 mentions Q42735.
- 1996_03_07-seq200 mentions Q16353916.