Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_07-seq112> ?p ?o. }

• 1996_03_07-seq112 type Speech.
• 1996_03_07-seq112 number "112".
• 1996_03_07-seq112 date "1996-03-07".
• 1996_03_07-seq112 isPartOf 1996_03_07.
• 1996_03_07-seq112 spokenAs 29.
• 1996_03_07-seq112 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu uzlikt dažus punktus uz "i". Proti, tā nu ir sanācis, ka mūsu rīcībā ir nodoti divi atšķirīgi dokumenti, kas ir fiksēti kā nr. 267 un nr. 439. Par abiem šiem dokumentiem kopā ierosinājumi ir trijos virzienos. Pirmais virziens ir - svīrot 21. panta ceturto daļu. Nu te no Zaķa kunga teiktā izriet, ka ierosinātāji it kā noņem šo savu priekšlikumu. Šajā ceturtajā daļā, starp citu, ir rakstīts, ka ekspertu komisijas locekļi pēc viņu demokrātiskas ievēlēšanas paraksta dokumentu, kas būtu kā godprātības dokuments, ka viņi strādās gods godam. Tā, protams, ir formālā puse, un šīs daļas izņemšanai no likuma varētu arī piekrist. Tālāk ir sacīts, ka... ir rediģēts 23. pants, tur nomainot Augstāko padomi ar Saeimu un Ministru padomi - ar Ministru kabinetu. Arī tas ir saprotami, tikai šajā priekšlikumā ir nesaprotami tas, kāpēc daudzos citos pantos šīs izbijušās institūcijas ir vēl palikušas spēkā. Es minēšu, piemēram, šādus pantus. Vispirms par Augstāko padomi. Tā ir 2., 16., 19. pantā un tagad izlabotajā 23. pantā. Vēl vairāk ir attiecībā uz Ministru padomi. Tā vēl joprojām parādās 2., 10., 15., 16., 19., 21. un 25. pantā. Ja jau mēs mainām uz atbilstošajiem institūciju mūsdienu nosaukumiem, tad tas būtu jāmaina visos pantos. Es domāju, tas būtu loģiski. Var būt, ka tā ir paviršības kļūda, un tai nebūtu konceptuālas nozīmes, bet tagad ir trešais priekšlikums, kuram ir konceptuāla jēga. Un tas ir - 21. pantā svītrot piekto daļu, tas ir, piekto rindkopu. Zaķa kungs jau nolasīja, taču, ņemot vērā tās svarīgumu, es nolasīšu vēlreiz šo rindkopu, tāpēc ka īsti nav saprotams, kas ar kuru daļu ir domāts, jo šīs daļas likumā par zinātnisko darbību diemžēl nav numurētas, un te mēs varam saprast visdažādāko. Viens - to, otrs - to rindkopu. Lūk, šī koriģējamā rindkopa skan tā: "Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personīgi pieteikties zinātnieki, kuri bijuši ekspertu komisiju vai Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki." Lūk, tāda ir būtība. Šis pants tiek izņemts ārā. Un tagad, cienījamie kolēģi, es uz mirkli aicinu jūs domās atgriezties vēsturē - 1992. gadā, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību. Tas bija laiks, kas ir vēl barikāžu apdvests, tas bija laiks, kad mūsu cilvēkiem un arī zinātniekiem bija galīgi apnikusi administratīvā sistēma, atsevišķās elitāro cilvēku grupiņas, kuras zinātnē noteica visu no "a" līdz "z" un no kurām bija atkarīgi ierindas zinātnieki. Tas bija apnicis līdz kaklam, un sākās aktivitātes Latvijas Zinātnieku savienībā un citas aktivitātes, kuru rezultātā tad arī ir dzimis 1992. gadā šis likums par zinātnisko darbību. Un, lūk, lai novērstu iespējamību atkal izveidoties kādai elitārai čupiņai, atvainojiet par izteicienu, tika iestrādāts tieši šis pants. Un šajā pantā ir divas daļas. Pievērsīsim tām uzmanību. Pirmajā daļā ir teikts, ka nevar ievēlēt zinātniekus, kuri ir bijuši divus iepriekšējos termiņus, un pret to nevarētu iebilst, bet tad seko galvenais: "... kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki". Lūk, tāda ir pirmā daļa par tiem ierindas zinātniekiem, kurus patiešām pasaulē vērtē un vērtēs nākošajās paaudzēs pēc tā, ko viņi ir izdarījuši un atstājuši pēc sevis. Neviens neapšauba viņu profesionālo kompetenci, kā arī godaprātu, un tie patiešām varētu turpināt savu darbu arī trešajā un ceturtajā pilnvaru laikā, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, kā jau Zaķa kungs pasvītroja, ka šīs ekspertu padomes tiek demokrātiski ievēlētas. Vēl vairāk - tādā gadījumā iepriekšējo ekspertu padomju pieredze tiktu pārnesta un turpmāk nodota tiem, kuri ienākuši no jauna, viņiem būtu vieglāk iekļauties šajā darba apritē, bet kardināli nevar piekrist... Es esmu ar ļoti daudziem ierindas zinātniekiem runājis, tādiem pašiem, kāds es esmu, kas nekad nav kaut kādu vadošu amatu ieņēmis zinātnē, uzskatīdams to par nevajadzīgu, un, lūk, visi ir vienisprātis, ka šeit zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem nebūtu jādarbojas, nav jādarbojas. Un tam ir vairāki pamatojumi. Viņiem jau tā ir, ko darīt, bet galvenais ir, lai saglabātu 1992. gada garu, kas diktēja šī likuma pieņemšanu tādā redakcijā, kādu mēs šodien apskatām. Un, proti, lai atkal pie to svarīgo funkciju veikšanas, ko veic šīs ekspertu komisijas - un galvenā viņu funkcija ir sadalīt granta līdzekļus tādiem vai citādiem projektiem, protams, konkursa kārtā -, lai atkal tur nesēdētu attiecīgo iestāžu vadītāji un vienlaicīgi ar viņiem šo iestāžu cilvēki, kuri tomēr, kā pieredze rāda, viena daļa ietekmējas no sava priekšnieka klātbūtnes. Kamdēļ tas ir vajadzīgs? Vai tad mums Latvijā zinātnieku trūkst, - mums ir 14 ekspertu padomes pašreiz, - lai katrā nozarē 5-6 godprātīgus cilvēkus ievēlētu bez attiecīgo zinātnisko iestāžu vadītājiem vai viņu vietniekiem? Vai tik nabaga ir palikusi Latvijas zinātne ar tiem dēliem un meitām, par kuriem priecājas starptautiskajās konferencēs, kā nupat iepriekšējais runātājs to norādīja? Es domāju, ka mēs neesam tik nabagi, un šeit var piekrist ierindas zinātnieku viedoklim, ka šeit administratoriem nu nevajadzētu atrasties. Tajā pašā laikā neviens viņus nenoniecina par "nepareizām personām", bet, ja zinātniskās iestādes vadītājs vienlaicīgi ir arī personība zinātniskajā darbībā, neviens pret viņu nav vērsies un nevērsīsies kā pret kaut kādu liekēdi vai kaut ko tamlīdzīgu. Lūk, ja mēs piekrītam attiecībā uz šo ierindas zinātnieku iespējām turpināt darbu trešajā, ceturtajā un tālākajos termiņos, tad es būtiski pievienojos ierindas zinātnieku... daudzu ierindas zinātnieku domām, ka vadītāji vai viņu vietnieki tur neiederētos, lai neveidotos atkal šī elite, ka vieni un tie paši cilvēki nosaka no "a" līdz "z". Lūk, tādi ir tie mani uzskati. Un kāds tad ir rezultāts? Es ierosinu deputātiem šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā, bet ar tādu korekciju, ka, lūk, nākošajā, otrajā, lasījumā vajadzētu izslēgt tos vadītājus un viņu vietniekus. Vēl jo vairāk šeit ir jāpārskata sakritība starp visiem pantiem kopumā, ko Priedkalna kungs jau teica. Šeit ir jāsaskata un jānovērš neprecizitātes trijos galvenajos pamatlikumos, kas reglamentē šodien zinātnisko darbību Latvijas valstī. Un tas ir šis apspriežamais likums par zinātni, tas ir likums par izglītību, un tas ir likums par augstskolām. Pašreizējā redakcijā tie nav īsti saskaņoti, un te atkal radīsies dažādas pretrunas un grūtības ar šo likumu realizāciju tiem cilvēkiem, kas viņus īstenos. Lūk, tāpēc te vēl ir nopietni jāpiestrādā, bet tās ir tādas piestrādes, kuras patiešām var izlabot otrajā lasījumā. Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt.".
• 1996_03_07-seq112 language "lv".
• 1996_03_07-seq112 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1996_03_07-seq112 mentions Q822919.
• 1996_03_07-seq112 mentions Q211.