Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_07-seq108> ?p ?o. }

• 1996_03_07-seq108 type Speech.
• 1996_03_07-seq108 number "108".
• 1996_03_07-seq108 date "1996-03-07".
• 1996_03_07-seq108 isPartOf 1996_03_07.
• 1996_03_07-seq108 spokenAs 38.
• 1996_03_07-seq108 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Es nespēju nesākt ar vārdiem, ka es pirmo reizi šajā sesijā uzstājos. Līdz ar Latvijas Universitātes nodibināšanu 1919. gadā un tālāko jauno augstskolu veidošanu, nodalot pa atsevišķām fakultātēm, kā arī daudzām no jauna nodibinoties, un līdz ar Latvijas Zinātņu akadēmijas nodibināšanos 1946. gadā, kura tikko kā nosvinēja savu 50. gadadienu, mēs Latvijā esam izveidojuši diezgan lielu un ievērojamu zinātnisko potenciālu. Un vēl pagājušajā nedēļā, būdams Izraēlā, Magnetohidrodinamikas konferencē pasaules mērogā, es redzēju, ka lielākie spēki bija pārstāvēti no bijušās Padomju Savienības, un ļoti spēcīga bija Latvija, kas turpina šeit aktīvi strādāt šajā virzienā. Tāpēc nav brīnums, ka blakus Izglītības likumam Latvijas Republikas Saeima izšķīrās par īpaša likuma "Par zinātnisko darbību" pieņemšanu. Tā galvenais uzdevums bija ieviest kārtību zinātnisko iestāžu un to iestāžu, kurās šī darbība ir viena no galvenajiem sfērām, darbībā, kā arī noteikt zinātnieku pašu tiesības un pienākumus. Pašlaik Latvijā kā infrastruktūra, tā arī finansēšanas kārtība ir noteikta no valsts budžeta, tas ir tas budžets, kuru mēs tikko kā apstiprinājām, un tas ir saskaņots ar minētajā likumā paredzēto kārtību. Tāpēc nav lietderīgi jau šodien ķerties pie totālas izmaiņas šajā likumā, kā varbūt varētu arī domāt, vai pat atcelšanas. Tas varētu būt bīstami un ieviest stipri lielu haosu. Un tomēr atstāt to bez izmaiņām arī vairs nevaram. Izmaiņas pamatā ir divas. Es ļoti atvainojos deputātiem par to, ka ir labojums. Tur vienā vietā ir 21. panta ceturtā, bet otrā vietā piektā nodaļa. Tas ir vienkārši tehniski radies sakarā ar to, ka likumā šie apakšpunkti nebija kārtīgi sanumurēti. Tagad ir tas variants, kuru jūs redzat, un es jums par to arī pateikšu. Pirmā no labojuma idejām ir - noņemt ierobežojumus zinātniekiem, zinātnieku kā ekspertu izmantošanā divos aspektos. Pirmkārt, noņemot ierobežojumus, ja zinātnieks ieņem kaut kādus administratīvus amatus, līdz ar to viņš netiek diskreditēts kā zinātnieks. Varu paskaidrot, ka iepriekšējā zinātnes likumā šī norma bija pamatā radusies nevis tāpēc, ka tāda ir vispārpieņemtā kārtība, bet tieši otrādi, ka šāda kārtība nav populāra pasaulē. Bet šeit tā bija populāra tāpēc, ka zinātnisko iestāžu vadītāji tika uzskatīti kā "nepareizās" personas tāpēc, ka viņi tika iecelti nezinātnieku izvēles rezultātā. Tāpēc šis ierobežojums. Otrs ierobežojums skar zinātnieku kā ekspertu izmantošanu tikai divās ievēlēšanas reizēs ekspertu padomē. Daži šeit, kā es dzirdēju, jau izteicās par to, ka tas esot demokrātijas pārkāpums, ja mēs šo ierobežojumu noņemam. Es gribu atgādināt, ka zinātnē nav tās demokrātijas, kas ir ikdienas dzīvē vai parlamentā. Tur zinātnieks ir vai nu zinātnieks, uz kuru var paļauties, vai nav zinātnieks, bet nevis svarīgi ir tas, kuru partiju vai kuru spēku viņš pārstāv. Un pat arī vecuma grupa nav noteicošā. Noteicošais ir tas, cik uz viņu var paļauties. Un, kā zināms, tā ir plaši pazīstama pieredze, ka daudzi eksperti daudzās pasaules zemēs tiek izmantoti ārkārtīgi ilgi tad, ja viņi sevi ir pierādījuši kā ticami eksperti. Vēl bez tam gribu atzīmēt, ka šīs komisijas tiek vēlētas ļoti demokrātiskā veidā. Tur var iekļaut jebkuru zinātnieku, kurš sevi ir pierādījis. Nav līdz ar to iepriekš jānorobežojas no viņa "pagātnes grēkiem", ka viņš ir pārāk ilgi jau tur sēdējis, un kaut kas jāmaina. Līdz ar to ir arī šis ierosinājums par 21. panta ceturtās nodaļas izņemšanu ārā, kur tikai tas vien ir teikts, ka par ekspertu komisijas locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personiski pieteikties zinātnieki, kuri jau ir bijuši ekspertu komisijā vai bijuši Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki. To tiek ierosināts izņemt. Otrs labojums ir noteikt jauno Latvijas Zinātņu akadēmijas statusu valstī, kas vienlaicīgi noteiks arī viņas starptautisko statusu. Es gribu atgādināt to, kas laikam lielākajai daļai ir zināms, tāpēc atvainojos par to, ka Zinātņu akadēmija padomju iekārtā bija spēks, kurš bija kaut kādā īpašā nozīmē pacelts pāri visam pārējam. Kā jūs varbūt zināt, arī Augstākajā padomē gandrīz vai automātiski bieži vien šeit priekšā sēdēja Zinātņu akadēmijas prezidents. Tātad viņa bija gandrīz vai tādas kā superministrijas lomā. Tagad mēs esam aizgājuši otrā galējībā, Zinātņu akadēmiju vispār gandrīz vairs neatzīstot kā tādu, neskatoties uz to, ka viņas nopelni pagātnē ir bijuši ļoti ievērojami. Es nerunāju varbūt par grēkiem humanitārajās un sociālajās zinātnēs, taču nevajag aizmirst, ka viņa sastāvēja arī no daudziem citiem zinātniekiem, kuru nozīmību nekādi nedrīkstētu novērtēt par zemu. Tajā pašā laikā šodien tai nav likumīga pieseguma kā tikai tas, ka viņai ir sava harta un statūti. Harta ir tāds vispārīgs spēcīgs dokuments, kas nosaka viņas darbības ievirzi, un statūti ir stingri normatīvs, regulējošs dokuments, kurā ir aprakstīts, kā un ko strādā institūti, un tā tālāk. Šī harta ir ļoti līdzīga augstskolu, sevišķi to, kuras mēs saucam par universitātēm, satversmēm, varbūt ir pat vēl spēcīgāka, un universitāšu satversmes atbilstoši jaunajam augstskolu likumam tiek apstiprinātas šeit Saeimā. Tas stāvēs priekšā drīz, universitātes nāks rindā, visas tās, kas pretendē saukties par universitātēm, uz šo apstiprināšanu. Un ir mazliet kuriozi varbūt, ka Zinātņu akadēmijai līdzīga līmeņa dokuments netiek šeit nemaz pat izskatīts. Viņa nosvinēja savu 50. gadadienu, varētu teikt, pat bez šāda likuma. Bez tam gribu arī atzīmēt, ka pašlaik stāv priekšā tāds formāls pasākums, kā Latvijas Zinātnes padomes jaunās vēlēšanas, kurām ar attiecīgu nolikumu būtu jāparedz tā vai cita norma atbilstoši tam, ko mēs šodien nolemsim. Līdz ar to man būtu ierosinājums komisijas vārdā... Jā, starp citu, ierosinājums par šo izmaiņu likumā ir stiprā mērā nācis no Latvijas Zinātņu akadēmijas, no Latvijas Zinātnes padomes, kas šodien apvieno faktiski visus Latvijas zinātniekus. Aicinu pieņemt šos labojumus pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 1996_03_07-seq108 language "lv".
• 1996_03_07-seq108 speaker Juris_Zakis-1936.
• 1996_03_07-seq108 mentions Q822919.
• 1996_03_07-seq108 mentions Q211.
• 1996_03_07-seq108 mentions Q15180.
• 1996_03_07-seq108 mentions Q498407.
• 1996_03_07-seq108 mentions Q801.