Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_06_a-seq40> ?p ?o. }

• 1996_03_06_a-seq40 type Speech.
• 1996_03_06_a-seq40 number "40".
• 1996_03_06_a-seq40 date "1996-03-06".
• 1996_03_06_a-seq40 isPartOf 1996_03_06_a.
• 1996_03_06_a-seq40 spokenAs 78.
• 1996_03_06_a-seq40 spokenText "Dāmas un kungi! Ja pasaulē ir kāda valsts, nevis persona... nu juridiskā persona šajā gadījumā, attiecībā uz kuru ir pielietota visiem pazīstamā nevainības prezumpcija, tad tā nu tiešām ir Krievija. Un līdz ar šo nevainības pieņemšanu it kā būtu jāpierāda daudz kas, lai varētu viņu apsūdzēt. Bija izdevums "Šie vārdi apsūdz", tie bija latvieši - izvestie, nogalinātie. To liecinieku tomēr ir ļoti daudz, tikai nekad, nekad tā otrā Nirnberga nav notikusi. Jā, to ko Kreitusa kundze teica, es varu papildināt - 1993. gadā, kad atsākās sarunas ar Krieviju par karaspēka izvešanu, tad tiešām delegācijas locekļu rokās - to starpā es biju kā padomnieks, bet, kā zināms, vēlāk es no sarunām nākamajā gadā izstājos -, bet mūsu rokās bija dokuments, kur bija aprēķināts šis Krievijas parāds, nu Padomju Savienības parāds Latvijai. Tās bija milzīgas summas, un, šķiet, nekādās summās nevarēs aprēķināt to cilvēku dzīvības un dzīves, kas ir gājušas bojā. Jā, kā jau Dunkera kungs pieminēja, arī mums bija holokausts, mēs apmēram zaudējām trešdaļu savas nācijas. Un, runājot par Vācijas atbildību, jūs droši vien zināsit, ka kopš apmēram 1958. gada, kad Adenauers panāca savu samierināšanos ar Izraēlas valdību, Izraēla saņēma regulārus maksājumus no Vācijas, un, ja nemaldos, maksājumi vienā vai otrā veidā vēl turpinās šo baltu dienu. Tā summa, kas ir jau samaksāta Izraēlai, ir laikam ļoti... ir milzīga. Labi, var runāt par to postu, ko Vācijas armija nodarīja Krievijai, un varbūt nepieminēsim to, ka arī tagad, 1994. gadā, tad pat, kad mūsu zemi atstāja Krievijas armija, nu, teiksim, lielā mērā, tad Krievija jau nekādas kompensācijas Vācijai par nodarītajiem zaudējumiem Austrumvācijai nemaksāja. Tieši otrādi! Vācija oficiāli samaksāja 15 miljardu vācu marku Krievijai, lai būtu kur izvietot virsniekus un citus karavīrus, viņiem atgriežoties Krievijā. Bet man viens augstāks vācu ierēdnis teica: nu, protams, mēs negribējām tā par to runāt, bet patiesā summa pārsniedza 60 miljardu vācu marku, ko mēs esam samaksājuši Krievijai. Un, varbūt pateicoties šai summai, ne tikvien viss karaspēks izbrauca ārā no Austrumvācijas, bet arī pakaļ palikušie viena vai otra iemesla dēļ, apmēram 3500 Krievijas pilsoņu, tika ar Krievijas pārstāvju palīdzību visi sameklēti, kā man teica, līdz pēdējam. Visiem bija Vācija jāatstāj. Es varu tikai... es neesmu nevienam dānim prasījis, bet mūsu Baltijas jūras valstu parlamentārā konference, pagājušā - ceturtā, - piektā notiks šeit, Rīgā šogad septembrī -, bet pagājušajā septembrī tā norisinājās Bornholmā. Dānijas salā, kuru uz laiku okupēja jeb ieņēma, kā nu to formulē, Padomju armija 1945. gadā un tur kādu laiku uzturējās. Es atceros no tā laika rakstiem Anglijas presē, ka tā ne visai labprāt gribēja atstāt, bet beigās nebija nekāda iemesla neatstāt Dānijas teritoriju, jo viņa jau pati bija Vācijas okupēta. Bet, kamēr es tur biju tajā konferencē, iznāca laiciņš arī pastaigāt pa Enni, - to galveno pilsētiņu. Un tur tāds muzejs ir. Tajā muzejā varēja redzēt uzņēmumus, kur ir sabumbotas mājas. Un starp tām tur varēja redzēt uniformās tērptus vermahta karavīrus kaut ko tur palīdzam kādam iedzīvotājam. Es dabūju zināt, protams, ka tur nekādas pretestības Padomju armijai nebija, bet tā sabumboja tāpat - uz labu laimi, gan jau būs... Tur viņai nekādas pretestības nebija, ieņēma Bornholmu, bet tās mājas sabumboja. Es tikai tā domāju, ka varbūt... droši vien gāja bojā kādi cilvēki, tos uzskatīja par atbrīvotājiem, bet nu atbrīvotāji savādā kārtā tur izdarīja postu. Es gandrīz uzdrošinos apgalvot, ka diez vai Padomju savienība vai Krievija būs Dānijai atmaksājusi par to nodarīto postu, jo tā taču bija atbrīvošana, vai ne? Un atbrīvotājiem taču nav nekas jāmaksā. Te ir vairāki šī jautājuma aspekti. Mēs prasām atbildību, mēs prasām atbildību arī viens no otra par to, ko mēs esam darījuši vai nu čekas paspārnē, vai citādi. Tur mēs esam bieži arī attaisnoti, esam bijuši diezgan prasīgi, bet maz mēs prasām no Krievijas. Arī es cienu Valdmaņa kungu, viņa pārliecību, viņa teikto, bet tajā pašā laikā man tā kā mazas šaubiņas ir, vai viņa partijas vadītājs Maskavas apciemojuma laikā būs pieminējis šo lielo, lielo parādu, ko Krievija mums ir parādā. Tajās pašās sarunās tiešām Latvijas elegācijai toreiz, 1993. gadā, pietika dūšas prasīt par Skrundas uzturēšanu 100 miljonu dolāru gadā. Toreiz, atceros, krievu delegācijas vadītājs šausminājās par tādu prasību. Bet tā bija tomēr tik skaidri izteikta, ka viņš teica: "Nē, nu man jākonsultējas Maskavā." Diezin vai... Ja mēs būtu pavilkuši garumā, kas zina, varbūt lielāku summu būtu dabūjuši, bet es tomēr šaubos. Un beigās mums ir jāsamierinās ar tiem diviem miljoniem, kas ne vienmēr tiek tik ātri samaksāti. Te ir vismaz divas mērauklas. Un visā Rietumu pasaulē, arī nupat nesenajā Eiropas padomes sesijā, kurā pieņēma Krieviju par locekli Eiropas padomē, šo vietu Krievija dabūja "uz krīta", uz kredīta, jo visādi tādi priekšnoteikumi sākumā bija, bet tie pārvērtās par to. Nu mēs iedosim jums šo iespēju te darboties kā pilntiesīgiem, bet ceram, esam cerībā, ka jūs darīsit to un to - arī pārtrauksit karu Čečenijā, bet, kā zināms, tas šinī brīdī, kad es runāju, turpinās. Asins izliešana turpinās. Jūs nedraudēsit Baltijas valstīm, jūs nedarīsit to un to. Nu atbilde ir: "Nu tā jau ir, nu, protams, bet "žizņ sama pakazivajet koje čto drugoje". " Kaut kas ir tā kā citādi, ne vienmēr izdodas, un tā tas turpinās. Bet vispār pasaules skatījumā Krievija ir ārkārtīgi... Krievija ir saņēmusi un vēl joprojām saņem ārkārtīgi lielu daudzumu labas gribas. Bet vai kādā jaukā dienā nevarētu sagaidīt, ka viņa atbildēs ar labu gribu arī Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un daudziem citiem. Somijai - jā. Par Japānu - tas paliek atklāts jautājums. Var jau pasmieties, bet man šķiet, ka šis vēl joprojām ir ļoti aktuāls. Un tā pasaules "Daugavas vanagu" ideja par "Balto grāmatu" nemaz nav peļama, bet, protams, šī "Baltā grāmata" būs domāta starptautiskiem forumiem - starptautiskiem forumiem un starptautiskiem kuluāriem, lai ne tikai šeit viņu novietotu bibliotēkā uz plaukta. Paldies.".
• 1996_03_06_a-seq40 language "lv".
• 1996_03_06_a-seq40 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q211.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q649.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q2660080.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q37.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q191.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q193089.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q33.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q47182.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q1020384.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q39731.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q35.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q159.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q183.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q15180.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q801.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q17.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q4539531.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q7536677.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q193159.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q2090.
• 1996_03_06_a-seq40 mentions Q769680.