Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_03_06_a-seq18> ?p ?o. }

• 1996_03_06_a-seq18 type Speech.
• 1996_03_06_a-seq18 number "18".
• 1996_03_06_a-seq18 date "1996-03-06".
• 1996_03_06_a-seq18 isPartOf 1996_03_06_a.
• 1996_03_06_a-seq18 spokenAs 107.
• 1996_03_06_a-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu ir dota rakstiskā veidā atbilde, bet es gribētu atsevišķi... vēl pie atsevišķiem momentiem detalizētāk pakavēties un dot papildu izklāstu. No tās pieredzes, kas ir daudzu valsts un pašvaldību institūciju materiālā apkopota, varētu izdarīt atsevišķus secinājumus. Visaugstākais plūdu risks ir šādās teritorijās. Daugavā pēc Pļaviņu HES uzcelšanas ir pastāvīgi plūdu draudi pie Jēkabpils, Aizkraukles un Preiļu rajonos, kur ārkārtējas situācijas ir bijušas 1981., 1983., 1989. un 1994. gadā. Daugavas gultnes piepildīšana ar vižņiem iespējama no Pļaviņām līdz Jēkabpilij un Līvāniem. Šobrīd notiek vižņu pētīšanas process Daugavā. Gaujā ledus sastrēgumi parasti veidojas pie Carnikavas, Ādažiem, kamēr jūras piekrastes ledus nav aizskalots. Lielākās teritorijas ir applūdušas 1987. un 1989. gadā. Lielupē 1994., 1995. gadā bija ievērojami ledus sastrēgumi, plūdi izveidojās Jelgavas rajonā, pie Staļģenes, Mežotnes, kā arī Jelgavas pilsētas teritorijā. Ogres grīvā ledus sastrēgumi sistemātiski veidojas pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas, plūdi apdraud daļu Ogres pilsētas, rajona teritorijas. Sakarā ar Rīgas HES projektā paredzēto aizsardzības pasākumu neizpildīšanu plūdu riskam pakļauta arī ierobežotas dzīvojamās apbūves zona Ogrē. Tikai 1995. gadā, pēc pašvaldības aprēķina, plūdu seku likvidēšanai bija nepieciešami 50 000 latu. Mazāka apjoma ledus sastrēgumu, plūdu risks ir arī citās Latvijas upēs. Īpaši tiek pētīta šobrīd Daugavpils un Daugavpils rajons. Ir notikušas arī vairākas iespējamo plūdu seku novēršanas komisijas sēdes. Pirmajā komisijas sēdē tika izskatīti šādi darba kārtības jautājumi: pašvaldību ziņojumi par gatavību pavasara plūdiem, glābšanas darbiem; valsts institūciju ziņojumi. Slēdziens. Pašvaldības aktīvi un mērķtiecīgi gatavojas iespējamajiem pavasara plūdiem, saņem ļoti lielu praktisku palīdzību no Zemessardzes. Pašvaldību vadītājiem nedēļas laikā bija jāiesniedz Civilās aizsardzības centram sava rajona pasākumu plāns iespējamo pavasara plūdu gadījumā. Papildinājums izstrādātajam valsts plānam un pasākumiem attiecībā uz materiāltehnisko nodrošinājumu, atsevišķi uzskaitot nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus, kas nav pašvaldību rīcībā, bet būtu nepieciešami. Otrajā sēdē, kas notika 28. februārī, darba kārtībā izskatīja šādus jautājumus. Pirmais jautājums. Hidrometeoroloģiskā prognoze pavasara plūdu periodam. Īss secinājums: plūdu maksimums gaidāms aprīļa sākumā un vidū. Marta vidējā temperatūra zem normas, liela dienas un nakts temperatūras starpība, ar salu līdz -10o , liels nokrišņu daudzums mēneša beigās. Otrais punkts. Ūdens līmeņa regulēšana Daugavas HES kaskādē. Secinājums: pamatojoties uz pašvaldību vadītāju ziņojumiem par tiešiem plūdu draudiem, lēmumu par ūdens līmeņa regulēšanu pieņems "Latvenergo" speciālisti. Trešais jautājums. NBS struktūru iesaistīšana reaģēšanas pasākumos. Jāizmanto visas iespējamās rezerves, NBS sapieru spēks, tie savlaicīgi tiks izvietoti visās apdraudētajās vietās. Satiksmes ministrijas risināmie jautājumi. Maģistrālo apvedceļu un tiltu drošība. Drošības garantijas ar ekspertu slēdzienu ir, atsevišķos gadījumos notiek vēl ekspertīzes. Piektais jautājums. Daugavas HES kaskādes dambju drošība. Galvenās kaskādes dambji ir celti ar pietiekamu drošības rezervi, to bojājumi ir maz ticami, taču "Latvenergo" speciālisti plūdu periodā veiks īpašus novērojumus. Sakaru līdzekļi un alternatīvas sakaru shēmas. Tika izstrādāta atsevišķa sakaru, apziņošanas shēma, un galvenokārt tie būs publiskie telefoni. Bez tam ir paredzēti Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes radiosakari, mobilie telefoni un peidžeri. Izstrādāta sakaru shēma. Rajonu pašvaldību ziņojumi. Pašvaldību galvenās problēmas. Nepietiekamā daudzumā ir glābšanas līdzekļi - laivas, spectērpi, gumijas zābaki un tā tālāk, ūdens sūkņi un autonomās elektrostacijas. Vietējās nozīmes aizsargdambji ir celti bez pietiekama tehniskā pamatojuma, un fiziskā ziņā tie ir novecojuši (piemēram, Daugavpils aizsargdambis ir celts 1841. gadā). Esošās polderu sistēmas ir novecojušas un netiek aprūpētas. Glābšanas un citu tehnisko līdzekļu iegādei nepieciešamais finansējums ir norādīts komisijas finansu pieprasījuma pamatojumā. Pēdējās divas problēmas prasa ilgtermiņa risinājumu, izpildes tehnisko dokumentāciju un kapitālieguldījumus. Pie tā šobrīd strādā iespējamo plūdu seku novēršanas komisija. Finansu jautājumi. Preventīvo un glābšanas pasākumu finansēšanai Finansu ministrijai pašlaik ir pieprasīti 55 000 latu. Atkarībā no plūdu faktiskā apjoma tiks pieprasīti papildu līdzekļi, to apjoms saistībā ar pašvaldību un valsts institūciju pieprasījumu ir apzināts un pašlaik tiek gatavots izskatīšanai komisijā, lai pēc tam to iesniegtu Finansu ministrijai. Naudas summas, kas nepieciešamas visiem pasākumiem, tiks operatīvi saņemtas no valsts budžetā ieplānotajiem Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šobrīd ir apzinātas materiāltehniskās rezerves ledus spridzināšanai. NBS noliktavās ir 12 870 kilogramu trotila, vairāk nekā... gandrīz 4000 metru degauklas, detonatoru auklas - 18 000 metru, kā arī cits spridzināšanas darbiem nepieciešamais inventārs. Ledus laušanai var izmantot 12 velkoņus un vienu ledlauzi, no tiem Lielupē var darboties seši. Es domāju, ka man nav nepieciešams uzskaitīt visus šo velkoņu nosaukumus, kā arī to atrašanās vietas. Upju gultņu izlūkošana. Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes, kā arī Ogres grīvas izlūkošanai izmantojami 6 helikopteri un 8 lidmašīnas. Nupat es nosūtīju sevis parakstītu dokumentu Polijas kolēģiem, kas ar tādām problēmām nodarbojas Polijas teritorijā, un mēs bez maksas saņemsim no Polijas vienu helikopteru. Viņi kopīgi ar mūsu speciālistiem nodarbosies ar šīs problēmas pētīšanu un stāvokļa apsekošanu. Gribu kopsavilkumā pateikt, ka komisija strādā atbilstoši izstrādātajam plānam, tajā ir iekļauti valsts institūciju, pašvaldību kompetenti pārstāvji, kuri profesionāli veic savus komisijas locekļu pienākumus. Pašvaldības un to dienesti - komunālie un sociālās palīdzības dienesti, pašvaldības policija, neatliekamā medicīniskā palīdzība un tā tālāk - ir gatavi strādāt atbilstoši saviem ārkārtējās situācijas plāniem. Praktiski pasākumos ir iesaistīta visa Zemessardze, kā arī citas NBS struktūras - sapieri, aviatori, saimnieciskie dienesti, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests, vides veselības un vides aizsardzības dienesti, valsts policija, Satiksmes ministrijas struktūras, valsts un privāto firmu materiāltehniskais nodrošinājums un speciālisti. Visa papildu informācija par plūdu draudiem tiks izziņota caur masu informācijas līdzekļiem. Tas kopumā ir īss kopsavilkums. Ja ir jautājumi, esmu gatavs sniegt atbildi.".
• 1996_03_06_a-seq18 language "lv".
• 1996_03_06_a-seq18 speaker Ziedonis_Cevers-1960.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q822919.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q211.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q4294315.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q2660080.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q47182.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q3736450.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q6112266.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q4459436.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q80021.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q36.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q179830.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q6112588.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q2329796.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q21150316.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q207928.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q6111433.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q28195295.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q2984983.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q215397.
• 1996_03_06_a-seq18 mentions Q1377548.