Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_29-seq20> ?p ?o. }

• 1996_02_29-seq20 type Speech.
• 1996_02_29-seq20 number "20".
• 1996_02_29-seq20 date "1996-02-29".
• 1996_02_29-seq20 isPartOf 1996_02_29.
• 1996_02_29-seq20 spokenAs 29.
• 1996_02_29-seq20 spokenText "Cienījamā ekselence! Cienījamie deputāti un klātesošie! Lai tauta varētu sevi cienīt, viņai ir jāskatās patiesībai acīs. Tāpat ir ar katru cilvēku individuāli. Lai mēs varētu paši sev paskatīties acīs un viens otram, mums jāsaprot, kas mēs esam. Nav runas par raganu medībām, linča tiesu vai citām tamlīdzīgām metodēm, bet par skaidrību - kas ir kas. Morālā plāksnē čekas maisu atvēršana ir gan sāpīga, bet tā var kļūt par atskaites punktu, no kura mēs varētu iet tālāk. Tāpēc tie čekas maisi ir jāatver un VDK ziņotāji jāatklāj, tā domājam mēs, un tā domā arī Rīgas Politiski represēto biedrība, kur vairāk nekā 200 biedru vakar par to balsoja, jo tie ziņotāji bija vieni no galvenajām un neatņemamajām VDK darbības sastāvdaļām. Un, kamēr mēs nebūsim atbrīvojušies no savas verdziskās padevības, lišķīguma, roku un citu vietu bučošanas, tikmēr nekas neiznāks ar brīvo un skaisto Latviju. Kad manu tēvu Jāni Rubinu tiesāja 1950. gadā par tā saucamo Dzimtenes nodevību un pretkomunistisko darbību pēc 58. panta, tiesas sastāvs bija izteikti latvisks. Kad mans sievastēvs ārsts Jānis Dinevičs atgriezās no grandiozās būves "Belomorkanal" pēc leģiona, katru sestdienu viņam lika atrādīties čekā. Viņu mēģināja savervēt, un pārsvarā tie bija latvieši. Kad es agrāk, studentu gados, uz ielas redzēju Bojāra kungu, man bija liela nepatika, jo šis cilvēks atkārtoti bija jaucies manā dzīvē un mēģinājis mani savervēt. Kad tas neizdevās, viņš man apsolīja, ka mūžam es neizbraukšu no lielās Dzimtenes - PSRS - robežām. Un līdz Gorbačova "perestroikai"es arī neizbraucu. Bojāram pietika drosmes publiski atzīt to, ka viņš strādāja VDK, Andrejevs bija izvēlējies pretēju ceļu,nevis kā es. Nu viņš ir Latvijas vēstnieks Kanādā. Andrejevs izrādījās "persona grata", nevis "persona non grata" šai valdībai. Tā ka nav ko baidīties, cienījamie kungi un biedri! Par to, ka es un mana sieva, arī ārste, ilgus gadus cietām par tā saucamajiem "tēvu grēkiem", jāpateicas ir čekai un tiem ziņotājiem, kas ir tajos maisos. VDK vienmēr ņirgājās par cilvēkiem, un tas nav beidzies arī tagad. Šīs metodes veiksmīgi ir pārņēmis Kiršteins, jo publiski nosaukt deputātus par blēžiem vai neizglītotiem, vai, vēl sliktāk, par Latvijas ienaidniekiem un ārzemju aģentiem - tās ir prastas un ciniskas metodes. Kirštein, varbūt tad jūs sašķirojiet, kas ir sīkie blēži, vai tie būtu deputāts Dunkers, deputāts Kazāks, deputāts Strods, deputāts Mauliņš, deputāte Gannusa? Kas ir neizglītotie - vai tie būtu deputāts profesors Zelgalvis, profesors Liepa, profesors Rubins, ārsts Saulītis, skolotāja Saeimas sekretāra biedre Kušnere? Un kas būtu ārzemju spiegi - vai tie būtu deputāts Kostanda, deputāts Rudzītis, deputāts Ojārs Grinbergs, deputāts Čerāns, deputāts Edmunds Grīnbergs? Un Latvijas valsts nodevēji... Tātad, pēc jūsu domām mēs, visi deputāti kopā, esam nepareizs sadalījums. Vēl kas. Nu raujiet nost, Kirštein, tās maskas! Tautas nodevēja dēls es jau esmu bijis, nu to es atkal dzirdu no LNNK. Kas tā par nacionālo neatkarību - kam, kur, kā un no kā? Un cienījamā Ilga Kreituse neiebilst, ka mēs gan varētu būt sīki blēži, kur nu lieli, vai nejēgas, bet par spiegiem un valsts nodevējiem jālemj tiesai. Nu tā saucamo biedru tiesu jūs mums rādāt katrā Saeimas sēdē - naids, nicinājums augstprātība. Šis bija nu tas pēdējais piliens, kāpēc es arī galīgi izšķīros, neskatoties ne uz kādām iebildēm un aizbildinājumiem par to, lai pilnīgā atklātībā tiktu nodoti šie čekas maisi. Ja es esmu Latvijas ienaidnieks, ārzemju aģents un neizglītots, kā saka Kiršteins, tad es gribu zināt, kas ir Kiršteins un pārējie viņam līdzīgie, kas vienmēr balso "pret". Ja viņiem ir bērni, tad arī es biju bērns, un mana sieva bija bērns, un mums ir bērni, un mēs esam piedevuši, bet vai ir tādi čekas ziņotāji - pagaidām tādi nebija zināmi -, kuri lūgtu un vēlētos, lai viņiem piedod? Ar to tikumība atšķiras no netikumības. Katram cilvēkam dzīvē ir kāds norādījums, uzdevums, kas ir augstāks par visu citu. Var tīksmināties par daudz ko - kāds es glauns kungs, man uzvalks, šlipse, mašīnas; man ir nami, man ir labi koptas rokas un tā tālāk, un tā joprojām. Bet laiks rit, un dvēselēs, kuras vēl nav aptaukojušās, - līdz ar miesu pēdējās pasargā biezs tauku slānis - ieskanas tikai viens jautājums: ko es esmu izdarījis, vai mana dzīve nav veltīgi nodzīvota? Pavisam, pavisam nesenā pagātnē starp mums bija Voldemārs Kalpiņš, traģiska un nenovērtēta personība. Uz jautājumu, vai viņa dzīve varētu būt veltīga, viņš atbildēja: "Nē, nē! Ne tāpēc, ka biju ministrs, es biju labs ministrs, bet gan es esmu laimīgs, ka, karam beidzoties, man bija tas gods kopā ar citiem Sarkanajā laukumā nomest kapitulējušās fašistiskās Vācijas karogu." No šiem mūžīgajiem jautājumiem nekur nevar aizbēgt. Par tiem ir runa arī šodien. Spēja piedot un pieņemt piedošanu. Dzīves jēga un saturs. Paldies.".
• 1996_02_29-seq20 language "lv".
• 1996_02_29-seq20 speaker Andris_Rubins-1947.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q822919.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q211.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q2660080.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q16.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q183.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q15180.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q80919.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q3498695.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q1975768.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q41116.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q4240044.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q4149591.
• 1996_02_29-seq20 mentions Q17593772.