Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_29-seq153> ?p ?o. }

• 1996_02_29-seq153 type Speech.
• 1996_02_29-seq153 number "153".
• 1996_02_29-seq153 date "1996-02-29".
• 1996_02_29-seq153 isPartOf 1996_02_29.
• 1996_02_29-seq153 spokenAs 38.
• 1996_02_29-seq153 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sēdes vadītāja jums jau nosauca dokumentus, kuros ir gan likumprojekta teksts, gan Juridiskās komisijas atzinums. Kopējais atzinums gan par tiem diviem likumprojektiem, kurus Saeima šodien un iepriekšējā sēdē noraidīja, gan arī par šo likumprojektu, ko izstrādājusi Juridiskā komisija. Izstrādājot šo likumprojektu, Juridiskā komisija balstījās galvenokārt uz tām atziņām, kuras ir saistītas ar formulējumiem, kas izskanēja šajā sēdē un arī iepriekšējā sēdē, tikai dažādos kontekstos. Un mūsu likumprojekta pamatā ir juridiskās kategorijas, arī nevainīguma prezumpcija, kura gan šeit citēta kā nevainības prezumpcija. Tātad Juridiskā komisija, izstrādājot šo likumprojektu, savas redakcijas pamatā ir ielikusi sekojošo, to, ka likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" ir izmantojams tikai attiecībā uz bijušajiem VDK štata darbiniekiem. Taču, kas attiecas uz personām, kuras ir fiksētas tā saucamajās kartītēs vai maisos, vai vēl kādās citās vietās, uz šīm personām minētā likuma nosacījumi var tikt attiecināti tikai tad, ja tiks saņemti papildu dokumenti, objektīvi dokumenti no citām valstīm, to skaitā varētu būt no bijušajām PSRS republikām vai arī no citām valstīm, jo, ja jūs esat iepazinušies ar Saeimas vēlēšanu likumu, tad tur nav runa tikai par atbildību par sadarbību ar Valsts drošības komiteju, bet ar ārvalstu izlūkdienestiem arīdzan. Tātad, atgriežoties pie jau iepriekš minētā, mūsu likumprojekta pamatā ir sekojoši nosacījumi: ka neviena persona nevar tikt atzīta par vainīgu kādā nodarījumā citādi kā tikai ar tiesas spriedumu. Un, otrkārt, nevienam nedrīkst uzlikt par pienākumu pierādīt savu nevainīgumu, bet princips ir sekojošs, ka tas, kurš kaut ko apgalvo vai par kaut ko apsūdz, tā pienākums ir pierādīt vainu. Mums ir izveidojusies tāda situācija, un tā nav tikai vienu gadu, bet vairākus gadus, ka ir neapgāžami fakti, kas minēti kartotēkā, taču nav zināms, kas šīs ziņas kartotēkā ir rakstījis, nav zināms, cik informēta ir bijusi tā persona, par kuru šī minētās ziņas ir kartītē, un vienīgais, kas šajā tā saucamajā trešajā procesā... Par trešo procesu es nosaucu to, ka sadarbības fakta konstatēšana nav noteikta ne civilprocesa kārtībā, ne kriminālprocesa kārtībā, bet īpaša procesa kārtībā, un to paredz tikai šis nosauktais likums. Un šie fakti vai šīs ziņas nav viens un tas pats jēdziens - "sadarbības fakts" un kartotēkas ziņas. Tātad sadarbības fakta saturs ir daudz plašāks. Šeit ir jākonstatē, lai tiešām būtu objektīvi pierādījumi, lai tiešām tie būtu neapgāžami pierādījumi, nevis tādi, kuri bieži vien aprobežojas ar tās vai citas fiziskās personas liecībām, ar kuru, iespējams, cilvēks ir sadarbojies, bet kura, iespējams, ir tikai ierakstījusi šīs ziņas un nebūt nesniegs objektīvas liecības. Iepriekšējā tiesu prakse, izskatot šīs lietas, ir bijusi tāda, ka bieži vien šīs liecības mainās, un tādēļ nav nekad šīs pārliecības par to vai citu pierādījumu, kas tiek izmantots šī fakta konstatēšanai, par autentiskumu vai par objektivitāti. Ne tikai mūsu valsts, bet vispārējs pasaules un visnotaļ Eiropas valstu tiesībaizsargājošu institūciju un tiesas princips ir tāds, ka visas šaubas, kas rodas, izlemjot vienu vai otru jautājumu, ir tulkojamas par labu vai nu apsūdzētajam, vai tai personai, kura par kaut ko tiek apvainota. Šajā zālē dienas pirmajā pusē skanēja daudz tādu jēdzienu, daudz tādu teicienu, arī no manu bijušo skolotāju puses, kurus es visnotaļ cienu... par kuriem visiem es arī balsoju un saku: jā, tā tas ir, ir vajadzīga gan šī attīrīšanās, gan šī taisnīguma izjūta, ir vajadzīga šī kristīgā pieeja, lai paņem akmeni pirmais tas, kurš ir nevainīgs, ko teica gan drusku savādākā sakarībā, nekā tas sacīts Svētajos rakstos. Bet mēs nekad nedrīkstam, risinot šīs politiskās problēmas vai izsakot savus politiskos ieskatus, aizmirst arī objektīvos un svētos nosacījumus, par kuriem es sacīju, runājot par nevainīguma prezumpciju, kura ir jāliek visu tiesas procesu pamatā. Mēs nedrīkstam pieļaut - un tā ir mana pārliecība - ka vienā vai otrā gadījumā šie likumi vai šie nosacījumi tiek pārkāpti tikai tādēļ, ka tas varbūt ir izdevīgi, ka tā varbūt ir mūsu pārliecība. Jā, ir arī citi vārdi un citi jēdzieni, kurus ir teikuši gudri cilvēki, ka mēs varam necienīt otra cilvēka viedokli, ka mēs varam necienīt ... nepiekrist viņa idejām, bet mēs nedrīkstam neatļaut šiem cilvēkiem pierādīt savu taisnīgumu; mēs nedrīkstam to aizliegt, radīt šo šaubu un šo aizdomu sindromu tajā vai citā jautājumā. Tādēļ es jūs ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu, kura pamatā ir sekojošais, ka līdz dokumentu saņemšanai no tās vai citas valsts, kurā tas varētu... līdz šo objektīvo dokumentu saņemšanai no tās vai citas valsts attiecībā uz ārštata darbiniekiem minētā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" nosacījumi nav piemērojami attiecībā uz ārštata darbiniekiem tikai uz kartotēkā norādīto ziņu pamata. Paldies.".
• 1996_02_29-seq153 language "lv".
• 1996_02_29-seq153 speaker Juris_Kaksitis-1943.
• 1996_02_29-seq153 mentions Q822919.
• 1996_02_29-seq153 mentions Q193089.
• 1996_02_29-seq153 mentions Q15180.
• 1996_02_29-seq153 mentions Q80919.