Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_29-seq12> ?p ?o. }

• 1996_02_29-seq12 type Speech.
• 1996_02_29-seq12 number "12".
• 1996_02_29-seq12 date "1996-02-29".
• 1996_02_29-seq12 isPartOf 1996_02_29.
• 1996_02_29-seq12 spokenAs 46.
• 1996_02_29-seq12 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nedomāju, ka man vajadzēs piecas minūtes, šeit mazliet izklāstot mūsu frakcijas viedokli, par kuru mēs diezgan pamatīgi diskutējām, visas savas domas un ieskatus par šo jautājumu izdiskutējām. Ir skumji. Šeit mēs varam ilgi mēģināt savu patriotisko profilu veidot ar lieliem vārdiem, saucot sevi par patriotiem un nacionāļiem, un pretkomunistiem, un ko tik visu vēl ne, nožēlot upurus un tā tālāk, bet lietišķi pieiet šim jautājumam reti kuram izdodas. Šī arī nav tā vieta, kur kā skolas klasē vajadzētu mēģināt pasniegt pirmo jautājumu... risinājumus par to, kas ir VDK. Tas neizdosies. Šis aparāts bija ārkārtīgi liels, tam ir sava vēsture, tā attīstības posmi ir ļoti atšķirīgi. Ja padomājam, čeka darbojās jau Latvijas brīvvalsts laikā mūsu zemē, izspiegojot un iegūstot aģentus no tā laika - pirmās republikas - valsts darbiniekiem. Jau tad. Bet tie bija citi čekisti, kas pēc tam atkal nāca. Tad bija posms pēc pirmās Latvijas okupācijas... pēc otrās Latvijas okupācijas... ļoti atšķirīgs posms VDK darbībā, arī aģentu vervēšanā. Un tad - šis posms līdz Gorbačovam. Pēc tam, kad jau sāka šie "perestroikas" vēji pūst, arī Valsts drošības komitejā šis tas sāka kustēties, sāka dalīties domas par to, kas būs, ko mēs darīsim, kam mēs kalposim, kas var iznākt, - un tā tālāk. Ne par velti lielāko tiesu Valsts drošības komitejas materiālu jau 1988. gadā aizvāca projām. Mēs te runājam par čekas kartotēkas publicēšanu, it kā tā būtu mūsu rīcībā. Neaizmirstiet, mīļie draugi, ka mums nav 1% mūsu rīcībā - un tas svarīgākais nav mūsu rīcībā! Pēc kā tad mēs gribam šeit tiesu spriest? Pēc vecām pastmarkām vai kā? Vajadzētu tomēr ieklausīties to cilvēku domās, kas šo darbu ir strādājuši un strādā jau šos piecus gadus. Es ļoti cienu Induļa Zālītes viedokli un nedomāju, ka kāds mūsu starpā ir kompetentāks par šiem jautājumiem izteikties nekā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs. Man bija lemts īsu laiku šo centru vadīt. Tad, kad mēs pārņēmām šos nelaimīgos maisus, kuros daudz nekas nav iekšā... tomēr, protams, tas, kas tur ir, ir nozīmīgs materiāls un atrodas patlaban zem vislabākā jumta - zem Latvijas Satversmes aizsardzības biroja jumta. Vajadzētu tikai ļaut šim centram tālāk strādāt. Līdzekļu par maz, cilvēku par maz. Bet tur notiek lietišķs izpētes darbs. Un ar šiem materiāliem vajadzētu rīkoties tā, lai tas vislabāk kalpotu mūsu valsts drošībai, bet neradītu sabiedrībā tāda veida spriedzi, kas mūsu vienotību nestiprina. Nodošanas faktu, to, ka cilvēks ir bijis nodevējs, - to varētu labākajā gadījumā atklāt tikai tad, ja būtu pieejams rakstiskais ziņojums. Bet tāda nav. Un visos pārējos gadījumos mēs būsim spiesti ticēt leģendām, un to mums tiešām nav par maz. Tāpēc tas ir vajadzīgs. Es pilnā mērā atbalstu Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu, atzīstot, ka tas vēl nav galīgi noslīpēts. Tur ir vēl šis tas darāms. Bet, lai lieta nestāvētu uz vietas, tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā, tāds, kādu to Juridiskā komisija mums pasniedz.".
• 1996_02_29-seq12 language "lv".
• 1996_02_29-seq12 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 1996_02_29-seq12 mentions Q211.
• 1996_02_29-seq12 mentions Q80919.