Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_29-seq112> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1996_02_29-seq112 type Speech.
- 1996_02_29-seq112 number "112".
- 1996_02_29-seq112 date "1996-02-29".
- 1996_02_29-seq112 isPartOf 1996_02_29.
- 1996_02_29-seq112 spokenAs 46.
- 1996_02_29-seq112 spokenText "Frakcijā šo jautājumu neesam diskutējuši beidzamajās dienās, tāpēc varu runāt tikai savā vārdā, bet domāju, ka man tas ir jādara, jo man ir sava pieredze šajā jomā. 48 gadus esmu dzīvojis kā nepilsonis Vācijas Federatīvajā Republikā. Arī bērni, kas ir piedzimuši Vācijā, nav pilsoņi tapuši tāpēc, ka tur ir piedzimuši. Bērni tāpat automātiski nav pilsoņi, bet es, tāpat kā mana ģimene, baudīju visas cilvēka tiesības. Un es būtu priecīgs, ja mēs, Latvijas Saeimas deputāti, spētu sagādāt tādu likumu sistēmu, ka cilvēktiesības, atšķirībā no politiskajām tiesībām, ir pilnā mērā garantētas tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības patlaban šeit dzīvot. Šādas tiesības man bija. Tā bija Londonas konvencija, 1952. gada Londonas konvencija, kas paredzēja, ka Rietumeiropā ir cilvēki no Austrumeiropas, kuri nav spējīgi atgriezties savā dzimtenē politisku iemeslu dēļ. Uz šīs konvencijas pamata ne tik vien Vācija, bet arī Francija, Anglija, visas šinī konvencijā apvienojušās zemes, piešķīra vienāda izskata, respektīvi savu vietējo zemju personas dokumentus, pasi, ko sauc par ceļošanas pasi "Reisepa". Vienīgā atšķirība bija - divas melnas svītras ārpusē pāri vāciņam. Un iekšpusē šinī dokumentā bija zīmogs, kas izteica, ka šī dokumenta īpašnieks ir bezdzimtenes ārzemnieks un ka viņam ir tiesības atgriezties šinī zemē. Līdz ar to ceļošanas brīvība bija garantēta, un tas ir tas, par ko mēs runājam. Cilvēkam vajag atstāt brīvību ceļot, tad jo drīzāk viņš aizceļos varbūt uz visiem laikiem, ja mums tas interesē, bet nevis tā, ka mēs viņu iesprostosim ar īpašu dokumentu, kuru nevar atšķirt, ka tas ir tomēr Latvijas valsts izdots dokuments, un sagādāsim sevišķas grūtības. Bet par visām lietām vairāk tiešām vajadzētu izsargāties no diskriminācijas. To var panākt un neko nezaudēt. Un nevajadzētu baidīties, ka tas var tā notikt. Bet ar cilvēku, ja mēs sagādājam viņam cilvēktiesības pilnā apjomā, būs mazāk iespēju tiem, kas to grib, manipulēt un argumentēt nepatiesā veidā, ka tās tiek pārkāptas tanī brīdī, kad mēs nepiešķiram politiskās tiesības. Man nebija tiesību Vācijas Federatīvajā Republikā piedalīties balsošanā. Visus šos 48 gadus ne. Man nebija tiesību strādāt valsts ierēdņa darbu, un arī maniem bērniem nebija. Bet tas nenozīmē, ka mums nebija cilvēktiesību. Lūk, es tā iedomājos, ka šādu stāvokli ir nepieciešams sagādāt cilvēkiem, kas šeit atrodas, un nevajadzētu pārlieku saasināt visu šo situāciju un tēlot tik kontrastainās krāsās, ka te ir vai nu valsts pretinieki, gandrīz vai 5. kolonna vien, šie ārzemnieki jeb svešinieki, jeb bezdzimtenes ārzemnieki. Tā nav, viņi visi nav vienā kategorijā ieliekami. Nu nekādā ziņā! Varbūt ir daži cilvēki, kas ir naidīgi, varbūt to ir diezgan daudz, bet tas ir citādā veidā izšķirams. Tas nav izšķirams tādā veidā, ka mēs to spēsim iezīmēt ar noteiktu dokumentu. To nu nevarēs. Un to nevajadzētu. Tātad gādāsim par to, lai cilvēkiem visiem ir vienādas tiesības, jo tikai uz augstu tiesību principu pamata ir iespējams veidot valsti, kurā plaukst arī saimnieciskā dzīve. (Aplausi.)".
- 1996_02_29-seq112 language "lv".
- 1996_02_29-seq112 speaker Paulis_Klavins-1928.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q822919.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q211.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q8436.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q142.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q183.
- 1996_02_29-seq112 mentions Q84.