Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_29-seq10> ?p ?o. }

• 1996_02_29-seq10 type Speech.
• 1996_02_29-seq10 number "10".
• 1996_02_29-seq10 date "1996-02-29".
• 1996_02_29-seq10 isPartOf 1996_02_29.
• 1996_02_29-seq10 spokenAs 29.
• 1996_02_29-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie klātesošie! Es aicinu ieklausīties trīs aspektos apskatāmā likumprojekta sakarā - turklāt ieklausīties, abstrahējoties no personīgiem pārinodarījumiem un abstrahējoties no tā, kāds kurai frakcijai ir ieguldījums - vai arī nav šā ieguldījuma. Šis ir jautājums, kas stāv pāri gan personīgajām lietām, gan arī piederībai pie tās vai citas frakcijas. Es aicinu ieklausīties vispārinātā līmenī šajā jautājumā - un kontekstā ar apspriežamo likumprojektu. Un šie aspekti būtu šādi: 1) tiesiskais aspekts; 2) morālais aspekts; 3) iespējamas nejaušības aspekts. Pāreju pie pirmā aspekta. Proti, runāšu par tiesisko aspektu. Atzinumā, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija, stāv rakstīts, ka gan jau noraidītais LNNK projekts, gan frakcijas "Latvijai" projekts, kuru apspriežam pašreiz, ir identiski tajā ziņā, ka, lūk, tur netiekot ievērota nevainīguma prezumpcija. Paskatīsimies, vai tiešām tas tā ir! Es citēšu tagad vienu vietu no apspriežamā projekta, kuru ir iesniegusi frakcija "Latvijai", un tad varēsim vērtēt un runāt par prezumpciju. Proti, tur stāv rakstīts (citēju): "Personas iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu, ja likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēts, ka šīs personas sadarbības ar VDK rezultātā ir nodarīts kaitējums kādai citai personai." Mēs skaidri un gaiši deklarējam, ka tam nav tiesisku seku. Nekāda prezumpcija šeit netiek pārkāpta. Vēl jo vairāk. Paskatīsimies vēlreiz šajā dokumentā: tur ir teikts, ka tiek mainīts šā likuma nosaukums - tiek izsvītroti vārdi "un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", tātad tas ir likums tikai par publicēšanu, nevis par pierādīšanu, vai konkrētais cilvēks ir sadarbojies vai nav sadarbojies. Vēl jo vairāk,- šā dokumenta paši pēdējie vārdi: ir publicējami materiāli par tām personām, "kuras šajos dokumentos parādās kā VDK darbinieki vai informatori". Šajos dokumentos parādās, nevis parādās kā pierādīti noziedznieki. Neviens par noziedznieku šeit netiek uzskatīts ar šo likumprojektu, un līdz ar to pārmest, ka nevainības prezumpcija būtu pārkāpta, - labākajā gadījumā, cienījamie kolēģi, tas ir nekorekti! Tālāk. Attiecībā uz šo tiesiskumu es vēl gribu vērst uzmanību uz to, ka mēs šo jautājumu sākām izskatīt iepriekšējā sēdē un Endziņa kungs kā Juridiskās komisijas pārstāvis, iepazīstinot mūs, deputātus, ar visiem trim projektiem, pieļāva mazu neprecizitāti. Es domāju, ka tā varbūt bija nejauša neprecizitāte, un tā neprecizitāte izpaudās tanī faktā, ka netika skaidri un gaiši nodalīts, ka mēs iestājamies tikai par šo cilvēku dokumentu publicēšanu, nevis par viņu sadarbības ar VDK pierādīšanu. Pagājušajā reizē šie aspekti izskanēja kā sinonīmi, taču šeit ir milzu starpība. Tā ir neprecizitāte, bet ar šādu neprecizitāti ir jārēķinās. Tālāk. Es pāreju pie morālā aspekta. Visādā ziņā pievienodamies jau noraidītajam LNNK projektam, es tomēr nevaru piekrist tai domai, ka būtu publicējami tikai materiāli par tiem cilvēkiem, kuri attiecīgajā laikā nav pieteikušies varas instancēs. Mēs esam nākuši no tā laika un ļoti labi apzināmies, kā tas bija toreiz. Aktīvākie cilvēki bija tie, kas tās ziņas pienesa, un arī tagad tie aktīvākie cilvēki pirmie aizskries un pieteiksies un tādējādi paliks sabiedrībai atkal nezināmi. Un vēl jo vairāk, - šie aktīvie cilvēki atkal rāpjas mums uz pleciem, mēģinādami pārliecināt, ka nekas jau nenotiek, ka tas ir silts lietutiņš, kas līst aiz apkakles. Tāpēc - vai nu..., vai nu... : vai nu publicējam visus, vai nevienu. Šeit laipošana nav pieļaujama. Tālāk. Šajā jau manis pieminētajā Juridiskās komisijas atzinumā jeb analīzē par visiem trim likumprojektiem stāv rakstīts, lūk, kas (citēju 3. iedaļas 1. punktu): "Tiktu apgrūtināta Latvijas Republikas speciālo dienestu darbība, jo personas atteiktos sadarboties ar šiem dienestiem, baidoties no līdzīgiem procesiem nākotnē." Te es daudz nekomentēšu, tikai uzdošu jautājumu: kādas personas? Tās, kas mūs savā laikā jau ir nodevušas "stučīdamas"? Vai par tām personām te ir runa? Vai par kādām citām Latvijas valstij un tautai lojālām personām, kuras nebaidīsies sadarboties Latvijas neatkarības un tautas pastāvēšanas interesēs? Tas šajā analīzē ir pilnīgi noraidāms punkts. Tālāk. Pāriešu pie morālā aspekta. Mēs nevaram paiet garām tam atzinumam, kas šeit, šajā analīzē, ir trešās sadaļas 4. punktā: 3. sadaļā "Iespējama vēršanās ne vien pret personām, kuras sadarbojušās ar VDK, bet arī pret viņu bērniem, laulātajiem, citiem tuviniekiem." Cienījamie kolēģi, mēs nevienu neaicinām vērsties pret viņiem, un neviens nealkst pēc kaut kādām represijām vai sankcijām. Tas ir pagājis laiks. Tas ir pretrunā ar kristiešu morāli. Mēs nealkstam atkal pēc kaut kādām deportācijām, cilvēku sēdināšanas vagonos, vešanas kaut kur, nedz arī aicinām kaut kādā citādā veidā vērsties pret tiem. Tā tas nav. Bet man ir jāzina, kuram cilvēkam es gribu skatīties acīs un kuram cilvēkam es gribu paspiest roku un kuram - ne. Un, ja mēs runājam par tuviniekiem un radiniekiem, der atcerēties, cik daudz bija to tuvinieku un radinieku, kuru piederīgie tika noslepkavoti, nomērdēti, nosaldēti, kuru dzīves - to, kas palika dzīvi, - tika izkropļotas gan fiziski, gan garīgi. To derētu atcerēties, ja mēs runājam tagad par vēršanos pret tuviniekiem. Un visbeidzot es gribu pievērsties tā saucamajam nejaušības aspektam. Bieži vien kā arguments figurē doma, ka, lūk, tās kartītes ir nejauši nonākušas tajos maisos un ka tās nopietni nevar ņemt. Nākdams no tiem laikiem un zinādams, kā tas, tā teikt, vairāk vai mazāk izskatījās, no ārpuses raugoties, es tam nevaru pievienoties. Vēl jo vairāk, - aicinu kolēģus ieskatīties Suvorova memuāru grāmatā "Akvārijs". Tā gan ir romāna veidā rakstīta, bet ļoti labi atspoguļo to sistēmu, kas valdīja Padomju Savienībā izlūkošanas dienestos. Un no savas personīgās dzīves es varu teikt, ka tie zinātnieki - manas paaudzes zinātnieki - diemžēl bija spiesti palikt aiz tā "dzelzs aizkara", ja vien viņi nebija ar mieru būt partijas biedri un nebija ar mieru iestāties šajā organizācijā - KGB. Mēs palikām mājās, kaut gan arī mums bija uzaicinājumi uz starptautiskajiem kongresiem un tā tālāk. Mūsu sirdsapziņa neatļāva šādus kompromisus, šādu sadarbošanos, mūsu "iebāšanu maisos". Mēs palikām mājās. Varētu minēt bezgalīgi daudz šādu piemēru. Bezgalīgi daudz. Taču laika ietaupīšanas nolūkā ar to samierināšos. Vienīgi vēl aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!".
• 1996_02_29-seq10 language "lv".
• 1996_02_29-seq10 speaker Imants_Liepa-1937.
• 1996_02_29-seq10 mentions Q211.
• 1996_02_29-seq10 mentions Q15180.
• 1996_02_29-seq10 mentions Q80919.