Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_22-seq4> ?p ?o. }

Showing items 1 to 19 of 19 with 100 items per page.

1996_02_22-seq4 type Speech.
1996_02_22-seq4 number "4".
1996_02_22-seq4 date "1996-02-22".
1996_02_22-seq4 isPartOf 1996_02_22.
1996_02_22-seq4 spokenAs 29.
1996_02_22-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Gribu aicināt atbalstīt šos mūsu likuma grozījumus un pateikšu arī motivāciju. Pirms dažām dienām atnācu kājām speciāli ceļa posmu no Prezidenta pils galvenajiem vārtiem līdz Saeimas ēkas ieejai. Pastaiga ilga nepilnas 5 minūtes, kopā tas bija 400 soļu. 400 parasti soļi. Nē, patiesībā nē! Katrā ziņā vismaz ne kura katra cilvēka un katrā ziņā ne politiķa, jo politiķim tas var nozīmēt arī to, ka tevi pa ceļam aptur un uzrunā cilvēki - pensionāri, invalīdi, daudzbērnu mātes, bezdarbnieki, slimnieki - un arī tādi cilvēki, kas pat nezina, no kādiem līdzekļiem lai samaksā par savu mirušo tuvinieku bērēm. Tie parasti ir 400 soļi kopā ar tautu. 400 soļi politiķiem, kuriem Latvijā faktiski mums ir tikai viens pienākums - palīdzēt cilvēkiem. Un nesen es redzēju arī to, kā atvērās Prezidenta pils vārti un uz iepriekšējo sēdi brauca šurp mūsu Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Viņš ne jau kājām mēro parasti un arī citos gadījumos, kad dodas šurp, uz Saeimu, šos 400 soļus, viņš brauc savā automobilī, savā mersedesā, savu miesassargu ielenkumā, un tā viņš pabrauc garām, novērsis acis no cilvēkiem, kas stāv uz ielas, stāv šeit pat pie Saeimas, kas prasa atdot zārka naudu, kā to mēs redzējām šeit arī šorīt, ar šiem plakātiem, kas prasa efektīvi valstī rīkoties, lai atgūtu zaudētos noguldījumus bankā "Baltija", un tā tālāk. To viņš neredz, jo šo 400 soļu vietā kopā ar tautu Guntis Ulmanis ir iemīļojis labāk nepilnas minūtes braucienu savā Prezidenta 69 728 latu vērtajā pelēkajā mersedesā, kura iegādi, kas varbūt dažam labam mums šeit, zālē, ir piemirsusies, es to atgādināšu, 1993. gadā diezgan mistiski, diezgan "kosmētiski" pieskaitīja Saeimas budžeta grozījumiem, tātad nevis pie Prezidenta izdevumiem, bet pie Saeimas izdevumiem. Nu tas tā. 1993. gada 13. novembrī Ulmanis par to izteicās: "Pensijas, apkure, nē, tur nav skaistu variantu! Tie ir smagi jautājumi, un vispār gribas tikt no tā visa vaļā. Viens pasaka ko labu, otrs, trešais, un, ja pieņem labo vien, sāk likties, ka tavā mazajā pasaulītē viss ir kārtībā, vairs neredzi pensionārus, cik nu vienīgi pa mašīnas logu. Taču var jau braukt garām. Jā, tā var jau braukt garām un tā arī brauc garām, un brauks garām." Tas ir Gunta Ulmaņa teiktā oriģinālcitāts, ko es šeit citēju. Īstenībā šie vārdi būtu jāatkārto vairākkārt, lai vispār varētu aptvert viņa grūti pārspējamo iedomību iet pretim trūkumam un nabadzībai. Vairāk nekā vienreiz šos vārdus vajadzētu dzirdēt arī tāpēc, lai spētu novērtēt viņa politiskās izpratnes trūkumu. 400 soļu šķir Prezidenta pili no Saeimas ēkas vai nepilnas minūtes brauciens mersedesā ar tumšajiem logiem. Gribētos salīdzināt: jā, laikam trūkst tikai aizkariņu kā vecajos, labajos Brežņeva laikos - logi ciet, acis ciet, mutes ciet, sirdis aizvērtas. Nu kāda mums tur daļa par tautu, mans vārds ir Ulmanis. Jā, viņa vārds ir Ulmanis, taču diemžēl tikai Guntis Ulmanis, nevis Kārlis Ulmanis. Kārlim Ulmanim pastaigāšanās pa Rīgas ielām vai braucieni pa lauku sētām un draudzīga aprunāšanās ar cilvēkiem bija dabiska un parasta lieta, tā bija gandrīz vai ikdienas parādība, tas bija cits Prezidents, tas tiešām bija tautas Prezidents. Bet Guntim Ulmanim acīmredzot tikai viena lieta šķiet dabiska un parasta - viņa ikdiena, un tā ir naudas tērēšana no valsts nodokļu maksātāju maka. Un mēs nedomājam, ka arī pēc tam, kad viņam nāksies šo amatu tagad atstāt, būtu jāturpina tērēt šī tautas - nodokļu maksātāju nauda, lai līdz viņa pēdējām dienām uzturētu viņa augsto, iecerēto, iemīļoto dzīves līmeni. Tātad tas ir faktiski Prezidents, kurš uz cilvēku rēķina dzīvo apmēram tikpat vērienīgi kā savā laikā daudzi vareni karaļi. Nu ne velti viņam tagad ir sava pils, kurā viņš atrodas. Mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc kustības "Latvijai" deputāti ierosina Prezidenta finansiālo privilēģiju svītrošanu, lai pēc tam lemtu, kā šīs summas sadalīt. Varbūt visracionālāk to būtu sadalīt veco ļaužu pansionātiem, bāreņu namiem, invalīdu biedrībām, tāpēc mēs ierosinām vairākas lietas. Pirmkārt, svītrot Valsts prezidenta šo apbrīnojami īpatnējā veidā noteikto pensiju. Kāds kritērijs, kāds pamatojums ir ņemt, piemēram, šo desmitkārtīgo apmēru, kāpēc ne 15, kāpēc ne 25, 18 vai 35? Kas tas par atskaites punktu? Tāpēc mēs piedāvājam vismaz skaidri un noteikti valstī šo pirmās kategorijas ierēdņa algu. Ja varbūt grib strīdēties par to, ka tā ir par augstu vai vēl citādi, teiksim, tad par to var lemt, bet katrā ziņā tas ir skaidrs, noteikts kritērijs, kas ir pieņemts, kas ir spēkā Latvijas valstī, kas ir attiecināms uz cilvēkiem. Otrkārt, mēs piedāvājam svītrot valsts apmaksātas automašīnas piešķiršanu Prezidentam pēc tam, kad viņš ir atstājis savu posteni pēc viņa atkārtotas neievēlēšanas. Treškārt, svītrot valsts apmaksāta sekretāra piešķiršanu Prezidentam. Ceturtkārt, svītrot valsts apmaksāta dzīvokļa piešķiršanu Prezidentam pēc viņa neievēlēšanas, pēc amata atstāšanas. Tāpat arī vajadzētu jau tuvākajā laikā sagatavot atsevišķu likumprojektu - grozījumus apstiprinātajā budžetā, un to mēs arī darīsim visā drīzumā, lai samazinātu šobrīd amatā esošā Valsts prezidenta kopējos izdevumus vismaz uz pusi. Tas, šie izdevumi, attiecas uz viņa bezjēdzīgajiem un dārgajiem ārzemju ceļojumiem. Kad, piemēram, mūsu kaimiņvalsts, tādas pašas nelielas valsts, Igaunijas Valsts prezidents dodas ārzemju vizītēs, visa pasaule ar cieņu un apbrīnu ieklausās šīs nelielās valsts lielā valstsvīra vārdos. Bet nu mūsu Prezidenta - Gunta Ulmaņa - ārzemju braucienu sakarībā. Viņš faktiski - atcerēsimies kaut vai dažus piemērus - pārvērš darba braucienus, kur vajadzētu strādāt latviešu tautas, visu šeit dzīvojošo cilvēku labā, par tādu zināmu paceļošanu bez kādiem konkrētiem rezultātiem pēc tam. Atcerēsimies kaut vai ceļojumu uz Ķīnu ar 100 cilvēku svītu. Un, protams, tas bija grandiozi, es domāju, ka pat pašā Ķīnā ļoti daudziem šīs lielās valsts iedzīvotājiem radās priekšstats, ka Ķīnā ir ieradies kādas citas valsts prezidents, kuras teritorija ir vēl lielāka nekā pati Ķīna, un to apliecināja šī milzīgā delegācija. Tātad tas liecina, ka šeit ir atbraucies tiešām lielas, lielas valsts vīrs. Rezultātu maz, bet vēl drūmāks šo ārzemju braucienu sakarībā ir sekojošais. Būdams ārzemēs, Guntis Ulmanis faktiski ir arī izturējies nevis kā Latvijas Prezidents, bet, vajadzētu teikt tā, kā svešu varu prezidents ar rezidenci Rīgā. Jā, varbūt kāds ir sašutis, bet es paskaidrošu, kāpēc es esmu pārliecināts par šiem vārdiem. Es grasos to pamatot un saku to diezgan kategoriski. Pagājušā gada 18. decembrī Guntis Ulmanis pienāca klāt kādam no kustības "Latvijai" frakcijas deputātiem un teica: "Es Vācijā runāju ar kancleru Kolu, un Kols izteicās, ka Zīgerists nedrīkstot būt valdībā. Ja mums izdotos to panākt, tad no Vācijas mēs saņemsim investīcijas." Apmēram tāda bija Prezidenta teiktā doma pēc būtības un satura. Un rezultātu, protams, valdības sastādīšanas laikā mēs zinām, bet šeit tomēr ir jāpaskatās, vai šāda rīcība, kā rīkojās pagājušajā gadā valdības veidošanas periodā, tas, kā rīkojās Guntis Ulmanis, vai tā ir Valsts prezidenta cienīga rīcība. Bezmaz te būtu jāiztēlojas, ka pēc sarunas ar Kolu Ulmanis gandrīz vai paklausīgi sasit papēžus un saka: "Protams, Bundeskanclera kungs, tiks izpildīts!" Jautājums jau šeit nav par to, vai Zīgerists bija vai nebija valdībā, būs vai nebūs, tāpat arī viņa persona šeit nav svarīga, taču svarīgs ir tas, kādā veidā emocionāli Guntis Ulmanis uztver šādus padomus no ārvalstīm un kā cenšas tos realizēt. Atkal jāsaka tas, ka šeit Valsts prezidents vienkārši ignorē tautas demokrātiski pausto gribu, tātad pilda svešus norādījumus. Nezinu, vai pēc nacionālā sociālisma sabrukuma Latvijā un pēc padomju impērijas sagruvuma pasaules vēsturē vispār var atrast kaut kur šādu līdzīgu gadījumu. Iznāk, ka mūsu valsti - Latviju - kāda lielvalsts var sākt dancināt pēc sava prāta. Vēl vairāk - tāda lielvalsts, kas mums ar Molotova-Ribentropa paktu jau sagādāja pirms pusgadsimta tik daudz nelaimju. Vēl. Domāju, ka mums jāpārskata šis likums par Prezidenta nodrošināšanu pēc amata atstāšanas arī tāpēc, ka šobrīd mēs esam ieguvuši valstī Prezidentu, kurš pēc dažiem mēnešiem, protams, tāds vairs nebūs, bet kurš ir tikai dāļājis dažnedažādus solījumus un nevienu no tiem nav pildījis. Piemēram, 1993. gada septembrī, kā informē laikraksts "Diena" 14. septembrī, Ulmanis pēc sarunas ar Aleksandru Raņņihu - Krievijas vēstnieku Latvijā - paziņoja, ka 1993. gada rudenī apmeklēšot lielākās latviešu nometinājuma vietas Krievijā. Lieli vārdi, ļoti skaisti un vajadzīgi, bet tie izrādījās ziepju burbuļi. Līdz šai dienai Prezidents Guntis Ulmanis savu solījumu nav pildījis. Klausoties vai lasot Ulmaņa runas un intervijas, neviļus brīžiem pārņem kauns. Tā viņš, piemēram, ir centies notēlot interesi par to, ka grib pārvest mūsu Latvijas lielā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa mirstīgās atliekas uz Latviju, bet pēc tam, kad viņam, konkrēti pēc šīs Saeimas vēlēšanām, piedāvājām plānu, ka mēs esam lokalizējuši, kur šī vieta ir, piedāvājām kopīgi turpināt meklējumus, tad atbilde līdz šim brīdim ir klusēšana. Tas liecina, ka nekādas intereses par Kārļa Ulmaņa mirstīgo atlieku atrašanu Turkmenbašī pilsētā Turkmēnijā un pārvešanu uz Latviju Guntim Ulmanim nav. Tad vēl. Par pārvaldes aparātu. Ja jau šobrīd viņš tik daudz tērē šos līdzekļus, tad kāpēc mēs gribam arī vēl pēc tam, līdz mūža galam, piešķirt šim Prezidentam dažnedažādas ērtības? Kā gan citādi, kārtējo reizi uz tautas rēķina. Taču atcerēsimies un paskatīsimies kaut vai tagad, ka viens no visneefektīvākajiem pārvaldes aparātiem ir bezjēdzīgi uzpūstā Prezidenta Kanceleja ar vairāk nekā 50 darbiniekiem. 1994. gada pirmajā pusgadā darba algās vien tika izmaksāti 35 000 latu. Pārrēķinot šī summa atbilst 1000 pensionāru mēneša pensijām. 1000 pensionāru tātad atsver vēl amatā esošā prezidenta svītas - viņa galma - uzturēšanu. Otrs piemērs - Jūrmalas rezidence, kas laikam tagad mums būs jāsaglabā kā tāds pieticīgs mājoklītis Prezidentam arī pēc viņa pilnvaru atstādināšanas. Protams, villa, kas tika būvēta Kosiginam, padomju lielvalsts dižvīram, gana laba šķiet arī tagad Latvijas Prezidentam. Nezinu, kā viņš vispār šobrīd tur var uzturēties? Laikam jau viņam ir vienalga, ka tikai pils, ka tikai grezni apartamenti, vienalga, kas tur būtu dzīvojis, pat ja tur būtu dzīvojis nez kāds pasaules tirāns, kaut vai Etiopijas masu slepkava Mengistu Haile Mariams vai kāds cits diktators, ja tik Ulmanis varētu šādā pilī tikt iekšā un dzīvot, arī tā būtu gana laba. Ja kāds prasa jautājumu par Prezidenta precīzajiem izdevumiem, saņemtās atbildes ir ļoti izvairīgas. Kaut vai tā pati maksa par Prezidenta grezno mersedesu. Atcerēsimies, kā jau teicu sākumā, ka tas tika attiecināts uz Saeimas budžeta grozījumiem, nevis uz Prezidenta izdevumiem. Oficiāli Prezidentam par 1994. gadu, piemēram, pienācās 321 000 latu. Oficiāli, bet tomēr, cik var redzēt, šī summa nebija pietiekami apmierinoša. Atkārtoti un atkārtoti nāca klajā runas, ka Valsts prezidenta Kanceleja ar šiem rēķiniem piedevām vēl bombardē izpildvaru. Tad vēl daži vārdi par tā saucamo Maikapara namu - Laventa kunga Ulmaņa rezidenci, kurā kādu laiku ar lielu prieku dzīvoja Guntis Ulmanis. Par šīs greznās ēkas īri valsts maksāja 5010 USD mēnesī. Mūsu iedzīvotājs, pensionārs, nespēj samaksāt mēnesī par savu dzīvokli kaut vai tos pašus 25-30 vai 35 latus. Mierīgi mēs varam maksāt par viena cilvēka uzturēšanu 5010 USD mēnesī. Šodien, protams, daži cilvēki, valstsvīri, ir priecīgi, ka Lavents sēž cietumā un nevar atklāti neko pateikt par to laiku. Vēl pavisam nesenā pagātnē Ulmani ar Laventu saistīja diezgan sirsnīga draudzība. Tik sirsnīga, ka Ulmanis Laventam nepamatotu uzbrukumu dēļ ņēma viņu savā paspārnē un uz Laventa māju pat aizkomandēja Prezidenta apsardzi. Šodien mūsu Prezidents izliekas, it kā viņš Laventu nekad nebūtu saticis. Jā, varbūt, ja es būtu Gunta Ulmaņa vietā, arī man no tikšanās ar Laventa kungu tagad būtu bailes pēc visa tā, kas viņu starpā ir bijis. Visbeidzot nobeigumā. Es domāju, ka Guntis Ulmanis ir izrādījis arī lielu necieņu pret Saeimas deputātiem. Paskatīsimies kaut vai dažus citātus. Par tautas vēlēto Saeimu Guntis Ulmanis kādā sakarībā reiz izteica šādu vērtējumu: "Viņi nav nedz tiesīgi, nedz spējīgi. Bez aktīvas rīcības es nepalikšu!" Tikšanās reizē ar Latvijas pašvaldību vadītājiem Prezidents publiski izteica neizpratni par Saeimas darbu. Un tā tālāk. Bet atcerēsimies, ka Ulmanis ir cilvēks, kuru ievēlēja tieši nespējīgākā, kā viņš saka, un netiesiskā Saeima. Un arī nākošo Prezidentu ievēlēs tieši šī, kā viņš saka, netiesīgā un nespējīgā Saeima. Bet tauta mūs ir atzinusi gan par tiesīgiem, gan par spējīgiem rīkoties. Es aicinu un gribu izteikt vēlēšanos, ka būtu svētīgi, ja šīs Saeimas sasaukuma lielākās partijas vistuvākajā laikā varētu vienoties par jaunu un piemērotu Valsts prezidentu. Nav šaubu, ka šajā procesā nāksies pārvarēt zināmas pretišķības, bet vismaz spersim šodien kopīgi pirmo soli. Pievienojieties mūsu balsojumiem pret nodokļu līdzekļu izšķiešanu Valsts prezidenta ērtību uzturēšanai, mūsu piedāvātajiem likuma grozījumiem.".
1996_02_22-seq4 language "lv".
1996_02_22-seq4 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
1996_02_22-seq4 mentions Q822919.
1996_02_22-seq4 mentions Q211.
1996_02_22-seq4 mentions Q2660080.
1996_02_22-seq4 mentions Q191.
1996_02_22-seq4 mentions Q148.
1996_02_22-seq4 mentions Q39731.
1996_02_22-seq4 mentions Q159.
1996_02_22-seq4 mentions Q183.
1996_02_22-seq4 mentions Q298041.
1996_02_22-seq4 mentions Q60106.
1996_02_22-seq4 mentions Q115.