Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_22-seq213> ?p ?o. }

Showing items 1 to 15 of 15 with 100 items per page.

1996_02_22-seq213 type Speech.
1996_02_22-seq213 number "213".
1996_02_22-seq213 date "1996-02-22".
1996_02_22-seq213 isPartOf 1996_02_22.
1996_02_22-seq213 spokenAs 29.
1996_02_22-seq213 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" (dokuments nr. 287). Koncentrētā veidā pamatbūtība ir šeit norādīta - 18. pantu izteikt šādā redakcijā... Pants ir par VDK dokumentu izmantošanu un publicēšanu. 1. punkts: "Visi Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, kā arī Valsts arhīvā un citās valsts glabātavās esošie VDK dokumenti, to skaitā tie, kuros ir informācija par konkrētām fiziskām personām, ir pieejami atklātībai." Otrkārt: "Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nodrošina visām ieinteresētajām personām iespēju piekļūt pie šiem dokumentiem, kā arī publicē apkopotu materiālu, kas satur vārdu, uzvārdu, tēva vārdu, dzimšanas gadu visām tām personām, kuras šajos dokumentos parādās kā VDK darbinieki vai informatori." Tātad mūsu kustība "Latvijai" vienmēr iestājusies par godīgumu un atklātību, un tāpēc arī šis likumprojekts ir tapis - pilnīgi skaidrs un konkrēts. Jā, Latvijā notikumi virzās tik strauji viens aiz otra, ka liekas - tas bija tik sen, kad Latvija atguva savu neatkarību. Drīz būs pagājuši vairāk nekā pieci gadi kopš tām dienām, kad pasaule atzina: jā, ir tāda neatkarīga valsts - Latvija. Salīdzinot ar citu valstu vēsturi, saprotams, ka patiesībā tas ir pavisam neilgs laika sprīdis, un īstenībā mums joprojām līdzi nāk šīs nesenās vēstures mantojums. Kopš neatkarības atgūšanas dienām Latvijā bez risinājuma, loģiska, normāla risinājuma, ir palikusi viena problēma - tā sauktie "čekas maisi", proti, bijušās LPSR Drošības komitejas aģentu kartotēka. Šodien tā atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, bet joprojām tā īsti skaidri visiem nav zināms, ko tad iesākt ar šiem tā saucamajiem čekas maisiem. Ar šo jautājumu nevēlējās radikāli tikt skaidrībā ne Augstākā padome, ne arī 5. Saeima. Varbūt beidzot mēs, 6. Saeima, radīsim pieņemamu risinājumu, lai beidzot pārtrauktu sabiedrībā valdošo neveselīgo ažiotāžu. Ir skaidrs, ka praktiski nebija iespējams izdarīt viltojumus VDK kartotēkā vai veikt kādas manipulācijas ar to, piemēram, atšķirot izlases veidā kādas personas kartītes, ievietojot tās sagrozīti, viltoti, ar ierakstītiem vārdiem kopējā kartotēkā. Ir saglabājušās alfabētiskā un statistiskā kartotēka un tām papildus vēl uzskaites žurnāli no 1953. gada marta līdz 1987. gada 12. janvārim. Kad salīdzina šos ierakstus kartotēkā un žurnālā, var skaidri pateikt, vai loģiskā secība, numuri - un tā tālāk - atbilst, ka šī kartīte nav viltojums. Pēc 1987. gada iekārtotos pēdējos žurnālus aizveda uz Krieviju, taču Latvijā palika tiem atbilstošā kartotēka. Pavisam kopā Latvijas varas iestāžu rīcībā ir apmēram 7000 kartiņu un 25 000 ierakstu aģentu uzskaites žurnālos. Domāju, ka vajadzētu uzsvērt arī to, ka VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kartotēkas Latvijā ir saglabātas, pateicoties lielā mērā Latvijas Republikai lojālo bijušo VDK darbinieku, piemēram, Kārkliņa, Rudāna un citu, rīcībai. Noteikta nozīme kartotēkas saglabāšanā bija arī atsevišķu Augstākās padomes deputātu darbībai, pārņemot šos VDK materiālus. Ne velti bijušie VDK vadošie darbinieki, piemēram, Bruno Šteinbriks, pamatoti uzskata aģentu kartotēkas neizvešanu uz Krieviju vai neiznīcināšanu par nodevību no latviešu čekistu puses pret Maskavu, pret Krieviju. Nevar būt ne runas par aģentu kartotēku speciālu atstāšanu Latvijā. Jebkuras valsts un it īpaši bijušās PSRS specdienestu pati "sirds" ir tieši šīs aģentūras kartotēkas. Ja tās neizveda, tad obligāti iznīcināja. Līdzīgi notika piemēram, Igaunijā. Laikrakstos, televīzijā un radio gan politiķi un valstsvīri, gan citi cilvēki ir izteikuši visdažādākos viedokļus par to, ko īsti darīt ar aģentu kartotēku. Vieni vēlas iznīcināt čekas maisus, citi saka - iekonservēsim uz nenoteiktu laiku. Vēl citi, kā šeit tikko redzējām, LNNK projektā izdomājuši savdabīgu selekcijas principu, tā sakot, vienus datus publicēsim, citus nepublicēsim. Tātad varētu būt kādi paklausīgie aģenti, kas ātri paklausa un piesakās, tad to vārdus nepublicēs. Nepaklausīgie, - nu to vārdus tad vajag publicēt, lai visi zina. Domāju, ka neviens no šiem variantiem neatrisina galveno - vēsturiskās patiesības noskaidrošanu. Daudzas Latvijas partijas tik ļoti labprāt runā par nacionālas valsts ideoloģijas radīšanu, kas apvienotu visus Latvijas iedzīvotājus savas valsts celtniecībai. Interesanti būtu dzirdēt šo ideologu skaidrojumu, kā to iespējams izdarīt tad, ja mēs atklāti un patiesi neizvērtējam pagātnes notikumus. Šķiet, bijušās komunistu marksisma-ļeņinisma ideoloģijas prakse ir visspilgtākais piemērs tam, ka mākslīgi konstruētas ideoloģijas nav dzīvotspējīgas. Cilvēki tās pacieš tikai tik ilgi, kamēr ideoloģijas balsts ir valdošā režīma varmācība vai nežēlība. Iespējams, ka daudziem politiķiem un valstsvīriem pat zināmā mērā ir izdevīga tā šaubu un baiļu gaisotne, kas tiek kultivēta nu jau vairākus gadus. Tad cilvēki ir aizņemti ar domām par to, kas tad īsti ir tie čekas maisi, kas tajos ir, kurš tajos nav, un nepievērš vērību dažādām valstī notiekošām afērām un mahinācijām. Tāpēc mēs uzskatām, ka jāpublicē VDK ziņotāju kartotēka, jāpublicē visu štata darbinieku saraksts. Frakcija "Latvijai" tāpēc Saeimā ir iesniegusi šo atbilstošo likumprojektu par šiem grozījumiem. Mēs prasām nodot atklātībā VDK materiālus, pilnībā publicējot visu mums šobrīd zināmo informāciju. Mēs vienlaikus uzskatām, ka tiesas procesus par iespējamā sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu gan šobrīd nevar īstenot un tas nav jādara. Tas novērsīs iespējamās "raganu medības", no tā varbūt daži līdz šim baidās. Mēs uzskatām, ka "raganu medības", veidojot jaunu sabiedrību, nav nepieciešamas, no tā mums būtu jāizvairās. Tas pasargātu šo materiālu publicēšanu, un pasargātu arī daudzus cilvēkus no iespējamās šantāžas, piemēram, no Krievijas specdienestu puses, par ko dažs labs mēdz teikt: jā, bet tieši tad, ja publicēs, tad šāda šantāža būs novērsta, jo nebūs iemesla turēt šos cilvēkus tādā sasprindzinājumā, sakot viņiem - ja viņi neturpinās strādāt priekš attiecīgiem dienestiem, tādā gadījumā gan par viņiem tiks palaista informācija kaut kur presē. VDK aģentu kartotēkas publicēšana mazinās tādējādi sabiedrībā valdošo spriedzi. Jāpublicē, minot konkrētu cilvēku vārdu, uzvārdu, tēvvārdu, dzimšanas datus. Mēs zinām, ka kartītēs ir arī cita informācija, tātad informācija par vervētāju apakšvienības nosaukumu VDK, kartīti parakstījušā VDK darbinieka vārds. Šo datu publicēšana noņemtu aizdomu pilno psiholoģisko spriedzi, slodzi sabiedrībā, liegtu, kā jau es teicu, Krievijas specdienestiem šantažēt savus agrākos aģentus. Latvijas iedzīvotāji arī tad varētu brīvi izlemt, kam viņi grib uzticēties gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās, nevis kāds likums tagad noteiktu, ka ir caur tiesu jātiesājas vēl - un tā tālāk, un tā tālāk. Ir laiks vienkārši beidzot to izdarīt. Jā, protams, ir dzirdēti daudzi un dažādi iebildumi pret VDK aģentu kartotēkas publicēšanu, taču, manuprāt, tie neiztur nopietnu kritiku. Piemēram, ir teikts, ka kartotēka satur daudz viltojumu, tāpēc daudzi godājami un cienījami cilvēki tiks nepatiesi apvainoti. Protams, simtprocentīgi droši izslēgt šādu iespēju nevar, taču 99,9 procentos gadījumu pilnīgi skaidri var teikt, kā tur nav. Tur nav viltojumu. Ja ir kāds atsevišķs gadījums, tad, veicot pārbaudi, to var ļoti konkrēti atklāt un fiksēt. Galvenais tomēr, kas vienmēr šajā diskusijā tiek noklusēts, ir tas, kāda ir ziņotāja atbildības pakāpe. Vai tāpēc, ka cilvēks ir cietis, ir bijis ieslodzīts cietumā, izsūtīts, deportēts no Latvijas... Esmu pārliecināts, ka cilvēki jau tik un tā zina tos ziņotājus, kuru dēļ viņi ir cietuši, kuru dēļ ir tikuši arestēti vai izsūtīti uz Sibīriju viņu radinieki. Neviens taču nedzīvo izolētībā no pārējiem. Un tāpat arī tos, kas ir studentu grupās ziņotāji bijuši, - tos lielā mērā kursa biedri jau sen zina. Un dabiski ir, ka nodevību nevar ilgstoši saglabāt slepenībā. Tik un tā tā nāks gaismā. Un tieši šie cietušie cilvēki gaida - ne jau atriebību, bet vienkārši gaida, lai mēs, Latvijas likumdevēji, izsakām un arī valdība beidzot izsaka savu attieksmi pret šiem ziņotājiem skaidri un atklāti, neslēpjoties aiz samākslotas juridiskas terminoloģijas. Ir arī cits arguments, ka, lūk, čekas maisus nedrīkst publicēt, jo nav iespējams noteikt aģentu patieso vainas pakāpi, kamēr viņu lietas atrodas Maskavā. Lielā mērā šeit neviens publicējot netaisās teikt, kāda ir tā vai cita cilvēka vaina. Mēs vienkārši nododam sabiedrībai atklātībā šo informāciju un gaidām ko citu, gaidām no cilvēkiem, kas ir tādā vai citādā mērā bijuši spiesti sadarboties ar Valsts drošības komiteju... gaidām no viņiem godīgumu, gaidām no viņiem atklātu sarunu, lai viņi pateiktu, kāpēc tad tas tā ir bijis, lai sabiedrība beidzot to prastu - šim procesam iziet cauri un izvērtēt. Uztraucoši jau ir tas, ka visas problēmas mēs mēģinām reducēt vienmēr uz juridiskiem jautājumiem, apzināti vai neapzināti, taču mēs noklusējam šā jautājuma morāli ētisko pusi, bet tieši tā ir galvenā. Nav šaubu, ka šajā gadsimtā Latvijai bija lemts smags liktenis, daudz nācās ciest visiem iedzīvotājiem, bet ne jau visi spēja lepni pacelt galvu, iet nāvē brīvības dēļ. Daudzi jo daudzi cilvēki tiešām neizturēja likteņa triecienus un padevās. Un tāpēc arī frakcija "Latvijai" neprasa sodīt šos cilvēkus kā kangarus, jo katrs gadījums vienmēr ir skatāms pilnīgi individuāli, un tomēr mēs prasām vienu - ka šiem cilvēkiem ir jāatzīst savas kļūdas, godīgi jāpasaka, kāds ir bijis viņu nodarījums un kas viņus uz to ir spiedis. Un nešaubos, ka pēc patiesas grēksūdzes viņiem tiks pilnībā piedots, viņi atgūs cieņu sabiedrības sacīs. Tāds ir kristietības princips. Meli un negodīgums sagrauž jebkuru sabiedrību, devalvē sabiedrības centienus un arī viscēlākos mērķus. Tikai atklātība un godīgums garantē latviešu tautas izdzīvošanu un nosaka neatkarīgas Latvijas valsts pastāvēšanu arī nākamajos gadsimtos. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" likumprojektu.".
1996_02_22-seq213 language "lv".
1996_02_22-seq213 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
1996_02_22-seq213 mentions Q822919.
1996_02_22-seq213 mentions Q211.
1996_02_22-seq213 mentions Q649.
1996_02_22-seq213 mentions Q191.
1996_02_22-seq213 mentions Q159.
1996_02_22-seq213 mentions Q15180.
1996_02_22-seq213 mentions Q80919.