Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_22-seq154> ?p ?o. }

Showing items 1 to 16 of 16 with 100 items per page.

1996_02_22-seq154 type Speech.
1996_02_22-seq154 number "154".
1996_02_22-seq154 date "1996-02-22".
1996_02_22-seq154 isPartOf 1996_02_22.
1996_02_22-seq154 spokenAs 29.
1996_02_22-seq154 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlētos motivēt lēmuma projektu par komisijas izveidošanu astoņu deputātu sastāvā - pa vienam no katras frakcijas. Atgādināšu, ka Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 22. martā pieņēma lēmumu, kas saucās "Par konvencionālo tiesību normu izpildi attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci". Tā 1. punktā teikts (citēju): saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības komunistiskās partijas un Latvijas komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci - gluži tāpat kā nacionālsociālistu līdzīgu rīcību - un neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu. Saskaņā ar šo lēmumu Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 31. martā pieņēma lēmumu par komisijas izveidošanu totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai, ar kuru tika izveidota šāda komisija 19 cilvēku sastāvā, no tiem 8 bija parlamenta deputāti, bet pārējie - sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Komisija sāka darbu. Tika izveidots Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Pēc zināma laika izveidoja arī atsevišķu pārvaldi Prokuratūras sastāvā. Diemžēl 1993. gadā, it īpaši pēc 5. Saeimas ievēlēšanas, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas darbs kļuva vājāks, bet pēc 6. Saeimas ievēlēšanas vairs nav pamata šādas komisijas pastāvēšanai, kuru bija veidojusi Augstākā padome. Pirmkārt, personāla sastāvs. Komisijā darbojās, piemēram, Batarevskis, Lazda, Marjaša, Preinbergs, Simsons, Vanags. Šie manis nosauktie cilvēki toreiz komisijā tika ievēlēti kā parlamenta deputāti, bet šodien viņi vairs nav deputāti. Simsons strādā ārpus Latvijas - vēstniecībā Ukrainā. Cits cilvēks, piemēram, Alks tika ievēlēts komisijā kā sabiedriskas organizācijas pārstāvis - kā Rīgas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs, bet jau sen vairs nav šajā amatā. Ļevs Domburs, cits šīs komisijas dalībnieks, toreiz bija no apvienības "Memoriāls", tas tagad ir jau miris. Vēl pieci citi komisijas locekļi vēl pirms vairākiem gadiem... sen pārtraukuši darbu šajā komisijā. Kaut vai tikai tāpēc vien nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 31. marta lēmumu, saskaņā ar kuru tika izveidota toreizējā lielā komisija 19 cilvēku sastāvā. Otrs punkts. Komisijas statuss. Minēto Latvijas Republikas Augstākās padomes komisiju izveidoja kā parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Atbilstoši tolaik spēkā esošajai likumdošanai ar Augstākās padomes Prezidija 1992. gada 16. aprīļa lēmumu tika apstiprināts Totalitāro režīmu noziegumu parlamentārās izmeklēšanas komisijas nolikums. Tā 2. punktā teikts (citēju): izmeklēšanas komisiju izveido ar Latvijas Republikas likumdošanas varas institūcijas lēmumu; izmeklēšanas komisija ir tieši pakļauta Latvijas Republikas likumdošanas varas institūcijai un par savu darbu sniedz pārskatu. (Citāta beigas.) Ievērības cienīgs ir fakts, ka četru gadu laikā šī no valsts budžeta finansētā komisija nav iesniegusi nevienu rakstveida ziņojumu parlamentam. Deputāti ne reizi nav dzirdējuši šīs komisijas atskaiti. Cik lietderīgi ir iztērēti budžeta līdzekļi? Kādi ir komisijas darba rezultāti? Paradoksāli, ka tādējādi deputātiem nav skaidra priekšstata, ar ko tad īsti nodarbojas šī komisija. Ir izveidojusies pretruna (es gribu uzsvērt - ir izveidojusies pretruna) ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu. Tā, likums, kas saucas "Saeimas kārtības rullis", nosaka, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas veido parlaments un tikai Saeimas deputāti ir tiesīgi tajās strādāt. Bet šīs - toreiz Augstākās padomes izveidotās - komisijas sastāvs šobrīd neatbilst šai Kārtības ruļļa prasībai. Tur nav parlamenta deputātu. Treškārt. Komisijas lietderība. Atbilstoši Augstākās padomes lēmumam komisija izveidoja Totalitārisma seku dokumentēšanas centru un pēc tam koordinēja tā darbu. Bet kopš 1995. gada 21. jūnija šis dokumentēšanas centrs ir nodots Satversmes aizsardzības biroja pakļautībā. Līdz ar to vairs nav skaidra Augstākās padomes veidotās komisijas funkcionālā nozīme un jēga. Ceturtkārt. Cilvēku vērtējums un sabiedrisko organizāciju, pašu represēto, gan komunisma, gan nacisma režīma laikā cietušo, Vērtējums par komisijas darbu. Saeimas deputāti ir saņēmuši daudzas sūdzības par Daiņa Vanaga vadītās bijušās Augstākās padomes komisijas darbu, piemēram, no Aizkraukles rajona Politiski represēto kluba vadītāja Alfrēda Puidīša, no Salaspils koncentrācijas nometnes bijušo ieslodzīto biedrības vadītājas Diānas Blūmes. Tās ir Cilvēktiesību komisijā iesniegtas. Tās un citas. Cilvēki, kas cietuši no nacistu vai komunistu represijām, ir sašutuši par Daiņa Vanaga darbību sakarā ar represēto personu loka nepamatotu paplašināšanu Latvijā. Citēju: izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Vanags vienpersoniski, neatbilstoši likumam, akceptēja plašu to cilvēku uzskaiti, kuri pretendē uz politiski represēto statusu. (Citāta beigas). Starp personām, kurām Dainis Vanags ar vieglu rokas mājienu ir piešķīris represētās personas statusu, kā varam spriest pēc cilvēku sūdzībām, pēc represēto sūdzībām, ir pat kriminālnoziedznieki, kas tiesāti par zagšanu un citiem noziegumiem. Tātad vienkārši kāda persona, kas tajā vai citā okupācijā - vācu vai padomju okupācijas laikā - it sevišķi... vairāk uz Otrā pasaules kara periodu tas attiecas... Minētie konkrētie fakti, kas mums ir atsūtīti, liecina par to, ka pietiek, ka viens zaglis ir vācu laikā pasēdējis cietumā, - skat, pēc brīža viņš jau ir politiski represētais! Tāda situācija nav pieļaujama, tāds darba stils nav pieļaujams. Represētie cilvēki savās vēstulēs uzsver (atkal citāts): Dainis Vanags ar nodomu ir veicis šos pasākumus, lai saglabātu savu darba vietu, nevis nodarbotos ar totalitāro režīmu noziedznieku atklāšanu. (Citāta beigas.) Šādas vēstules ir atsūtītas šeit arī uz mūsu Saeimas priekšsēdētājas vārda. Bargi, bet patiesi vārdi. Mēs visi redzam, ka četrus gadus ir tērēta budžeta nauda, bet neko vairāk nav izdevies sagatavot kā tikai nieka "Novika lietu". Kāpēc nekas nav darīts, lai sauktu pie atbildības konkrētos citus deportāciju organizatorus un īstenotājus, personas, kas vainīgas, piemēram, nacionālo partizānu iznīcināšanā, Litenes lietā un citas? Kur palikuši galu galā arī materiāli par nacistu uzdevumā slepkavotajiem nevainīgajiem ebrejiem, sirmgalvjiem un bērniem, kāpēc šīs lietas nav paceltas? Ir uzskatāmi redzams, ka sen pienācis laiks atcelt Augstākās padomes 1992. gada 31. marta lēmumu, nepieciešams izveidot jaunu Saeimas izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai. ANO Ģenerālās Asamblejas 1968. gada 26. novembra Konvencijas par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci 4. pantā noteikts, ka noziegumiem pret cilvēci nav noilguma un ka, lai kad arī šādi noziegumi ir izdarīti, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības. Šīs konvencijas preambula nosaka, ka par noziegumu pret cilvēci uzskatāma arī pamatiedzīvotāju ekonomisko un politisko tiesību pārkāpšana un ka noziegumi pret cilvēci ir vissmagākie noziegumi. Šādu noziegumu subjekti ir krimināli sodāmi, lai pasaulē tiktu saglabāts miers un uzticība starp tautām un garantētas cilvēktiesības. Jā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma deklarāciju, kuras nosaukums - "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos". To vidū - arī 1948. gada 9. decembra Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, 1968. gada 26. novembra Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, 1973. gada 3. decembra principi par starptautisko sadarbību to personu atrašanai, arestam, izdošanai un sodīšanai, kas vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Lai izpildītu šīs konvencionālās tiesību normas, ir jāizveido izpildinstitūcijas, kas izmeklētu noziegumus pret cilvēci, dokumentētu tos un nodotu materiālus tiesai, kā arī sagatavotu dokumentāru pamatu prasībām pret okupētājvalstīm zaudējumu piedziņai. Saeimas frakcija "Latvijai" uzskata, ka līdz šim ne mūsu parlaments, ne valdība nav izdarījusi visu iespējamo, lai saskaņā ar konvenciju prasībām tiktu izvērtēti totalitāro režīmu - gan komunistu, gan nacistu - noziegumi Latvijā un tiktu saukti pie atbildības šo režīmu organizatori un īstenotāji. Šā procesa norise nav iedomājama bez Saeimas uzraudzības, kā to rāda arī bēdīgā pieredze ar Daiņa Vanaga vadītās komisijas sliktajiem rezultātiem. Uzskatām, ka Saeimai un valdībai ir jāatlīdzina ieilgušais parāds politiski represētajām personām, tām jāsaņem gan morāla, gan materiāla kompensācija par savām ciešanām. Tas ir pirmais Saeimas un valdības uzdevums šo daudzo cietušo cilvēku priekšā. Tāpēc frakcija "Latvijai" aicina izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai - astoņu deputātu sastāvā, pa vienam no katras frakcijas - un atcelt Augstākās padomes lēmumu par toreizējās 19 cilvēku sastāva komisijas izveidošanu.".
1996_02_22-seq154 language "lv".
1996_02_22-seq154 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
1996_02_22-seq154 mentions Q822919.
1996_02_22-seq154 mentions Q211.
1996_02_22-seq154 mentions Q2660080.
1996_02_22-seq154 mentions Q4459436.
1996_02_22-seq154 mentions Q2167704.
1996_02_22-seq154 mentions Q212.
1996_02_22-seq154 mentions Q15180.
1996_02_22-seq154 mentions Q47423.