Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_22-seq128> ?p ?o. }
Showing items 1 to 19 of
19
with 100 items per page.
- 1996_02_22-seq128 type Speech.
- 1996_02_22-seq128 number "128".
- 1996_02_22-seq128 date "1996-02-22".
- 1996_02_22-seq128 isPartOf 1996_02_22.
- 1996_02_22-seq128 spokenAs 77.
- 1996_02_22-seq128 spokenText ". Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētājas kundze jau jums nosauca visu nepieciešamo dokumentu numurus. Es ceru, ka jūs esat iepazinušies arī ar atzinumiem, ko ir devusi Saeimas Juridiskā komisija, un arī ar tiem, ko ir devusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un šo abu komisiju viedoklis ir neatbalstīt šādu likuma grozīšanu un aicināt Saeimu nobalsot pret šādu grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Tomēr es nerunāšu par to motivāciju, kas ir norādīta šajās rakstiskajās atsauksmēs, atzinumos, kas jums ir izdalīti. Es gribētu vērst jūsu uzmanību papildus uz sekojošo. 5. Saeima saņēma divus likumprojektus. Vienu iesniedza 5. Saeimas frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Iesniedza likumprojektu par 1922. gada likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu... par šā likuma darbības atjaunošanu un ierosināja izdarīt tikai divus grozījumus šajā likumā. Ierosināja 7. pantā aizstāt vārdus "pēdējā tautas skaitīšana" ar vārdiem: pēc Iedzīvotāju reģistra datiem iepriekšējā Saeimas vēlēšanu dienā. Un 2. pants - minētā likuma 9. pantā svītrot vārdus: vai ar līdzīgu iepriekš sagatavotu līdzpaņemtu zīmi. Tie ir vienīgie divi grozījumi, kurus savulaik ierosināja izdarīt frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Intereses pēc es varu nosaukt arī tās personas, kas parakstīja šo likumprojektu, ko toreiz iesniedza. Tās ir: Māris Grīnblats, Juris Sinka, Jānis Straume, Aleksandrs Pētersons, Kārlis Leiškalns un arī frakcijas "Latvijai" vadītājs Odisejs Kostanda. Otrs priekšlikums, ko iesniedza, bija LNNK piecu deputātu iesniegums, arī par šā 1922. gada likuma atjaunošanu, tikai šajā likumprojektā jau tika izdarīti nepieciešamie grozījumi, kas skāra, teiksim, tādas lietas kā 18 gadu vecuma saistību ar tiesībām vēlēt, tikt ievēlētam, ar to, ka ir Iedzīvotāju reģistrs, ka ir personas kods. Tātad būtībā tas tika precizēts. Stipri vēlāk saņēmām arī vēstuli no tā laika tieslietu ministra Levita kunga, ka arī Tieslietu ministrija ir sagatavojusi savu likumprojektu un ka caur Ministru kabinetu virzīs to uz Saeimu. Juridiskā komisija būtībā strādāja ar šiem trijiem dokumentiem un atzina, ka visoptimālākais ir LNNK iesniegtais variants, un to ar nelieliem precizējumiem 5. Saeima pieņēma. Tajā laikā nevienam nebija iebildumu pret attiecīgo normu, ka balsotāja jeb parakstītāja pasē tiek izdarīta atzīme, neviens šeit nesaskatīja ne cilvēktiesību pārkāpumus, ne to, ka, lūk, tas varētu būt par iemeslu kaut kādiem ekscesiem, ka cilvēks varētu tikt diskriminēts. Un kāpēc? Es, domāju, acīmredzot tāpēc, ka arī 1922. gada likumā, analoģiskajā, 4. pants ir, vārds pret vārdu, tāds, kāds tas ir šodien šajā likumā. Tā ir viena lieta. Otrkārt, es gribētu atzīmēt arī to, ka Juridiskā komisija vadījās arī no tīri finansiāliem apsvērumiem. Jau tagad parakstu vākšanas kampaņa, kurā vāca parakstus par alternatīvo pilsonības likumu... tikai parakstu vākšana šajā etapā - es nezinu, vai tas ir precīzi, - izmaksāja (jeb tam tika paredzēti) 125 000 latu. Ja, teiksim, tas aizietu tālāk uz referendumu, tad tas vēl prasītu vēl vienus 600 000 latu - pēc tādiem it kā provizoriskiem aprēķiniem. Ja mēs atsakāmies no zīmoga iespiešanas pasē, ka cilvēks ir parakstījies vai nobalsojis, - kas tādā gadījumā mums ir jādara? Mums ir jāievieš vēlētāju saraksti, tātad ir atkal papildu izdevumi, lai ieviestu šos sarakstus. Ja nekāda atzīme pasē nav izdarāma, tas ir, ja ir vienkārši iespēja iet parakstīties un ja parakstīšanās notiek bez šādiem balsotāju sarakstiem, tikai uzrādot pasi, tādā gadījumā vēlēšanu komisijām, Centrālajai vēlēšanu komisijai, ir jāpārbauda, vai viena un tā pati persona nav desmit un vienu reizi parakstījusies, tātad tas atkal sadārdzina šo procesu. Un diemžēl šā projekta, šā grozījuma, iesniedzēji arī neiesaka nekādu mehānismu. Man liekas, ka šodien, mūsu finansiālajos apstākļos, mūsu budžeta saspringuma apstākļos, mums ir laikam jādomā par katru latu, par katru santīmu. Par to jau šodien runāja, kad mēs nenodevām likumprojektu par grozījumiem saistībā ar Valsts prezidentu. Es domāju, ka būsim arī šajā ziņā konsekventi un saglabāsim to. Es neizslēdzu, ka tālākajā perspektīvā acīmredzot ir jādomā par šā likuma precizēšanu, jo šī parakstu vākšana bija pirmā praktiskā, varētu teikt, pieredze, kas parāda acīmredzot nepilnības, trūkumus šajā mehānismā, šajā procesā, bet par tiem ir jāpadomā nopietni. Es saprotu, ka šis likumprojekts līdz Saeimas sēdei ir nonācis vēlu, kaut arī jāsaka, ka tas tika iesniegts jau tajā laikā, kad notika parakstu vākšana. Katrā ziņā spēles laikā noteikumus nevar mainīt, tāpēc jau arī tikai tagad Saeima šo jautājumu izskata. Katrā ziņā Juridiskā komisija neatbalsta šo grozījumu un aicina Saeimu to noraidīt. Bet tajā pašā laikā arī uzsveram to, ka Juridiskā komisija ir gatava, iepazīstoties arī ar priekšlikumiem, kad šo praksi apkopos Centrālā vēlēšanu komisija, atgriezties pie šīs problēmas, bet tad mums ir ļoti nopietni jāpārdomā arī šī finansiālā puse. Paldies par uzmanību!".
- 1996_02_22-seq128 language "lv".
- 1996_02_22-seq128 speaker Aivars_Endzins-1940.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q822919.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q211.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q1771611.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q2747600.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q25496595.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q3899540.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q6454285.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q6111458.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q621816.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q16358697.
- 1996_02_22-seq128 mentions Q16348230.