Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_15-seq608> ?p ?o. }

• 1996_02_15-seq608 type Speech.
• 1996_02_15-seq608 number "608".
• 1996_02_15-seq608 date "1996-02-15".
• 1996_02_15-seq608 isPartOf 1996_02_15.
• 1996_02_15-seq608 spokenAs 77.
• 1996_02_15-seq608 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka laika ir maz, tikai piecas minūtes, es pacentīšos runāt pietiekami konspektīvi. 1996. gada Latvijas valsts budžeta projektā lasām, ka šā gada valsts pamatbudžeta finansiālais deficīts... 1995. gada pamatbudžeta finansiālais deficīts bija 92, 4 miljoni latu. Dati par 1995. gadu parāda, ka valsts iekšējo parādu galvenokārt veido Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai emitētās parādzīmes. 1996. gada Latvijas valsts budžeta projekta sadaļā - valsts iekšējais parāds - lasām, ka valsts uz 1995. gada 31. decembri bija emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 56,2 miljonu latu apmērā, kā arī emitējusi bezprocentu parādzīmes Krājbankas kapitāla papildināšanai 7 miljonu latu apmērā. Tātad kopā valsts emitējusi parādzīmes Unibankas un Krājbankas rehabilitācijai 63,2 miljonu latu apmērā. Tātad valsts uz nodokļu maksātāju rēķina ir uzņēmusies parādu pret divām augšminētajām bankām 63,2 miljonu latu apmērā. Vēl jo vairāk. Par parādzīmēm 56,2 miljonu latu apmērā valsts šīm bankām maksā procentus, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz diskonta likmi... trīs mēnešu Latvijas Republikas īstermiņa parādzīmēm, plus pusotra procenta. Katram ir iespējams veikt aptuvenus aprēķinus, kādu summu gadā veido šie maksājumi. Rodas jautājums - ko valsts un nodokļu maksātāji būtu parādā Krājbankai un Unibankai? Par kādu parādu pret minētajām bankām valstij un nodokļu maksātājiem būtu jāsamaksā tām tik lieli procenti, kādus par noguldījumiem nepiedāvā neviena kredītiestāde? Minētās parādzīmes tika emitētas, lai aizstātu kaut kādā laika periodā - varētu teikt, juku laikos - izsniegtos zemstandarta kredītus un par tiem aprēķinātos, bet nesaņemtos procentu ienākumus un citus ienākumus. Tātad ar valsts parādzīmēm tika aizvietoti ne tikai bezvērtīgi aktīvi, bet arī nesaņemtie ienākumi un par šo kopsummu vēl turpmāk tiek maksāti procentu ienākumi. Apskatīsim kā piemēru Unibankas darbību 1994. gadā, par kuru ir pieejams pēdējais audita firmas finansu pārskats. Finansu pārskatā redzam, ka Unibankas peļņa pirms nodokļa aprēķina ir 2,8 miljoni latu. Turpat lasām, ka par rehabilitāciju izsniegtajām valsts parādzīmēm valsts kā procentus 1994. gadā ir samaksājusi 3,4 miljonus latu. Tātad, ja Unibanka nedarītu itin nekā, tad tās peļņa būtu 3,4 miljoni latu, bet, pateicoties tam, ka Unibanka ir darbojusies, tās peļņa ir tikai 2,8 miljoni latu. Vēl jo vairāk. Unibanka, ja piedzen valsts labā no klientiem ar parādzīmēm aizstātos kredītus, iekasē no valsts komisijas maksu 15% apmērā no piedzītās summas. Atkal rodas jautājums: kādiem spēkiem ir nepieciešama šo divu banku praktiski pilnīga uzturēšana uz valsts jeb nodokļu maksātāju rēķina? Pie tam šīm bankām nepietiek ar to, ka tām tiek uzdāvināti 63,2 miljoni latu, vēl tām ir nepieciešami procentu maksājumi, ko valsts par nezināmiem nopelniem tām arī samaksā. Ieinteresētas šādā situācijā, protams, ir ar šīm bankām saistītās puses: banku vadība, darbinieki un ar tiem saistītās personas. Tas dod tiem pieeju kredīta resursiem, dod iespēju saņemt darba algas un cita veida atalgojumu, kā arī veikt cita veida darbības, kas neatkarīgām personām nav iespējams. Viens piemērs iespējām, kādas var izmantot ar banku saistītas puses, ir lasāms Unibankas 1994. gada audita finansu pārskatā. Bankas darbinieki nopirkuši akcijas, kuru vērtība ir 400 000 latu, par 100 000 latiem. Ar 75% atlaidi. Tas nozīmē, ka valsts neizprotamu apsvērumu dēļ ir uzdāvinājusi Unibankas darbiniekiem 300 000 latus. Šā gada budžetā mēs lasām, ka Unibanka plāno peļņu, ko iegūs šā gada laikā, 1,2 miljonus latu, iekļaut savā pamatkapitālā, bet neatdot valsts budžetam. Secinājums: valsts ir sniegusi milzīgu palīdzību divām bankām - kopā par 63,2 miljoniem latu, sniegtā palīdzība veido lielāko daļu valsts budžeta deficīta, kurš būtu jādzēš nodokļu maksātājiem. Šo asignējumu valstij tik svarīgā loma, domājams, vēl būtu jāpamato. Pilnīgi neattaisnojama...".
• 1996_02_15-seq608 language "lv".
• 1996_02_15-seq608 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 1996_02_15-seq608 mentions Q211.
• 1996_02_15-seq608 mentions Q43048.