Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_15-seq371> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1996_02_15-seq371 type Speech.
- 1996_02_15-seq371 number "371".
- 1996_02_15-seq371 date "1996-02-15".
- 1996_02_15-seq371 isPartOf 1996_02_15.
- 1996_02_15-seq371 spokenAs 12.
- 1996_02_15-seq371 spokenText "Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie deputāti! Šinī nelielajā pārskatā es gribētu ilustrēt kultūras nozares stāvokli un to, kādēļ mēs mēģinām no savas, nozares aizstāvju, puses, no deputātu puses, iestāties par vienu vai otru pozīciju. Jo, no vienas kabatas otrā pārliekot tos pašus dažus latus, protams, neko jau iegūt nevar, nedz arī būtiski mainīt. 1996. gada budžets, tāds, kāds tas šobrīd ir strukturēts, ir sociālistisks gan pēc formas, gan tāds pats paliek arī pēc satura, jo kultūras nozares finansēšanai, kurā... pēc šogad piešķirtās aptuvenās 15 miljonu summas paliek vēl 2 miljonu iekšējais deficīts, kuru neļauj izlīdzināt valsts budžetā garantētā līdzekļu masa, tas neļauj arī inflācijas dēļ runāt pat par kultūrpolitikas turpinājumu 1995. gada politizētā budžeta apmērā. Kāpēc - politizētā? Tāpēc, ka savā veidā "piecgades triecienceltne" - Nacionālā opera - kā izšķērdības un bezsaimnieciskuma klasisks piemērs ir ar iepriekšējā Ministru kabineta svētību drīkstējusi pārtērēt līdzekļus, pašreizējo vadītāju bezsaimnieciskuma dēļ celtniecība ir izmaksājusi dārgi, kvalitāte ir zema, tehniskais aprīkojums, tā teikt, jau no dzimšanas ir nekvalitatīvs, slikti funkcionē un apdraud visu darbinieku dzīvību un arī teātra funkcionēšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas neatbalstītā pozīcija šinī budžeta 66. labojumā... 200 000 latu 1995. gada budžeta "apgriešanas" rezultātā radīto Operas darbības parādu dzēšanai, inventāra iegādēm un atjaunotā teātra darba uzsākšanas steigā jauniestudējumu grafiku sablīvētības un arī citādu izdevumu politikas dēļ ir tikai viena daļa no vajadzības, un šī vajadzība šobrīd parādu summā jau ir mērāma kā 320 000 latu, un tas arī ir tas iemesls, kas izraisījis manus, kā nozares vadītāja, soļus Operas administrācijas maiņā. Savā veidā var runāt arī par savas nozares cilvēciskā faktora ēnas pusēm, kur laba griba, entuziasms, kultūras cilvēku enerģija apvienojusies ar grāmatvedības un menedžmenta zināšanu trūkumu, kas neveiksmes gadījumā tiek izvērsts par publisku skandālu, sociāla, politiska un personāla rakstura sadursmi. Tā tas ir arī gadījumā ar visā Latvijā iecienīto grāmatizdevēju organizāciju "Likteņstāsti", par kuras slavējamo grāmatniecības politiku ir pateicīgi mākslinieki un lasītāji, taču labai gribai un centieniem līdzās stāv finansiāls avantūrisms, varbūt pat ļaunprātība, un šeit kā kritērijs tiek izvirzīts pat Valsts prezidenta vārds. Turklāt kultūras sfēra sabiedrībai ir visredzamākā un katram šķiet, ka tajā ir pārstāvētas arī viņa intereses, aizskarta katra cilvēka pašcieņa un tiesības. Kamdēļ šis ievads? Tas ir tikai tāpēc, lai raksturotu situāciju un arī gada budžeta izlietojuma atbildību, kuru es, nozares atbildīga persona, vēlos pārvaldīt ar iespējami lielāku efektu un mazākiem zaudējumiem, ar vēlmi atbalstīt jaunrades un talantu konkurētspējas celšanu Latvijas kā valsts prestiža nodrošinājumam. Par kādu Latvijas kultūrpolitiku 1996. gadam var būt runa, ja pēc pārdales, iepriekšējā gada ailīšu skaitļus samazinot vai atstājot iepriekšējā apjomā, var uzturēt atsevišķās nozares zem izdzīvošanas minimuma... Kā sekas tik nepietiekamam finansējumam ir kino nozares bankrots gan aktierfilmu, gan dokumentālo filmu jomā un Kinostudijas kā saimnieciska organisma pārvēršanās par sava veida krāmutirgu. Sekas tam, ka Kultūras ministrijas rīcībā no budžeta paliek vien aptuveni 5% brīvu līdzekļu, ar kuru nosacītu pārdali mēs varam it kā aizlāpīt nedotētās vajadzības, bet investīcijās paredzētie līdzekļi, gan meklējumi Valsts īpašuma fondā, gan nekustamā īpašuma pārvaldes kasē, gan speclīdzekļu kontos... tie jau ir predestinēti izlietojumam par cauriem jumtiem, par nenokrāsotām fasādēm un avārijas situāciju novēršanai kultūras iestādēs. Un te var minēt veselu virkni: Mākslas akadēmijas ēku, tepat blakus Saeimai esošo Arsenāla ēku, Raiņa Literatūras un mākslas muzeju Pils laukumā 2, Latvijas Mākslas muzeju un tālāk. Vai tad tā būtu normāla situācija, ja Rundāles pils muzejam... . Es tūlīt beigšu.".
- 1996_02_15-seq371 language "lv".
- 1996_02_15-seq371 speaker Ojars_Sparitis.
- 1996_02_15-seq371 mentions Q822919.
- 1996_02_15-seq371 mentions Q211.