Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_08-seq103> ?p ?o. }

• 1996_02_08-seq103 type Speech.
• 1996_02_08-seq103 number "103".
• 1996_02_08-seq103 date "1996-02-08".
• 1996_02_08-seq103 isPartOf 1996_02_08.
• 1996_02_08-seq103 spokenAs 49.
• 1996_02_08-seq103 spokenText "Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Par valsts finansiālo stāvokli visiem ir izdalīts dokuments nr.301-a. Es citēšu no viņa ļoti nedaudz, lai pievērstu lieku reizi deputātu uzmanību dažiem jautājumiem, kas mums šķiet ļoti būtiski, jo jautājums par valsts finansiālo stāvokli ir svarīgs, bet pašreiz, budžeta pieņemšanas brīdī, jo īpaši ļoti aktuāls, tāpēc rodas daudz jautājumu gan deputātiem, gan mūsu vēlētājiem par to, kas ir kas, cik tad daudz un kur kaut kas ir iekasēts un cik daudz ir zaudēts. Pēdējās dienās avīzēs parādās tādi raksti, kur šis tas tiek minēts, ka te, teiksim, Finansu ministrija ir pārspīlējusi dažus ciparus par nenomaksātiem nodokļiem... vārdu sakot, tāda tendence kaut kur ir manāma, ka nodokļu nemaksātāji būtībā ir ne jau tieši labi cilvēki, bet katrā ziņā pārmetumi viņiem par nemaksāšanu nav īsti vietā. Tāpēc es jums citēšu tikai dažus ciparus no šī dokumenta. Aprēķini par 1994. gadā neiekasētajiem nodokļiem parāda, ka neiekasētā apgrozījuma nodokļa apjoms pret iekasēto bija 30%, sociālais - 44%, iedzīvotāju ienākuma - 33,5% un akcīze - 80%. Kā īpaši negatīvs piemērs jāmin uzņēmumu ienākuma un muitas nodoklis. Šo nodokļu ieņēmumi, neraugoties uz cenu pieaugumu, samazinās gadu no gada un nereaģē uz likmju izmaiņām. Par neiekasētā muitas un akcīzes nodokļa apjomu liecina atsevišķu preču kontrabandas apjoms, ko aprēķina, salīdzinot Valsts statistikas komitejas datus par ārējo tirdzniecību 1994. gadā un partnervalstu sniegtos datus. Rezultāti rāda, ka, pirmkārt, alkohola kontrabandas apjoms bija 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Es tātad nosaucu, no kurienes ir ņemti šie cipari... tātad tas ir 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports. Tabakas izstrādājumu kontrabandas apjoms bija 1,4 reizes lielāks nekā reģistrētais imports, naftas produktu kontrabandas apjoms bija 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Līdz ar to es domāju, ka deputātiem neradīs jautājumus tas, ka mēs tieši pēdējā laikā ieviešam licencēšanu firmām, kas nodarbojas ar importētās degvielas vairumtirdzniecību, ka mēs lielu uzmanību pievēršam tam, kā tad alkohols tiek importēts, runājam, ka tā daļa, kas ir nomaksāta - 2 miljoni par importēto alkoholu, ir tikai viena daļa, kurai faktiski būtu jābūt līdz pat 15 miljoniem lielai. Un es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka drīz pēc tam mēs saņēmām avīzēs kritiku, ka cipari esot pārspīlēti. Es jums tādus statistikas datus tikko jau minēju. Man vēl ir Valsts kontroles rezultāti, kuros ir redzams, ka 1994. gadā valstī ievestā alkohola un nomaksātā akcīzes nodokļa starpība ir 20 miljoni latu, nevis tikai tik, cik es minēju, bet dati par 1995. gadu ir vēl lielāki. Un tie ir oficiālie Statistikas pārvaldes un Valsts kontroles rezultāti. Tā nav vienkārša izrunāšanās kaut kur populistiski avīzes slejās. Ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga par 20,6%, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumi - tikai par 11,4%. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmē reālo budžeta ieņēmumu samazināšanos. Galvenie valsts pamatbudžeta deficīta segšanas avoti 1995. gadā bija valsts īstermiņa aizņēmumu parādzīmes - 42% no apjoma - un ārvalstīs realizētie valsts vērtspapīri - 23%. Bet banku krīzes apstākļos gada sākumā strauji samazinājās pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm, un tā rezultātā jau emitēto parādzīmju dzēšanai tika izdots vairāk līdzekļu, nekā iegūts no jaunu parādzīmju emisijas. Šis fakts radīja nepieciešamību valsts pamatbudžeta deficīta segšanai izmantot arī kredītu no Latvijas Bankas - 20 miljonu, kā jūs atceraties. Tikai sākot ar 1995. gada septembri, ieņēmumi no parādzīmju realizācijas pārsniedza izdevumus parādzīmju dzēšanai. Lai segtu budžeta deficītu, nācās aizņemties arī ārvalstīs, un tas bija galvenais iemesls ārējā parāda pieaugumam 1995. gadā par 29 miljoniem. Tas ir viens no lielākajiem uztraukumiem, ka mums šogad budžetā ir 57 miljoni jāmaksā tikai procentos, atmaksājot kredītus par aizņemto naudu, un, ja mēs šādi turpināsim, tad nākošgad šī sagaidāmā summa, ja mēs tādos pašos triecientempos turpināsim, būs 150 miljoni, tikai lai apkalpotu aizņemto naudu un neko vairāk. Paldies par šo jautājumu. Viss.".
• 1996_02_08-seq103 language "lv".
• 1996_02_08-seq103 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1996_02_08-seq103 mentions Q211.
• 1996_02_08-seq103 mentions Q687709.