Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq180> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq180 type Speech.
• 1996_02_01-seq180 number "180".
• 1996_02_01-seq180 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq180 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq180 spokenAs 38.
• 1996_02_01-seq180 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Noklausoties šīs uzstāšanās par Izglītības likumu, man īsti nekļuva skaidrs, kam tad ir vajadzīgs laiks. Laiks, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu, vai laiks, lai izdarītu labojumus. Pēdējais runātājs teica, ka alternatīvā likuma izstrādāšana prasa laiku, bet pirms tam lūdza vismaz mēnesi laika, lai iesniegtu labojumus. Vai šeit tomēr nav pretrunu jau pašā laika un jautājuma nostādnē? Nākamais jautājums. Kas ir autors? Arvien biežāk no skolotājiem es dzirdu šo jautājumu, jo skolas turpina saņemt visāda veida instrukcijas par klases audzinātāju pienākumiem, par klases audzinātāju tiesībām, par skolotāju uzdevumiem un tamlīdzīgām lietām. Un pie manis ir griezušies vairāki skolotāji ar lūgumu, palīdzi, lūdzu, noskaidrot, kurš tad no tiem daudzajiem departamentiem Izglītības un zinātnes ministrijā ir šo kārtējo dokumentu uzrakstījis. Zināt, diemžēl arī es viņiem nevaru palīdzēt, jo man nevar atbildēt, kurš konkrēti ierēdnis vai kuri ierēdņi parakstās zem šīs instrukcijas. Un tā rodas tādi dokumenti, kādi, piemēram, pašlaik skolās ir par klases audzinātājiem. Izrādās, ka klases audzinātājiem ir tiesības piedalīties skolas pasākumos. Kurš tad ies piedalīties? Kurš tad ies tos bērnus tur ganīt, ja viņam tas nav pienākums? Un it īpaši es gribu teikt, ka nevajag jaukt lietas, ja Izglītības un zinātnes ministrijas klerki ir ierosinājuši nemaksāt par audzināšanas stundām un Finansu ministrija to ir pieņēmusi. Nevajag jaukt! Tas nav Finansu ministrijas izdomājums, tie ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi par skolotāju darba slodzes izmaiņām, ko Finansu ministrija labprāt akceptēja. Ja reiz nozares ministrija piedāvā, kāpēc neizmantot naudas taupīšanu, ja Izglītības ministrijai tas liekas ļoti pieņemami. Tāpēc jautājums par autoru ir ļoti aktuāls. Un šodien atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu man atgādina vecos sociālisma laikus, kad visi atbildēja par visu, bet neviens konkrēti ne par ko. Saeimas kārtības rullis neparedz, un Saeimas darbs neparedz, ka komisijām obligāti ir iepriekšējās Saeimas saņemtie dokumenti, ka tie jāizņem no arhīva un jāiesniedz nākamajā Saeimā, kas ir ievēlēta. Tāpēc neviens nelika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai šo dokumentu mums šodien iesniegt tādu, kāds viņš bija iesniegts 5. Saeimā. Tāpēc atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu un uz to, ka tas dokuments bija tieši tāds, ir vienkārši nekorekta. Nākamais jautājums - Izglītības un zinātnes ministrijas vieta un loma šī dokumenta izstrādāšanā. Jaunais Ministru kabinets strādā ilgāk nekā mēnesi. Jaunajā budžeta projektā, kas mums ir nodots apspriešanai, Izglītības un zinātnes ministrijas aparāts ir pieaudzis par vairākiem desmitiem ierēdņu, lai gan, kā es atceros, tad, kad mēs apspriedām 1995. gada budžetu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Dzintars Ābiķis man teica: neprasi viņus tūlīt likvidēt, jo mums naudas nav budžetā! Saproti, tas ir trieciens - kaut ko likvidēt, jo jāizmaksā kompensācija, 1996. gadā šī Skolu attīstības institūta tur nebūs. Jā, institūta nav, bet ir departaments, un ierēdņu skaits ir pieaudzis. Tāpēc šeit ir jautājums par Izglītības un zinātnes ministrijas vietu un lomu likumu izstrādāšanā. Likums un likuma autors - tie ir divi aspekti. Tālāk mazliet pārdomas. Man tā parasti vienmēr gribas visu izrēķināt salīdzinājumos. Un es biju pārsteigta, ka deputāts Gorbunovs ir veicis kolosālu darbu, izstrādājot četrdesmit labojumus. Bet, zināt, tas sastāda 42 procentus no vispārējā likuma teksta. Parasti nav pieņemams kaut kas tad, ja viena trešā daļa ir bojāta, bet, ja bojāts ir vairāk par 40%, tad to izlabot, cik es zinu, praktiski nav iespējams. Un to vislabāk laikam zina automehāniķi. Ja mašīnai puse ir sadauzīta un nederīga, kas ir ērtāk: pirkt visas rezerves daļas pusmašīnai vai pirkt jaunu mašīnu? Tāpēc te vajadzētu šādā veidā apsvērt šo jautājumu. Kāpēc vēl pret šo likumprojektu man ir tik skeptiska nostāja? Es atceros, kā 1995. gadā mēs spriedām par Augstskolu likumu, un mani mierināja: nu nav tur to akreditācijas noteikumu, nu nav viņu privātaugstskolām! Pagaidi, būs Izglītības likums, un tur būs precīzi noteikts, kad un kādā veidā akreditēs privātās augstskolas! Šeit ir uzrakstīts tikai tas, ka to lemj Izglītības ministrija un pašvaldības par privātajām skolām. Kā lemj? Kad lemj? Cik ilgā laikā? Par cik? Tas paliek atklāts jautājums un nav atrisināts arī šeit. Tā kā tas ir komplekss, tad tas nav tikai viens pants, tā ir kompleksa pieeja privāto augstskolu akreditācijai un līdz ar to arī viņu lomai un vietai Latvijas Republikas izglītības sistēmā. Un tāpēc es domāju, ka deputātiem, kas aicināja balsot par pirmo lasījumu, varbūt vajadzētu pārdomāt vēl mazliet, jo es domāju, ka šoreiz mums ir iespēja ļaut komisijai pierādīt savu profesionālo varēšanu. Un es komisijas vietā vispār palūgtu atpakaļ šo likumprojektu, nevis gaidītu mēnesi, jo tāds priekšlikums ir izskanējis. Un mēs balsosim par to - mēnesi gaidīt priekšlikumus. Gorbunova kungs izlabos 42% no likumprojekta. (No zāles deputāts A. Gorbunovs: "Es teicu ap 40 jautājumu.") Jā, 40 jautājumi, Gorbunova kungs, ir 42%. (No zāles deputāts Dz. Ābiķis: "Sarunas no tribīnes ar deputātiem aizliegtas.") Paldies, Ābiķa kungs, par aizrādījumu, jūs bijāt ļoti korekts. Nāks citi labojumi, beigās nepaliks nekas pāri, kas tad būs autors? Tad zem šī likumprojekta būs jāparakstās "6. Saeimas deputāti", nevis "Izglītības, kultūras un zinātnes komisija". Tāpēc mans priekšlikums būtu, lai komisija paņemtu atpakaļ, palūgtu kādu noteiktu laiku un uzrakstītu, ja viņa tā atzīst, ka šis likumprojekts bija tā vērts, lai viņu sūtītu uz pirmo lasījumu un šeit tik ilgi piesaistītu mūsu uzmanību, tad lai uzrakstītu savu alternatīvo projektu, jo neviens šeit no komisijas arī neko pozitīvu neteica. Vienīgi Tomašūna kungs aicināja balsot pirmajā lasījumā, bet arī bez īpaši pozitīva lādiņa, ja tā varētu teikt par šo izteikumu. Un komisija mums tad iesniegtu pēc mēneša savu alternatīvo likumprojektu vai, pareizāk sakot, jaunu redakciju, par ko mēs konceptuāli nobalsotu. Tad nebūtu vairs visiem deputātiem, kas nav šajā komisijā, jāraksta "entie" labojumi. Mēs izspriestu pirmajā lasījumā, ��tri izskatītu otro lasījumu un nerunātu šeit par to, kas notiks septembrī, un nebaidītu te tā: ja jūs esat par reformām, tad pieņemiet nekvalitatīvu pirmo lasījumu; ja jūs esat pret reformām, tad nepieņemiet nekvalitatīvu likumprojektu pirmajā lasījumā. Iedodiet kvalitatīvu likumprojektu, tad mēs jums garantējam, ka 1. aprīlī mēs nobalsosim par trešo lasījumu.".
• 1996_02_01-seq180 language "lv".
• 1996_02_01-seq180 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q211.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q957126.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q11989566.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q2671946.
• 1996_02_01-seq180 mentions Q449618.