Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq178> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq178 type Speech.
• 1996_02_01-seq178 number "178".
• 1996_02_01-seq178 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq178 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq178 spokenAs 38.
• 1996_02_01-seq178 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu sākt ar to, ka uzsveru šo situāciju, ka mēs apspriežam Izglītības likumu, kuru ir izstrādājis iepriekšējais Ministru kabinets, tātad Māra Gaiļa valdība, un akceptējis to savā valdības sēdē 1995. gada 21. novembrī. Tātad šobrīd mēs apspriežam likumprojektu un gatavojamies pieņemt likumu, pēc kura būs jāstrādā tagadējai valdībai, tātad Andra Šķēles vadītajam Ministru kabinetam, kurš pašreiz atrodas pie varas. Un mūsu komisijai, apspriežot iespējas, bija jāizvēlas starp šīm divām iespējām. Viena iespēja bija - virzīt šo likumprojektu šeit uz sēdi - vai otra iespēja - sākt gatavot, izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Vairāki deputāti, kas šeit uzstājās un runāja par šo likumprojektu, adresēja šīs pārmaiņas par tekstu un valodu, un stilu mūsu komisijai. Šiem deputātiem acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas tanī tekstā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Ja mēs esam izlēmuši Ministru kabineta izstrādāto un pieņemto, akceptēto, likumprojektu virzīt šeit uz sēdi, tātad mēs viņu virzām tādu, kāds viņš ir. Un daudzus šos trūkumus, par kuriem šeit deputāti runāja, arī mēs saskatījām, taču šo lēmumu pieņēmām tikai tāpēc, ka uzskatījām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma sagatavošanas. Kāpēc mēs esam par to izšķīrušies? Izšķīrušies mēs esam tāpēc, ka šādā veidā varētu iegūt laiku, varētu iegūt tempu, un tāpēc mums šodien ir jārunā par to, kad mēs gribam redzēt šo likumprojektu pieņemtu un kādā termiņā mēs plānojam realizēt šīs reformas. Un tāpēc es gribētu runāt vēl arī par to, kādas tad aktuālas izmaiņas šobrīd ir nepieciešams izdarīt izglītības sistēmā. Un šādas vairākas izmaiņas jau apspriež gan Ministru kabinetā, gan arī mūsu komisijā par tādām ir runāts. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir skolotāju darba algas izmaksas kārtības mainīšana. Tātad Ministru kabinetā ir apspriesta iespēja, ka šīs skolotāju darba algas, tātad to pašu summu, kas tagad ir budžetā paredzēta skolotāju darba algām, varētu sadalīt proporcionāli pašvaldībām. Savukārt pašvaldībām tad rastos iespēja realizēt šo darba algu izmaksu pedagogiem, protams, vienlaicīgi slēdzot līgumus ar pedagogiem un vienlaicīgi paredzot arī normatīvus, minimālos normatīvus par pedagogu darba algu samaksu, kas pašvaldībām ir jāievēro, bet vienlaicīgi dodot iespējas un paredzot, ka pašvaldības var šīs pedagogu darba algas palielināt, ja viņām šādas iespējas ir, un izmaksāt arī lielākas. Tā ir viena iespēja. Teorētiski tātad šis modelis, protams, varētu darboties. Daudzās pasaules valstīs šāda pedagogu darba algas izmaksas kārtība pastāv, bet, protams, ir arī zināmas bažas, ir zināmas iebildes. Ir bažas par pašvaldību kompetenci šajos skolu jautājumos, un tāpēc jautājums nav viennozīmīgi izlemts ne valdībā, ne arī pašreiz mūsu komisijā. Vēl viens no iespējamajiem reformas virzieniem izglītības sistēmā varētu būt šeit jau minētā starp vismaz astoņiem resoriem izkliedēto mācību iestāžu apvienošana Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Tas, protams, dotu iespēju ietaupīt budžeta līdzekļus, samazinot ierēdņu skaitu šajās ministrijās, gan arī izstrādāt daudzmaz vienotus mācību iestāžu finansēšanas normatīvus. Šobrīd tie ir stipri atšķirīgi, un jāatzīst, ka šie normatīvi ir ievērojami par labu tām mācību iestādēm, kuras atrodas ārpus Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas. Tā, piemēram, izmaksas uz vienu studentu Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā gadā sastāda vidēji 717 latus, bet Zemkopības ministrijas sistēmā - 948 latus. Tas pats attiecas arī uz pasniedzēju darba algām, kuras resoru skolās vidēji ir augstākas. Tas pats attiecas uz izmaksām arī attiecībā gan uz arodskolu audzēkņiem, gan uz vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem. Visas šīs problēmas varētu tādā gadījumā risināt. Tāpat ļoti aktuāls ir arī jautājums par studiju kreditēšanu, ko vajadzētu iestrādāt Izglītības likumā. Faktiski gandrīz visas šeit, Saeimā, pārstāvētās politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās atbalstīja šo ideju par studiju kreditēšanu. Budžetā mums šīs iespējas laikam neradīsies, bet ir iespējas iestrādāt finansēšanas sistēmu Izglītības likumā, paredzot tomēr, ka varētu uzsākt arī šo studiju kreditēšanu, un šādas iespējas mums rastos. Mums ir jārisina vēl vesela virkne problēmu. Tās ir skolas ar krievu mācībvalodu, tās ir nacionālo minoritāšu skolas, un arī attiecībā uz tām ir jāizdara zināmas izmaiņas likumdošanā. Tāpat šeit tika uzsvērta nepieciešamība izdarīt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz reliģijas mācīšanu. Tātad izmaiņas ir nobriedušas. Kādu lēmumu mums šobrīd pieņemt? Es uzskatu, ka mums ir izvēles iespējas. Vispirms mums ir jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt. Un, ja mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī mācību gada 1. septembri, tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo sagatavošanas laiku saīsināt, dodot pietiekami ilgu laiku un plašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu, varbūt pat kādus divus mēnešus, lai varētu nopietni sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam. Arī otra iespēja mums ir. Ja mēs paredzam, ka ar šā gada 1. septembri nekādas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā mēs neizdarām, tad reāli budžetā šādas izmaiņas varam paredzēt tikai ar nākošo gadu, un tātad arī skolu reformu tādā gadījumā mēs reāli atbīdām uz 1997. gada 1. septembri, jo mācību gada vidū izdarīt kādas izmaiņas, teiksim, pārcelt skolas no viena resora pakļautības otrā vai kaut ko citu realizēt praktiski nav iespējams. Tātad jājautā: vai mēs esam par reformām? Un, ja esam par, tad kādā tempā tās mēs gribam realizēt. Lūk, šim momentam tad arī vajadzētu noteikt mūsu balsojumu. Tādēļ man ļoti gribētos šodien dzirdēt arī Ministru kabineta pārstāvi, kurš varētu mums, deputātiem, skaidri un gaiši pateikt par Ministru kabineta iecerēm. Un, ja šīs ieceres saistās ar to, ka šīs reformas vajadzētu izdarīt un viņas realizēt tātad ar šā gada 1. septembri, tad mums ir jābalso par pirmo lasījumu. Ja mēs šo reformu ceļu pagarinām, tad mēs varam arī atdot atpakaļ šo likumprojektu un strādāt pie alternatīva likumprojekta sagatavošanas. Tas, protams, aizņems laiku. Es atceros, ka Augstākajā padomē pie līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma sagatavošanas un pieņemšanas, ja nemaldos, mēs strādājām kādus trīspadsmit mēnešus. Protams, tagad šis laiks varētu būt īsāks, jo mums ir konkrēti dokumenti, projekti, uz kuriem varētu balstīties, ja mēs strādātu, bet, noraidot šo likumu pirmajā lasījumā, mēs šos tempus tomēr ievērojami pagarināsim. Paldies par uzmanību!".
• 1996_02_01-seq178 language "lv".
• 1996_02_01-seq178 speaker Juris_Celmins-1950.
• 1996_02_01-seq178 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq178 mentions Q957126.
• 1996_02_01-seq178 mentions Q511905.
• 1996_02_01-seq178 mentions Q710198.
• 1996_02_01-seq178 mentions Q5517189.