Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq176> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq176 type Speech.
• 1996_02_01-seq176 number "176".
• 1996_02_01-seq176 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq176 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq176 spokenAs 29.
• 1996_02_01-seq176 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu izteikt tikai dažas piezīmes pie tā, ko jau iepriekšējie runātāji teica, bet šoreiz bez plašākas, izvērstākas analīzes. Jebkurā gadījumā šis Izglītības likums Latvijā, neapšaubāmi, ir vajadzīgs, un vai nu vienā, vai otrā veidā mums būtu jācenšas samērā pietiekoši īsā laikā arī līdz šādam likumam nonākt. Ja mēs vērtējam šo konkrēto dokumentu, kuru mēs apspriežam pirmajā lasījumā, tas ir, dokumentu nr. 57, tad man ir jāpiekrīt līdz šim izteiktajam Mauliņa kunga vērtējumam, ka tas ir vairāk filozofisks sacerējums par tēmu, kā definēt dažādus ar izglītību saistītus jēdzienus, un ka tajā nav īstas normativitātes. Bez tam es gribu piekrist Gorbunova kunga teiktajam, ka šeit būtu bijis vajadzīgs plašāk akcentēt šo izglītības mērķi, un arī man gribētos redzēt, ka šeit parādās kaut kāda valsts izglītības politika šajā likumā. Formāli mērķis ir minēts šajā likumā, bet man ļoti gribētos, lai tur vairāk tiktu uzsvērts tieši šis personības tikumiskuma aspekts. Bet, ja mēs runājam par šo likumu kā par filozofisku sacerējumu, tad es gribu teikt, ka arī no šī viedokļa viņš ir diezgan vājš, jo, piemēram, ja mēs paskatāmies izglītības definīciju, kas ir pats pirmais jēdziens, tad lasām, ka tā ir mērķtiecīgs personības attīstības process un rezultāts, bet pēc tam 16. pantā lasām, ka izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmas. Tad man gribas jautāt: vai tiešām nav nekādas iespējas iegūt izglītību, tas ir, īstenot mērķtiecīgu personības attīstības procesu citādi, kā vien apgūstot noteiktas un kaut kur apstiprinātas izglītības programmas, pat tad, ja mēs runājam par šo programmu satura apgūšanu, nevis par teksta mācīšanos? Tādējādi es konstatēju, ka pamatos ir jāpārstrādā pašas galvenās definīcijas un tad jānovērš arī vienkāršas loģiskas kļūdas, kuru šeit tiešām ir bezgala daudz. Arī tad, ja mēs runājam par tiem aspektiem, ko šis likums mēģina normēt, tad redzam diezgan lielus neloģismus - piemēram, 9. pantā, kurā tiek runāts par maksu par izglītību. Tā otrajā daļā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka to izglītojamo skaitu, kuriem izglītības maksu sedz no valsts budžeta. Un savukārt pašvaldības nosaka kārtību, kādā šis izglītojamo skaits tiek noteikts, kuriem maksa par izglītības ieguvi tiks segta no pašvaldību budžeta; tas ir, katra iestāde nosaka pati par sevi, cik tad viņa maksās. Manuprāt, šeit būtu vajadzīgs īstenot principu, ka lēmumu par to, cik maksāt, tomēr derētu pacelt augstākā līmenī. Tā arī varētu būt detaļa, kuru, iespējams, varētu labot. Kas attiecas uz izglītības un reliģijas tēmu. Mazliet par Prēdeles kundzes minēto 10. pantu. Man ir ļoti patīkami, ka šeit Saeimā ir cilvēki, kuri atbalsta ticības mācības ieviešanu skolās, bet diemžēl... Vismaz attiecībā uz Prēdeles kundzi man tiešām ir ļoti žēl, ka tā metode, kura tiek piedāvāta šī jautājuma risināšanai, man ļoti nepatīkami atgādina tādu kā izlikšanos vai farizejismu, jo ne jau viena panta dēļ mums šobrīd būtu jānoraida viss likums. Tas ir tipisks otrā lasījuma jautājums, kur mēs izdiskutētu vienu vai otru normu un pieņemtu to, kura ir pieņemamāka. Manuprāt, tā vietā daudz plašāk būtu akcentējams tieši šī tikumiskuma atspoguļojums izglītības mērķos un visā valsts izglītības politikā. Arī šis audzināšanas aspekts, ko minēja Seiksta kungs. Domāju, ka likuma pārstrāde perspektīvā, agrāk vai vēlāk, es ceru, tiks veikta nopietnāk, un viņa būtu veicama, tieši ņemot vērā šos principus. Nobeidzot es aicinātu deputātus, ņemot vērā šos daudzos un dažādos vājos punktus, to, ka likums konceptuāli nav tas labākais, tomēr neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet gadījumā, ja deputāti tomēr nobalso par atbalstīšanu, tad lūgt atstāt pietiekami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu tomēr pietiekami lielu daļu no šiem trūkumiem novērst tālākajā šī likuma izskatīšanas gaitā. Paldies.".
• 1996_02_01-seq176 language "lv".
• 1996_02_01-seq176 speaker Karlis_Cerans-1965.
• 1996_02_01-seq176 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq176 mentions Q211.