Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq172> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq172 type Speech.
• 1996_02_01-seq172 number "172".
• 1996_02_01-seq172 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq172 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq172 spokenAs 77.
• 1996_02_01-seq172 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gorbunova kungs un Prēdeles kundze manu runu saīsināja vismaz uz pusi. Paldies. Es, protams, neesmu ne literāts, ne malēnietis, tāpēc tik tēlaini kā Mauliņa kungs es izteikties nevarēšu, bet vienā jautājumā es viņam piekrītu pilnīgi: ja valodnieks, kvalificēts valodnieks, šo projektu būtu izlasījis, šis projekts būtu vismaz par vienu trešdaļu īsāks. Bet tagad - par pašu projektu un par tā būtību. Tā nav Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vaina, šo deputātu vaina, ka šis projekts ir, piedodiet, tik "šķidrs", jo, izņemot pāris cilvēku, ja nemaldos, tur visi tikko sāk darbu šajā komisijā. Tāpēc es negribu apvainot deputātus par to, ka viņi, lūk, pasnieguši mums tādu tiešām negatavu materiālu. Piekrītu pilnīgi visam, pilnīgi visam, ko teica manis minētie abi kolēģi - Gorbunova kungs un Prēdeles kundze (varbūt par koncepciju, Prēdeles kundze, mums ir citādas domas), - bet attiecībā uz šo projektu es gribu minēt vēl citas lietas. Šeit varbūt profesionāli labākā līmenī ir izglītības aspekts. Šeit izpaliek audzināšanas aspekts. Un tad, mīļie pedagogi, nebrīnieties, ka kādam finansistam paceļas roka pedagogiem par audzināšanu nemaksāt vairāk. Jo jūs jau par šo aspektu savā likumā nemaz nerunājat. Var būt, ka tas ir tas pats tagad, pēc šīs teorijas, - tas, kas ir izglītošana, tas ir arī audzināšana. Bet tad tā arī pasakiet! Bet šis aspekts, tā teikt, nestrādā šajā projektā. Otrkārt. Mēs komisijā analizējot mēģinājām pārliecināt, ka ir jārunā arī par bērna tiesību aizsardzību tiktāl, ciktāl viņš atrodas skolā. Mēs negribam uzlikt par pienākumu Izglītības ministrijai vai skolai bērna tiesību aizsardzību ārpus skolas, mājās vai naktī, ja viņš dzīvo ģimenē. Bet vismaz tiktāl, ciktāl viņš atrodas skolā, par šo aspektu tomēr ir jārunā, un mūs mēģināja pārliecināt, ka tapšot cits likumprojekts šajā jautājumā. Treškārt. Es ar citiem argumentiem gribu runāt par to, par ko Prēdeles kundze runāja, bet šeit ir juridiski nekorekta pieeja - konkrēti, runājot par 10. pantu. Un šajā ziņā nu gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai bija jāņem vērā tas, ka tieši ar šīs komisijas rokām 5. Saeimas nogalē tika "torpedēta" "Izglītība un reliģija" jēga. Jo, lūk, ar Folkmanes kundzes muti tika paziņots, ka visus jautājumus šajā aspektā atrisinās Izglītības likums. Es ar cerībām sagaidīju šo likumprojektu un paskatījos 10. pantā, un redzēju, ka tas ne tikai nerisina šo problēmu, bet atsaucas uz 1990. gada likumu, kurš jau trīs reizes ir grozīts, un 5. Saeimā vispār ir pieņemts jauns likums. Tad, piedodiet, jājautā - vai tad jūs, kolēģi, 1990. gadā sarakstījāt šo likumu un tad turējāt to atvilktnē, lai to tagad pasniegtu? Vismaz šo daļu es uzskatu par nekorektu gan no konceptuālā, gan no juridiskā viedokļa. Es, protams, nevarētu balsot, ja tas tagad būtu jāpieņem šādā redakcijā. Šā panta dēļ es nevaru balsot par visu likumprojektu. Mēs, godātie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vienojāmies - un neviens man neiebilda - pret to, ka apstākļos, kad valstī ir 850 draudzes, 30 konfesijas, tomēr ir jānosaka, kas drīkst iet mācīt skolā. Bet šo jautājumu, kas drīkst iet mācīt skolā reliģijas mācību, ir kompetents risināt Reliģisko organizāciju likums. Turpretim par mehānismu, kā mācīt, ir jārunā Izglītības likumā, un mēs jūsu kompetencē nejauksimies iekšā tiktāl, ciktāl būs runa par mehānismu, kā šo procesu realizēt. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija praktiski ir sākusi darbu pie šā jautājuma. Vienā jautājumā gan es Prēdeles kundzei piekrītu - bet tās ir manas personīgās domas, kuras nesaskan ar komisijas balsojumu, - ka nevar uzlikt par pienākumu baznīcām maksāt par šo procesu. Un es zinu, ka zālē ir daudz... pat viena vesela apvienība tiek pārstāvēta Saeimā, viena no lielākajām, kura ir pret šādu viedokli. Es arī personīgi esmu. Bet jautājums par to, kas drīkst mācīt skolā, ir Reliģisko organizāciju likumā risināms jautājums. Es aicinu uz sadarbību visas Saeimas frakcijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Kristīgo demokrātu savienību un Latvijas tradicionālās baznīcas, lai Reliģisko organizāciju likumā šis pants tiktu izrediģēts pieņemamā veidā, un tad, vadoties no šā panta, Izglītības likumā varēs runāt par mācīšanas mehānismu. Es, kolēģi, protams, balsošu "par". Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka neredzu šeit blakus noliktu alternatīvu. Otrkārt, tādēļ, ka es neuzņemos tiesības būt gudrāks par izglītības speciālistiem. Bet tā, kolēģi, ir cieņas parādīšana profesionāļiem cerībā, ka viss likums izskatīsies pavisam citādi. Tagad es gribētu, lai nebūtu plaģiāta, atsaukties uz godāto Sinkas kungu, kurš mani pilnvaroja - un mūsu domas šajā ziņā saskan - prasīt labojumu iesniegšanai mēnesi. Viens mēnesis - tas būtu minimums. Ja jau deputāts Gorbunova kungs ir gatavs labot 40 pantus, arī mums būs labojami daudzi panti, tad tas nav dažu nedēļu jautājums, un es ļoti gribu lūgt referentu vai to, kas referē par šo likumprojektu, vai visu komisiju piekrist vismaz mēnesi ilgai priekšlikumu iesniegšanai. Jo, ja tas laiks būs mazāks, tad deputāti pārslodzes dēļ vienkārši nespēs likumprojektu izanalizēt un sagatavot to tādā līmenī, kādā tas būtu vajadzīgs otrajam lasījumam. Paldies!".
• 1996_02_01-seq172 language "lv".
• 1996_02_01-seq172 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1996_02_01-seq172 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq172 mentions Q211.
• 1996_02_01-seq172 mentions Q8436.
• 1996_02_01-seq172 mentions Q11989566.