Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq168> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq168 type Speech.
• 1996_02_01-seq168 number "168".
• 1996_02_01-seq168 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq168 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq168 spokenAs 46.
• 1996_02_01-seq168 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamo Prezidij un cienījamie kolēģi deputāti! Tas ir ļoti labi, ka mums beidzot ir iespēja runāt par ļoti konkrētu izglītības koncepcijas dokumentu. Tas varbūt ir vislabākais, kas mums šobrīd ir Izglītības likuma jautājuma apspriešanas sakarā, tādēļ ka noteikts dokuments noteiktā savas gatavības pakāpē, ar noteiktu saturu, ļauj mums iespējami dziļāk izprast un iedziļināties šīs problēmas izklāstā, kā to piedāvā tomēr profesionāļi, jo, kā jūs atceraties, šā likumprojekta anotācijā ir teikts, ka to iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Tādēļ es arī ne visai gribētu pievienoties Mauliņa kunga asajai nostājai pret tā autoriem, taču prasības pret autoriem mums laikam gan ir jāizvirza, un tad varbūt arī parādīsies, lūk, tās trūkstošās iestrādes, kuras būtu īsti vietā šā likumprojekta papildināšanā un sagatavošanā otrajam lasījumam. Es šobrīd, kolēģi, vairāk jūsu priekšā esmu kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, un mans uzdevums ir parādīt un pat pierādīt to trūkstošo daļu, kurai ir jābūt likumā, un šī daļa ir tā daļa, kas attiecas uz kultūrizglītību. Kultūrpolitikas pamatnostādnes ir Saeimas apstiprināts sabiedrības un valsts kopīgs kultūrizpratnes nolīgums, kas nosaka galvenos principus, mērķus un uzdevumus nacionālās kultūras programmu un kultūras likumu projektu paketes izstrādei, kā arī valsts kultūrpolitikas īstenošanai. Šis ir 5. Saeimā pieņemtais dokuments, kas ir absolūti saistošs arī Izglītības likumam kā "jumta likumam" šai nozarei, taču diemžēl šajā likumā mēs neatrodam nedz terminu nodaļā terminu "kultūrizglītība", nedz arī izklāstu atbilstošajās citās likuma sadaļās. Un, ņemot vērā to, ka šī ir tātad neapzināta tēma un mums nebija iespējas iepazīties ar šo tēmu likuma ietvaros, es gribētu, kolēģi, jums atgādināt pamatojumu, kādēļ mums tas ir vajadzīgs. Norādot šīs kultūrnostādnes, protams, kultūrizglītība šeit ir formulēta kā profesionālās izglītības joma, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot profesionālus māksliniekus un kultūrnozaru speciālistus, pedagogus, kritiķus un pētniekus. Šeit ir šis maģiskais kultūrizglītības struktūras trīsstūris, kura apakšējā daļā jeb pamatnē atrodas šobrīd apmēram 126 bērnu mūzikas un mākslas skolas, vidējā posmā - 17 mākslas, mūzikas vidusskolas un koledžas, un visbeidzot - trīs augstākās mācību iestādes. Šis ir pilnīgi nopietni apdomājams jautājums un arī diskutējams jautājums: kādēļ likumprojektā šī sadaļa nav iekļauta? Taču to var atrisināt arī ceļā uz otro lasījumu, tas nav tāds, jāsaka, pilnīgi neizbēgams fakts un nelabojama kļūda. Vēl ir jautājums, kas saistās ar tiem priekšlikumiem, kas ir no kultūrizglītības darbiniekiem un no Kultūras ministrijas Skolu centra, - tiem kolēģiem, kuri jau ir sagatavojuši priekšlikumus iestrādei šajā likumprojektā ļoti daudzos pantos un kuri uzskata arīdzan, ka ir jāpastiprina un ir jāapliecina izglītības... kultūrizglītības saturs arī vispārizglītojošās skolās, jo arī tas šeit neparādās tādā formā, kādā mēs to gribētu redzēt, - proti, lai izglītības saturs Izglītības likumā būtu viena no Izglītības likuma sastāvdaļām pēc būtības. Nevis paļauties uz kādiem citiem šim likumam vairāk vai mazāk pakļautiem vai kā citādi piesaistītiem dokumentiem, kuri tiks veidoti pēc tam, pēc likuma pieņemšanas. Tad tiem ir vai nu jābūt klāt pievienotiem, vai tiem ir jābūt ar saviem nosacījumiem, iekļautiem likuma pantos. Kas attiecas uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kura ir otrā komisija, kas Saeimā izskatījusi šo likumprojektu un to pēc būtības, konceptuāli, atbalstījusi pirmajam lasījumam Saeimas sēdē, arī šī motivācija patiesi ir tāda, kurai, kā to jau minēja komisijas priekšsēdētājs Krisberga kungs, pamatā bija samērā koleģiālas attiecības, kuru dēļ mēs vēlējāmies patiešām palīdzēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iespējami ātrāk ievirzīt šo likumprojektu praktiskā darbībā, lai tas ātrāk veidotos no šā brīža gatavības dokumenta par tādu dokumentu, kādu mēs vēlētos turpmāko gadu gaitā uzskatīt par Latvijas izglītības pamatlikumu. Un tādēļ varbūt es neatkārtošos arīdzan tajās pamatnostādnēs, par kurām runāja Krisberga kungs attiecībā uz pašvaldību līmeni, uz rajonu līmeni, šā brīža diskusiju par tā lietderību, par tā turpmāko statusu, par tā funkcijām, taču likumprojektā nenoliedzami ir iestrādāta diezgan skaidra un ļoti liela atbildības daļa pagastiem un arīdzan rajoniem attiecībā uz izglītības nodrošinājumu valstī. Ja šie jautājumi, kas saistās ar teritoriālo reformu un administratīvo tiesību reformu, netiks saskaņoti ar tik nozīmīgu lietu kā izglītības nodrošinājumu valstī, var gadīties, ka pat tad, ja mēs pieņemtu labu un izsvērtu Izglītības likumu, mēs tomēr diemžēl nonāksim praktiskās izglītības neiespējamībā, tādēļ ka tas saistās ar finansiālo nodrošinājumu, un diemžēl arī šajā ziņā vēl nav izdiskutēts līdz galam jautājums, kam tad īsti valstī ir jāfinansē izglītība - vai tie ir valsts un pašvaldību un papildus juridisko un fizisko personu līdzekļi, vai tās ir tikai pašvaldības, kuras noteiktā līmenī, līdz noteiktam klašu līmenim... vai arī kādas citas papildizglītības iestādes to finansē pašas, un kā tas tādā gadījumā ietekmēs visu kultūrpolitiku valstī un kultūrpolitikas pamatnostādnes, kuras mēs esam pieņēmuši ar pilnu atbildību, apzinoties nepieciešamību valstī veidot izglītotu tautu. Tādēļ, ja ir jārunā par priekšlikumiem, ko tad šobrīd pirmajā lasījumā darīt ar likumprojektu - vai to noraidīt un atdot atpakaļ komisijai -, es gribētu vēlreiz atsaukt tātad šo vienu no saviem pamatojumiem, ka šo likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija. Tātad komisijai, pēc procedūras, ir pilnīgi iespējams - kompensējot trūkstošos jautājumus, kas nav iestrādāti, un arī pārveidojot likumprojektu strukturālā ziņā, - ir iespējams iesniegt, bez īpaša konflikta, alternatīvu likumprojektu, taču tam tad ir vajadzīgs kāds laiks, un ar šādu lēmumu es esmu jūsu priekšā, esmu nākusi, lai paustu Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas viedokli. Taču, būdama Valsts pārvaldes un pašvald��bas komisijas locekle, es esmu, protams, atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tādā veidā to iesakot virzīt arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tā, kā to lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā ka šis jautājums ir kolēģiem izlemšanai. Es zinu, ka es personīgi balsošu par šā likumprojekta turpmāko virzību, vēl aizvien paļaujoties uz koleģiālu iespēju sadarbībai ar komisiju, iestrādājot tās trūkstošās daļas, kuru nepieciešamību mēs šo gadu laikā patiesi vairāk vai mazāk esam taču apzinājušies. Paldies.".
• 1996_02_01-seq168 language "lv".
• 1996_02_01-seq168 speaker Anta_Rugate-1949.
• 1996_02_01-seq168 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq168 mentions Q211.
• 1996_02_01-seq168 mentions Q957126.
• 1996_02_01-seq168 mentions Q1419663.
• 1996_02_01-seq168 mentions Q29552.