Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq166> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq166 type Speech.
• 1996_02_01-seq166 number "166".
• 1996_02_01-seq166 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq166 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq166 spokenAs 77.
• 1996_02_01-seq166 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu pievienoties izteiktajai domai, ka pozitīvi ir tas, ka mēs esam Saeimā sākuši apspriest Latvijas Izglītības likuma projektu. Protams, runājot par autoriem, te būtu dažādas iebildes, un mēs redzam gan iesniedzēju parakstus, gan arī Ministru kabineta izteikto viedokli, bet es, lai raksturotu šo likumprojektu, tomēr sākšu ar pozitīvo un to formulēšu tā: tas ir mēģinājums sakārtot izglītības sistēmu kaut kādā noteiktā kārtībā. Tas, protams, ir mēģinājums izveidot pamatlikumu, un ir sākts, kā jau tas ir pamatlikumos, ar dažādu lietoto terminu skaidrojumiem. Protams, te sākas arī lielās diskusijas - ne tikai par atsevišķām valodas lietām, bet par pašu būtību. Bet es gribētu īsi atzīmēt tās parādības šajā likumprojektā, kuras būtu nopietni jālabo. Pirmais iebildums ir tas, ka likumprojektā nav pietiekami akcentēts izglītības mērķis Latvijā. Bet, ja nav pietiekami akcentēts izglītības mērķis, tad faktiski nav noteikta vai nav raksturota ar šo likumu izglītības politika Latvijā. Protams, katrs no mums varētu tīri subjektīvi šos mērķus noteikt un definēt; es domāju, ka būtu jāietver lielāks personības attīstības aspekts virzībā uz demokrātiskas sabiedrības veidošanu. Man liekas, ka novārtā ir palikuši tādi nozīmīgi izglītības mērķu aspekti kā aktīvas, līdzatbildīgas personības veidošana, ar to es saprotu gan tiesības, gan pienākumus brīvā un demokrātiskā sabiedrībā. Un tālāk no tā paša izriet, ka ne mazāk nozīmīgi ir arī izglītības sistēmas mērķsaturā iekļaut tieši pašu skolēnu un studentu lomu zināšanu iegūšanā, darba metožu apgūšanā un tā tālāk. Otrkārt, nav konsekventi realizēts līdzsvars starp vispārīgām nostādnēm un sīki izstrādātām instrukcijām, un ir jāpiekrīt deputātam kolēģim Mauliņam attiecībā uz viņa teikto; protams, vismaz es to gribētu teikt nedaudz citādākā veidā. Piemēram, likumā tiešām tik sīki nebūtu jāapraksta skolēnu un studentu pienākumi, tajos ietverot lietas, kas pašas par sevi ir saprotamas un ir iekļautas mācību iestāžu nolikumos, satversmēs, iekšējās kārtības noteikumos. Šajā sakarā var citēt to, ko jau teicu. Vai arī, piemēram, pienākums mācīties, lai iegūtu izvēlētajai izglītības programmai atbilstošu izglītību. Tas, liekas, likumā nav jāraksta. Ir arī citas nekonsekvences, kuras, manuprāt, izriet no tā, ka nav formulēti izglītības mērķi. Pedagogos, studentos un augstskolu pasniedzējos, man liekas, ir jau nostabilizējusies pārliecība, kas balstās uz Eiropas valstu izglītības attīstības procesos iegūto pieredzi, ka pats skolēns, pats students ir atbildīgs par savu izglītību, ka pedagogu uzdevums ir palīdzēt skolēnam un studentam izglītoties, nevis mūžīgi būt par izglītojamo. Diemžēl šis termins "izglītojamais", kas ir lietots šajā likumprojektā, jau pēc šā vārda satura savā ziņā raksturo pasīvo partneri izglītības procesā. Vēl es atzīmētu, ka likumprojekta 37. pantā ir ielikts skolas modelis, kam nav pietiekama seguma, lai tas tiktu ieviests ar 1998. gadu, kā rakstīts pārejas noteikumos. Šodien nav nedz programmas, nedz grāmatu, nedz atbilstoši sagatavotu skolotāju šai pārejai. Tāpēc, ja mēs šo likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā, es lūgtu un ierosinātu, lai izglītības ministrs sniedz īsu paskaidrojumu, kā šī pāreja plānota, it sevišķi par to, kā tā tiks nodrošināta ar programmām, ar grāmatām, ar skolotāju pārkvalificēšanos un tā tālāk. Varbūt varētu turpināt vēl šo analīzi, bet es domāju, ka galvenais tomēr ir jautājums - ko tālāk mums darīt? Esmu sagatavojis (protams, man ir palīdzējuši sagatavoties) un iesniegšu otrajam lasījumam labojumus četrdesmit pantos. Kā saprotat, tas ir uz robežas, ja tik daudz pantu ir jālabo. Un šīs pārdomas manī arī izsauca šī situācija. Bet man izraisa pārdomas arī otra situācija. Mums ir Mežu likums, mums ir Būvniecības likums, mums ir Ostu likums un tā tālāk, tikai ar Izglītības likumu mēs nekādā veidā netiekam galā. Tiekoties ar skolu valžu darbiniekiem (lielākā daļa tur bija to priekšsēži), es viņiem jautāju: nu ko tad darīt? Ko man, kā deputātam, darīt tālāk ar šo likumu? Jo es iesaistījos tā apspriešanā, un man ir jābūt savam viedoklim. Un tad viņi teica tā: "Jūs vēl trešo reizi publicēsiet kādu projektu? Un vēlreiz nodosiet apspriešanā un vēlreiz apspriešanā, un atdosiet atpakaļ, kad būsiet nonākuši pie ceturtā projekta?" Bet kāpēc viņi tā pamato to lietu? Tāpēc, ka acīmredzot tās reformas, kuras ir vajadzīgas skolai, un tās koncepcijas, kuras ir vajadzīgas skolai un sevišķi tiem, kuri gatavo skolotājus, un visai skolu sistēmai... es šeit domāju - izglītības sistēmai... viņiem šī koncepcija un pamatlikums ir vajadzīgs. Un skolu valžu priekšsēži, kuri piedalījās tajā tikšanās reizē Pedagoģiskajā fakultātē Latvijas Universitātē, ieteica personīgi man - jo toreiz es nerunāju neviena cita vārdā un arī šodien runāju tikai savā vārdā, - ka būtu tomēr jāpieņem šis likumprojekts pirmajā lasījumā, jo divreiz tagad... tagad, kad pēdējo reizi to publicēja un informēja skolu sabiedrību, skolu sabiedrība nav to noraidījusi ar kaut kādu mehānismu palīdzību, jo nav jau mums tāda mehānisma, kas var visus skolotājus aptaujāt vai kā citādi... Viņi lūdza pieņemt to pirmajā lasījumā, lai pēc tam var iesniegt labojumus, un mūsu Kārtības rullis atļauj konceptuāli mainīt pantus un pašu likumprojektu, lai šī lieta virzās uz priekšu un lai skolas un izglītība saņem šo koncepciju - kaut vai arī tādā veidā, kādā mēs to varam izveidot. Mani personīgi ļoti pārsteidza kolēģa Mauliņa paštaisnums. Es no šīs tribīnes vienkārši nebiju dzirdējis tik lielu paštaisnumu, ka par citu cilvēku darbu nu... Es saprotu, cik dažādi raksturi ir cilvēkiem, bet tas, ka tik ļoti var smieties, - tas man likās ļoti paštaisni, par daudz paštaisni. Es pilnīgi piekristu Mauliņa kunga viedoklim, ja viņš divus piemērus, pašus efektīgākos, parādītu un tad teiktu: kolēģi, atliksim šo likumprojektu uz trim nedēļām, un es iesniegšu savu alternatīvo projektu! Un tad mums būtu pilnīga skaidrība, ka mūsu kolēģim, kurš, izrādās, jau pusotru gadu ir pazīstams ar šo likumprojektu, - ka viņam ir šis alternatīvais likumprojekts un ka mēs varam šo alternatīvo likumprojektu pēc trijām nedēļām izskatīt. Ja šā alternatīvā likumprojekta nav, tad es personīgi balsošu par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un iesniegšu tos četrdesmit labojumus otrajam lasījumam.".
• 1996_02_01-seq166 language "lv".
• 1996_02_01-seq166 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1996_02_01-seq166 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq166 mentions Q211.
• 1996_02_01-seq166 mentions Q193089.
• 1996_02_01-seq166 mentions Q498407.