Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_02_01-seq155> ?p ?o. }

• 1996_02_01-seq155 type Speech.
• 1996_02_01-seq155 number "155".
• 1996_02_01-seq155 date "1996-02-01".
• 1996_02_01-seq155 isPartOf 1996_02_01.
• 1996_02_01-seq155 spokenAs 29.
• 1996_02_01-seq155 spokenText "Godātā Saeima! Es esmu mazliet uztraucies, jo es runāšu par ļoti nopietnu lietu šā likuma sakarā - vispār par Saeimas darbu. Ar šo likumprojektu, ja mēs drīkstam viņu tā nosaukt ar jūsu atļauju, es iepazinos jau pagājušajā pavasarī. Un jāsaka, ka mani partijas biedri Ilmāra Lapas personā "izspēlēja" ar mani neglītu joku. Proti, arī viņi izstrādāja mūsu partijā Izglītības likumu, un Ilmārs Lapa, laikam jokus dzīdams, teica: "Tu arī kā jurists apskaties šo likumprojektu", nepateikdams, ka tas nav mūsu partijas likumprojekts. Es aizgāju mājās un tūlīt ķēros pie darba kā kārtīgs bijušais komjaunietis, un mēģināju skatīties, kas tajā likumprojektā ir. Izlasīju vispirms pirmo definīciju - paskaidrojumu par vārdu "izglītība" - un konstatēju, ka izglītība, kura latviešiem ir visiem saprotama un šajā likumprojektā acīmredzot netiek citādākā nozīmē lietota, tiek definēta ar pieciem svešvārdiem. To, godātie kolēģi, paskatieties tajā likumprojektā, kam tas ir uz galda. Es pacietu to, es lasīju tālāk. Es domāju: "Velns parāvis, piedodiet par izteicienu, vai tiešām mūsējie arī ir tik jocīgi, ka raksta tāda veida likumprojektus?" Es izlasīju pacietīgi līdz 3. lappusei un tad, zināt, vilku vienkārši svītru pāri un biju gatavs Ilmāram Lapam teikt, lai mūsējie neraksta, ja neprot uzrakstīt likumprojektu. Kad es aizgāju uz mūsu biroju, tad man paskaidroja: "Nē, tas ir "Latvijas ceļa" likumprojekts, mēs tikai tev iedevām paskatīties, kā raksta likumprojektus." Šis ir tas likumprojekts nemainītā formā, kādā tas pašlaik atrodas jums uz galda. Ja kādam tas atrodas un ja kāds to ir izlasījis līdz galam, tad es izsaku tam līdzjūtību, kurš ir izlasījis to līdz galam. Šis likums ir pateicīgs materiāls, lai sāktu šeit, Saeimā, beidzot nopietnu sarunu par darba līmeni un par Saeimas darba metodēm. Piedodiet, ka sākšu ar bērnišķīgām pamatpatiesībām. Saeima ir augstākā valsts varas iestāde - likumdevēja, svešvārdā - institūcija. Pamatdarbs - likumdošana. Tad šim pamatdarbam mums ir jābūt gataviem un jāzina, kas ir likumprojekts. Tas ir normatīvais akts, kas aizliedz dot tiesības, nosaka kārtību, bet tas nav pārstāsts, literārs sacerējums par tēmu, turpretī šis likumprojekts ir sacerējums par tēmu. No normatīvā akta tur vispār nav nekā. Paskatīsimies ar tādu jēgas un formas izpratni uz Izglītības likumu. Likums sākas tātad ar terminu definīciju - terminus definē likumos tikai tad, ja tos lieto citādā nozīmē nekā parasti - vai nu sašaurinātā vai paplašinātā nozīmē. Terminus, kuri ir pilnīgi skaidri, nevajag definēt, un vispār arī ieteikts izteikt likumu tā, lai nevajadzētu atsevišķi definēt terminus, bet tajā tekstā tikai paskaidrot. Šis princips ir pārkāpts. Izglītība. Es jums tagad nolasīšu to definīciju: "Izglītība - mērķtiecīgs personības attīstības process (izglītošanās un izglītošana) un rezultāts (izglītotība - cilvēka garīgā un garīgi fiziskā kvalitāte)". Vai jums tika skaidrs, kas ir izglītība? (Smiekli zālē.) Pedagogs, izrādās, nav skolotājs, kas māca, bet persona, kura piedalās izglītības programmas īstenošanā, (Zālē smiekli.) tātad nevis māca, bet tikai piedalās mācīšanā. Varbūt tā ir taisnība, ka mēs līdz šim esam, tā teikt, komunistu laikos, tikai piedalījušies - nevis kaut ko nopietni darījuši, bet piedalījušies darbā. Bet to nu nevajadzētu nostiprināt, kolēģi, - nevajadzētu nostiprināt likumā šo bezjēdzību, bet tiešām nostiprināt to, ka cilvēks strādā. Tad es vienkārši ņemu uz ātru roku piemērus no šī likumprojekta - manā uztverē, sacerējuma par tēmu. Profesionālās izglītības definīcijā teikts: "Tā rada iespējas personai nodrošināt savu eksistenci un veidot sociālo karjeru mainīga darba tirgus apstākļos." Profesionālā izglītība tāda ir, bet pasakiet, kura izglītība un kura cilvēka darbība nerada to pašu? Kāda jēga definēt, ja tas ir visiem vienādi? Šādu tukšu frāžu pilns ir viss sacerējums no vienas vietas, un praktiski, ja tur gadās kaut kas sakarīgs, tad tas ir brīnums, par ko atliek tikai brīnīties. Tāpēc man gribas saukt te no tribīnes: "Autoru! Cienījamo autoru!" (Smiekli zālē.) Zināt, gribot negribot man ir vēlēšanās pastāstīt, kā mums bija Jauno autoru apvienībā Rakstnieku savienībā. Tie autori, kuri bija "izkrituši cauri" izdevniecībās, sūtīja savus romānus uz Rakstnieku savienību, un Prozas sekcija fiksi pāradresēja tos mums - Jauno autoru apvienībai. Un tad mēs lasījām daudzus "diždarbus", un tad mums izveidojās tāds formulējums, ka darbs ir tik ģeniāli diletantisks un gluds, ka tam nevar nekur piesieties, tikai literatūras gan tur nav. Un es gribu par šo likumprojektu teikt to pašu. Tas ir tik gluds, ka tur nevar piesieties nekur. Redz, man jāpiesienas sīkumiem, bet likumprojekta gan tur nav. (Smiekli zālē.) Gludajā tekstā valda zinātniski birokrātiskais žargons, kurš ļoti, ļoti var ietekmēt tos nabaga skolotājus, kas vispār izlasīs cauri šo likumu, sabojājot viņa normālo latviešu valodu. Tur ir, es te piesaukšu, gluži kā anekdotē - spuldzi vairs nesauc par spuldzi, bet par gaismas ķermeni, skolnieku vairs nesauc par skolnieku, bet par izglītojamo, (Smiekli zālē.) kas rada, starp citu, arī pārpratumus tekstā. Mācīšanu vairs nesauc par mācīšanu, bet programmas īstenošanu. (Smiekli zālē.) Nozari sauc par apakšsistēmu. (Smiekli zālē.) Es varētu jūs te smīdināt un stāstīt jums minūtes desmit tikai par šo tēmu vien. Vēl tikai vienu tādu elegantāku skaidrojumu jeb, modernā latviešu valodā sakot, "definīciju interpretāciju", nevis skaidrojumu. (Smiekli zālē.) Citēju, un tas ir tā: "Izglītības pārvaldes iestāde - valsts vai pašvaldību iestāde, kas īsteno izglītības pārvaldes funkcijas". Vārdu sakot, lambaks ir lambaks, kas īsteno lambaka funkcijas. Starp citu, zināt, šo, lai nedefinētu vienu vārdu ar to pašu vārdu, man iemācīja 3. klasē vienkārši normāls skolotājs. Ja šis autors nav beidzis pat 3. klasi vai arī ir nenormālā skolā gājis, tad mums ir jāuzmanās no šādiem autoriem, kas taisa visas mūsu skolu programmas vai augstākā valsts likumdevēja pārstāvību. Iedomājiet, šis cilvēks pārstāv augstāko varu mūsu izglītības jautājumos! Vai tā nav traģēdija, kungi? Un tāpēc es jums gribu sacīt: gandrīz vai pietiktu, bet, lai jūs nedomātu, ka es ņemu tikai definīcijas, bet ka pārējā tekstā ir ļoti gudras lietas, es nolasīšu, teiksim, uz labu laimi, 16. pantu: "Izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmu." Stop! Tātad apgūstot nevis programmā paredzēto vielu, bet pašu programmu jeb plānus. Paskatos definīcijā: "Izglītības programma - dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās izglītības programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus..." un tā tālāk. Tad izrādās, ka dokumentu apgūšana ir izglītības... tātad izglītība tomēr apgūstama, iemācoties dokumentus. Jā! Labi, ņemsim kādu tālāku pantu, lai jūs mani neturētu aizdomās par kaut kādu nepareizu atlasi. 68. pants: "Pedagogu vispārīgie pienākumi". Seko uzskaitījums bez jēgas, pēc krieviskā principa "povsedņevno učiķ i tak daļeje". Un es tagad citēju: "Īstenot... atbildēt par sava darba rezultātiem... pilnveidot... ievērot spēkā esošos tiesību aktus..." Bet pasakiet, kuram cilvēkam tad tas nav jādara, (Smiekli zālē.) ievērot, piemēram, tiesību aktus vai uzlabot darba rezultātus? Bezjēdzīga, pilnīgi nevajadzīga, piedodiet, muldēšana! Bet pietiek, lasiet paši to likumu, ja kāds grib uzjautrināties. Baidos gan, ka jūs apmēram 90% neesat to likumu ne kārtīgi apskatījuši, ne līdz galam izlasījuši, jo tur vajag sevišķu pacietību, kāda piemīt malēniešiem kā man. Un uzskatu, ka te jau jārunā par garīgo spīdzināšanu - dot cilvēkiem kaut ko tādu lasīt. Tikai vēl viens jautājums: kāpēc Juridiskais birojs, es uzsveru - Saeimas Juridiskais birojs, kur strādā labi juristi un kurš ir pietiekoši kupls, kāpēc viņš šādu "sacerējumu par tēmu" palaida kā likumprojektu līdz Prezidijam? (Starpsauciens: "Jāmaina Kārtības rullis.") Vai viņiem ir kaut kāda atbildības sajūta? Un, ja nav, tad biedri, nelaimes biedri, mums ir steidzīgi jāmaina Kārtības rullis, lai šīs bezjēdzības nenonāktu tik tālu. Un galu galā Juridiskais birojs ļoti lepni ievēro visus rekvizītus. Ja tur nav kaut kas, kā vajag, ja nosaukuma nav, kā vajag, tad met atpakaļ vai novirza jokodamies kaut kur, kur nevajadzētu novirzīt. Ļoti labi! Vajag prasīt kārtību! Bet kāda ir likuma struktūra? Un vai tur vispār ir likums? Tas absolūti neatbilst. Mēs formāli kaut ko prasām. Būtība neatbilst. Vai tā ir jokošanās? Es domāju, steidzīgi ir jāmaina Kārtības rullis. Tāpēc es saku, ka šī saruna, šis likumprojekts bija lielisks, labs materiāls nopietnas sarunas sākšanai, lai līdzīgas bezjēdzības neatkārtotos. Es jums gribu teikt tā: šis likums nav vienīgais! Un es negribu tā autoru tik stipri sist tāpēc, ka tādu autoru ir diezgan daudz. Juridiskajā komisijā mēs strādājām vaiga sviedros, un mani kolēģi no dažādām partijām Juridiskajā komisijā varēs apgalvot, ka līdzīgas absurdas lietas... Un pirmā lieta, ko man Kaksīša kungs lūdza Juridiskajā komisijā sagatavot, bija zema līmeņa juriskonsulta darbs, kas bija radies Tieslietu ministrijas juristu neizdarības dēļ. Un tas nonāca arī pie mums. Es tā arī formulēju: paldies, ka jūs iedevāt man juriskonsulta darbu zemā līmenī! Kāpēc tādas lietas notiek? Es domāju par šīm metodēm, kas ļauj nonākt tādiem bezjēdzīgiem tekstiem šeit, tāpēc tās vajadzētu radikāli pārkārtot. Un jums, kuri grib turpināt šo bezjēdzīgo, bezatbildīgo darbu, tiem, kuri grib turpināt, es varu teikt tā: "Lūdziet Dievu, lai tautas kustība "Latvijai" nākošajā sasaukumā netiek ievēlēta pietiekošā skaitā, jo mēs šīs nekārtības patiešām novērsīsim, un šeit sēdēs tikai tādi cilvēki, kas nopietni gribēs strādāt darbu un..."".
• 1996_02_01-seq155 language "lv".
• 1996_02_01-seq155 speaker Janis_Maulins-1933.
• 1996_02_01-seq155 mentions Q822919.
• 1996_02_01-seq155 mentions Q211.
• 1996_02_01-seq155 mentions Q1020384.