Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1996_01_25-seq96> ?p ?o. }

• 1996_01_25-seq96 type Speech.
• 1996_01_25-seq96 number "96".
• 1996_01_25-seq96 date "1996-01-25".
• 1996_01_25-seq96 isPartOf 1996_01_25.
• 1996_01_25-seq96 spokenAs 38.
• 1996_01_25-seq96 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā budžeta apspriešanā es uzstājos ar dalītām jūtām. No vienas puses, es esmu priecīgs, ka šī valdība varēja viena mēneša laikā sagatavot budžetu, kuru iepriekšējā valdība savā ilgajā darbības laikā nevarēja tomēr sagatavot likumā noteiktajā termiņā - līdz pagājušā gada 1. oktobrim. Bet tajā pašā laikā es nevaru teikt, ka šis budžets mani apmierina. Un mēs visi priecājamies redzēt šo budžetu... deficīts ir samazinājies. Pagājušajā gadā deficīts bija 90 miljoni, bet tagad mums tiek likts priekšā, ka 60 miljoni. Ja pirms gada finansu ministrs būtu uzkāpis tribīnē un teicis, ka viņš plāno budžeta deficītu 90 miljonus vai arī 60 miljonus, viņš vienkārši būtu nosvilpts no tribīnes, bet šobrīd mēs 60 miljonu deficītu uztveram kā lielu sasniegumu. Es tomēr saprotu, ka īsā laikā nevarēja savākt visus galus un aptvert visas iespējas, kur taupīt, un tāpēc balsošu par budžetu pirmajā lasījumā. Un tajā pašā laikā aicinu visas komisijas un visus deputātus atlikušajā laikā līdz budžeta galīgai apstiprināšanai strādāt un meklēt, kur vēl varētu ietaupīt, kādā veidā arī šo ārkārtīgi bīstami lielo budžeta deficītu varētu samazināt. Es gribētu šeit parunāt par dažām problēmām, kas man vairāk pazīstamas, tās ir saistītas ar valsts iestāžu darbību. Vispirms - jautājums par ierēdniecību, kas jau te tika skarts ne vienu reizi vien. Es atceros, kā kādreizējais valsts reformu ministrs Gaiļa kungs pēc 5. Saeimas vēlēšanām solīja, ka ierēdņu skaits tikšot samazināts par vienu trešdaļu. Faktiski "Latvijas ceļa" valdības darbības laikā ierēdņu skaits palielinājās apmēram trīs reizes. Ir izaudzis... (Zālē nopūtas...) Piemēram, es atceros, ka tajā senajā laikā, kad es strādāju valdībā, tas ir, Godmaņa valdībā, Izglītības ministrijā bija 62 ierēdņi. Tagad viņu ir apmēram 360. (Zālē nopūtas...) Līdzīgs stāvoklis ir arī Labklājības ministrijā un vēl citās. Ir izaudzis ne tikai centrālais aparāts. Tas centrālais aparāts ministrijās ir apaudzis ar dažādām iestādēm, kuras ir tagad tik daudzveidīgas un tik daudzas, ka to labākai klasifikācijai ir izgudroti īpaši iedalījumi: pakļautībā esošās iestādes, pārraudzībā esošās iestādes un pārziņā esošās iestādes, - jo citādi tajās vairs orientēties nevar. Un tās aug vēl straujāk nekā centrālais aparāts! Tā, piemēram, pieminēsim Valsts ieņēmumu dienestu. Tā ir jauna institūcija, kas pēdējos gados ir augusi ļoti strauji. Un ne bez pamata. Es, piemēram, šā gada sākumā aizgāju uz sava rajona Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu, lai saņemtu deklarācijas, kas man būs jāaizpilda par pagājušo gadu. Kā vienkāršs pilsonis. Man iedeva četras lapas ar desmitiem aiļu un sleju, kas man ir jāizpilda par maniem pagājušā gada ieņēmumiem. Par laimi, es nebiju par saviem sertifikātiem nopircis nevienu Unibankas akciju, jo pretējā gadījumā man vēl būtu divas lapas iedotas klāt. Tātad pavisam 6 lapas uz manu necilo personu. Es pajautāju darbiniecēm: vai viņas spēj izlasīt visus tos papīrus? Viņas man atklāti atbildēja: mēs ņemam naktis palīgā. Taču es domāju, ka ilgi cilvēks - un vēl jo vairāk ierēdnis - nevar strādāt pa naktīm, un tāpēc gribot negribot nāksies palielināt atkal šajā iestādē štatus. Un tādēļ mani baida, ka šis ieņēmumu dienests nākotnē varēs savākt tik daudz nodokļu, lai spētu uzturēt pats sevi, nerunājot par visām citām valsts iestādēm. Jāsaka, ka mani šinī gadījumā satrauca ne tikai tā nauda, kas tiek izmaksāta ierēdniecības uzturēšanai. Neskatoties uz to, ka aizvadītajos gados ierēdniecības lietu sakārtošanai ir iztērēti vairāki miljoni latu - gan viņu skološanai, gan tarificēšanai, gan eksaminēšanai, un tā tālāk, un tā tālāk, - mūsu ierēdniecības aparāts ir viens no smagnējākajiem, birokrātiskākajiem, nelaipnākajiem un apgrūtina visu jautājumu kārtošanu valsts iestādēs. Katrs ierēdnis grib atrast attaisnojumu savai eksistencei, un mums ir jau simtiem lietu, vienkāršu lietu, kuru risināšanai vajadzīgi sertifikāti, licences, atļaujas un vēl desmit dažādu papīru, kuru saņemšanai atkal ir jāsagatavo daži desmiti papīru un kurus izskata veselas komisijas šo ierēdņu, turklāt tādējādi noņemot no sevis individuālo atbildību. Ar to tiek bremzēta normāla saimnieciskā darbība. Praksē nedarbojas vērtspapīru tirgus, nīkuļo nekustamo īpašumu tirgus, bez kā normāla ekonomiskā attīstība nav iespējama. Vēl viens iemesls ir investīciju trūkums. Visi ārzemju eksperti un biznesmeņi vienā balsī apgalvo, ka viens no lielākajiem šķēršļiem ir sarežģītā jautājumu risināšana ar mūsu ierēdņiem, kas kavē investīciju ieplūšanu Latvijā. Man pašam gadījās, ka man vajadzēja... manam advokātu birojam vajadzēja uzaicināt vienu biznesa partneri no Krievijas - oficiālas valsts iestādes pārstāvi. Lai noformētu viņam uzaicinājumu, pusotra mēneša bija par maz. Vai tā ir normāla ekonomiska sadarbība ar kaimiņvalsti? Es saprotu: ja iepriekšējās valdības nodibinātajai Valsts reformu ministrijai, ko mēs ar lepnumu atcēlām pagājušajā gada vasarā un teicām, ka tā savus uzdevumus ir izpildījusi, - ja tai bija tikai šādi uzdevumi - novest pie šāda stāvokļa, tad labāk lai tā nebūtu dibināta! Es saprotu, ka budžeta apspriešanas laikā nevar novērst visus tos trūkumus, acīmredzot ir nepieciešams tālāks darbs. Taču kaut ko var novērst. Mēs, piemēram, vakar izskatījām Juridiskajā komisijā to vienīgo ministriju - Tieslietu ministriju, kas bija mūsu pārziņā, un arī atradām dažādas interesantas lietas. Te jau tika pieminēts Naturalizācijas departaments, kur uz katru ierēdni ir pa vienam iesniegumam. Lai attaisnotu savu eksistenci, tie staigā pa skolām un citām iestādēm un aicina nepilsoņus nākt pie viņiem reģistrēties. Tajā pašā laikā ir arī tāds Cilvēktiesību birojs, kurš tika nodibināts pagājušajā gadā un kurš ir radīts bez reālām pilnvarām, un man šķiet, ka tas ir radīts tikai acu aizmālēšanai, ka pie mums rūpējas par cilvēku tiesībām, un šā biroja izdevumi arī ļoti strauji pieaug. Turpretim zemesgrāmatu nodaļas, kuras neķer savus klientus un kurām rindas stāv mēnešiem un gadiem uz priekšu, ir nožēlojamā stāvoklī, tur trūkst darbinieku, un līdz ar to nekustamā īpašuma attiecību sakārtošana mūsu valstī draud ieilgt uz 20 gadiem, kā tiek rēķināts, un tātad normāla ekonomiskā dzīve mūsu valstī varētu iesākties tikai pēc 20 gadiem. Es domāju, ka tas arī ir nenormāli. Šādas lietas mēs šeit budžeta apspriešanas laikā varētu paskatīties. Protams, ierēdņu algas nav vienīgās lietas un vienīgās problēmas. Šādas problēmas var atrast uz katra soļa. Es kā jurists nesaprotu, kāpēc Saeimas likumu un Ministru kabineta noteikumu publicēšanai mums ir divi izdevumi? Mums ir "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", ko izdod Saeimas Kanceleja, un ir "Latvijas Vēstnesis", ko izdod Tieslietu ministrija, tas ir vajadzīgs kā operatīvs izdevums. Bet izdot arī vienlaicīgi "Latvijas Vēstneša" dokumentu krājumu, kurš burts burtā atkārto šo "Ziņotāju"? Kāpēc par valsts naudu mums jāizdod divi paralēli izdevumi? Tas man nav saprotams. Un vēl viens. Valdība aicina visus savilkt jostas un pārvarēt pašreizējo grūto situāciju. Man šķiet, ka valdības aicinājums būtu efektīvāks, ja valdība parādītu piemēru. Diemžēl es gan tagad runāju tukšiem valdības soliem, bet var būt, ka arī valdība kādreiz izlasīs šo stenogrammu un redzēs, par ko mēs te esam runājuši. Mūžīgi mūs aicina atskatīties uz Latvijas pastāvēšanas pirmo posmu. Toreiz ministriju skaits bija mazāks. Labi, tas ir pieaudzis. Ekonomika aug, viss ir vajadzīgs. Bet tajā laikā nezinājām tādas figūras kā valsts ministrus, īpašo uzdevumu ministrus, parlamentāros sekretārus, kuru skaits no valdības uz valdību aug un aug, aizvien pieaug. Katrā valdībā viņu skaits pieaug, un faktiski ir tā: valdības ministru, īsto pilntiesīgo ministru skaitu mēs varam regulēt, jo mēs nosakām to ar likumu, turpretim šo procesu mēs gandrīz nekādi nevaram ietekmēt. Mums saka - Saeima apstiprina. Bet Saeima šinī jautājumā ir izvēles priekšā - vai nu izgāzt valdību vispār (un to darīt mums negribas, jo mēs redzam, cik grūti bija sastādīt valdību), vai akceptēt šos garos valsts ministru sarakstus, kuriem pietrūkst vietas tai valdībai atvēlētajos solos tāpēc, ka viņu ir divreiz vairāk nekā atvēlēto solu. Tātad vairāki ministri tiek diskriminēti, jo viņiem nav šeit, Saeimā, vietas. Es negribu šobrīd balsojumu, es gribu vērsties pie valdības, lai valdība pati to visu objektīvi izvērtētu. Es saprotu, tas nav viegls process, jo šeit pastāv starpfrakciju intereses un to stabilitāti starp valdību veidojošiem spēkiem nav viegli saglabāt. Bet tomēr vajag padomāt - vai mēs šeit nevarētu kaut ko ietaupīt? Es domāju, ka šādu soli ļoti pozitīvi uztvertu Latvijas iedzīvotāji. Paldies par uzmanību!".
• 1996_01_25-seq96 language "lv".
• 1996_01_25-seq96 speaker Ilmars_Bisers-1930.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q822919.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q211.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q1020384.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q1771611.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q159.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q27056014.
• 1996_01_25-seq96 mentions Q11989566.